Latvijā
Sabiedrība

Kremļa lepnums – neizlēmīgie latvieši 16


Latvijā bīstami lielam skaitam iedzīvotāju ir vienaldzīga vai neizlēmīga pozīcija attiecībā uz konfliktu Ukrainā. Ar šādu sasniegumu Kremlis var klusībā lepoties, uzskata komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
Latvijā bīstami lielam skaitam iedzīvotāju ir vienaldzīga vai neizlēmīga pozīcija attiecībā uz konfliktu Ukrainā. Ar šādu sasniegumu Kremlis var klusībā lepoties, uzskata komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
Foto – Valdis Semjonovs

Kādus svētkus svin un kādas piemiņas dienas atzīmē Latvijas iedzīvotāji? Kāda ir viņu attieksme pret okupāciju un karu Ukrainā? Šos un citus jautājumus analizē jaunākais Latvijas Sociālās atmiņas monitoringa ziņojums, ar kuru šodien plānots iepazīstināt interesentus.

“Iegūtie dati liek secināt, ka Kremļa īstenotā dezinformācijas kampaņa sasniegusi lielu daļu Latvijas iedzīvotāju, arī latviešus,” pirms pētījuma oficiālās prezentācijas informēja viens no tā līdz­autoriem – komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Par piemēru viņš min iedzīvotāju attieksmi pret karu Ukrainā. Šajā pozīcijā Latvijas sabiedrība ir mēreni sašķelta – Ukrainu atbalsta 34,2% respondentu, Krieviju – 19,3%. Taču satraukumu radot fakts, ka 38% aptaujāto simpātijas nav ne vienā, ne otrā pusē, bet vēl 8,6% grūti sniegt skaidru atbildi. “Ņemot vērā, ka Latvijas oficiālā pozīcija un nosodījums Krievijas agresijai Ukrainā ir skaidri izteikts, šāda šaubīgo cilvēku kategorija vērtējama kā ļoti augsta. Turklāt viņu skaits pieaug. Šie cilvēki, kuru vidū ir arī daudz latviešu, izvēlas šķietami neitrālu pozīciju, bet tā drīzāk būtu vērtējama kā bīstama vienaldzība. Es negribu teikt, ka šie cilvēki ir nodevēji, bet šāda svārstīgā grupa, no socioloģijas un sabiedriskās domas viedokļa skatoties, var būt bīstama. Ja viņiem tiks “pilināti” tādi vēstījumi, ka, piemēram, Latvijas atbalsts Ukrainai rada mūsu valstij ekonomiskas problēmas, tas var likt tiem nosliekties par labu Krievijas pozīcijai. Ar šādu neizlēmīgo cilvēku īpatsvaru Kremlis var klusi lepoties,” teica pētnieks.

Interesantas sakarības parādās arī attieksmē pret Krimas aneksiju. Liela daļa no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri atbalsta Krimas pievienošanu Krievijai, uzskata, ka arī Latvija 1940. gadā brīvprātīgi pievienojās PSRS. “Tas nozīmē, ka ne tikai vēsture var palīdzēt attaisnot šodienas Krievijas politiku, bet arī otrādi – šodienas Krievijas politika zināmā krievvalodīgo segmentā var stiprināt mītu par to, ka nekādas Latvijas okupācijas nav bijis,” secina Kaprāns.

Taču ne viss ir tik ļauni, kā izskatās pirmajā brīdī. Salīdzinot ar līdzīgu pētījumu, kas tika veikts 2012. gadā pēc divvalodības referenduma, būtiski pieaudzis krievvalodīgo īpatsvars, kas nevēlas atbildēt uz jautājumu, kādā veidā Latvija kļuva par PSRS sastāvdaļu. Attiecīgi nokrities arī to respondentu skaits, kuri noliedz okupācijas faktu. “Tā nav tikai kaunēšanās par savu viedokli. Drīzāk šiem cilvēkiem zudusi pārliecība par mītu, ka pievienošanās PSRS bija brīvprātīga. Tas ir labs signāls, ka Krievijas propaganda vairs nespēj polarizēt šo jautājumu, bet arī sapriecāties nevajadzētu – okupācijas atzinēju skaits krievvalodīgo auditorijā nav pieaudzis,” pētījuma datus komentēja Kaprāns. Viņaprāt, šo brīdi vajadzētu izmantot un cittautiešu auditoriju iesaistīt diskusijā par krievvalodīgo disidentismu un pretošanos padomju varai.

Runājot par simboliem, pētniekus pārsteigusi krievvalodīgo vidū pieaugošā pozitīvā attieksme pret Lestenes memoriālu. Tas gan varētu būt saistīts ar faktu, ka 16. marta kontekstā Lestene pat “antifašistu” retorikā tiek minēta kā “pareizā vieta” leģionāru piemiņai pretstatā gājienam Rīgas centrā. Arī latviešu attieksme pret tā saukto “uzvaras pieminekli”, neskatoties uz iniciatīvām par tā nojaukšanu, esot mērena – vairāk nekā puse aptaujāto latviešu piekrituši apgalvojumam “labi, ka Rīgā ir šāda piemiņa vieta”, bet trešdaļa uzskata, ka šāds piemineklis ir nevēlams. Tāpat latviešu auditorijas vidū esot atslābusi prasība pēc 16. marta oficiālas atzīšanas. “Kopumā vērtējot, vēsturiskās atmiņas jautājumu ietekme uz Latvijas sabiedrības polarizēšanos samazinās. Tādēļ spēki, kas vēlas šķelt Latvijas iedzīvotājus, drīzāk izmantos aktuālas sociālekonomiskas problēmas,” brīdina pētījuma autors.

Pētījumu īsteno Sociālās atmiņas pētniecības centrs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu un LU Filozofijas un socioloģijas institūtu. Tas balstīts uz SKDS veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju.

Sīkāk iepazīstināt ar pētījuma laikā gūtajām atziņām un faktiem tā autori sola šodien pulksten 14.00 konferenču zālē “Birojnīca”.

LA.lv