Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
27. janvāris, 2014
Drukāt

“Valstsnācijas” jēdziens no Satversmes preambulas nav pazudis. Saruna ar Ilmu Čepāni (33)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Ilmu Čepāni (“Vienotība”) sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris 
Antonevičs.

M. Antonevičs: – Satversmes preambulai ir jauna versija, bet tajā vairs nav minēts termins “valstsnācija”. Kāpēc tā pazuda?


– Valstsnācija nekur nav pazudusi. Tas ir specifisks konstitucionālo tiesību jēdziens. Valstsnācija ir nācija, kurai ir sava valsts, sava kultūra un sava vēsturiskā atmiņa. Cilvēki, kuri ir iekļāvušies attiecīgajā valodā, kultūrā un vēsturiskajā atmiņā un to vairāk vai mazāk apzinās, ir valstsnācijas piederīgie, bet tie, kas sevi uzskata par piederīgiem citai tautai, ir mazākumtautību piederīgie. Tas ir jēdzienu pāris – mazākumtautība loģiski nozīmē, ka pastāv valstsnācija, un otrādi. Latvieši tātad ir valstsnācija, un to neviens nevar ne atcelt, ne apstrīdēt. To apstiprina arī 2001. gada 21. decembra Satversmes tiesas spriedumā teiktais: “Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantētas latviešu valodas un tātad arī pamatnācijas pastāvēšana un attīstība.” Šeit apstiprināta konstitucionālā saite starp latviešu nāciju un Latvijas valsti, kas ir valstsnācijas jēdziena būtība. Latviešu nācijas apzīmējums par valstsnāciju ir korekts un pareizs, un Levita kungs to lietoja Satversmes preambulas sākotnējā projektā. Tālāk bija apspriešana, un šis specifiskais konstitucionālo tiesību jēdziens izraisīja sabiedrībā pretrunīgu reakciju. Ne visiem valstsnācijas jēdziena saturs bija skaidrs, jo sabiedrībā tas līdz šim nebija lietots un varēja radīt pārpratumus. Taču Satversmes preambulas pretinieki to izmantoja, lai mēģinātu norakt preambulas jeb, kā mēs tagad sakām, Satversmes ievada ideju tās saknē. Piemēram, žurnāls “Jurista Vārds” publicēja vairāku politiķu, rakstnieku, zinātnieku viedokļus. Žurnālists Andrejs Mamikins tajā teic, ka Levits atgādina “atombumbas izgudrotāju”, Satversmes preambula varot pārvērsties par bīstamu ieroci ar neatgriezeniskām sekām. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks paziņo, ka, lietojot jēdzienu “valstsnācija”, 30 procenti iedzīvotāju tiek atstāti “aiz iekavām”. Levits un viņa domubiedru sagatavotais dokumenta teksts esot balstīts “pirmsholokausta laikmeta” idejās un Latviju mēģina padarīt par valsti, kas domāta tikai latviešiem. Tālāk “Jurista Vārdā” pret preambulu uzstājās pētniece Iveta Kažoka, kurai esot lielas bažas, ka tās pamatā esot etnocentriskas idejas un Latvija tikai latviešiem. Es nemaz nerunāju par “Saskaņas centra” politiķiem Andreju Elksniņu un Elizabeti Krivcovu, kuri, protams, ir pretinieku rindās. Tie nebija atsevišķi izteikumi, tas tika ļoti plaši tiražēts. Un arī sabiedrībā godājami cilvēki, piemēram, Stradiņa kungs bija izteicies, ka viņam nav pieņemams “valstsnācijas” jēdziens, jo viņam tas šķiet nedaudz kundzisks. Apspriežoties ar Egilu Levitu un citiem konstitucionālo tiesību juristiem, mēs nolēmām, ka ir jāizstrādā nedaudz modificēts variants. Lietas būtība paliek tā pati. Lai gan jēdziens “valstsnācija” netiek lietots, ir vairāk atklāts tā saturs. Piemēram, ir skaidrāk uzsvērta latviešu valodas loma, norādīts, ka latviešu tauta neatzīst un nosoda okupācijas režīmus. Mēs nekādā ziņā neesam saturiski atteikušies no valstsnācijas jēdziena, tieši pretēji – tas ir papildināts. Būtiski, ka jaunā koalīcija ir vienojusies un ierakstījusi koalīcijas līgumā, ka Satversmes ievadu Saeima varētu pieņemt vēl šā sasaukuma laikā.

– Jūs pati agrāk rakstījāt, ka Satversmes preambula ir ne tik daudz juridisks, cik politisks jautājums. Vai jums nešķiet, ka arī iebildumi bija ne tik daudz pret juridisku terminu, cik pret politisku ideju. Vai domājat, ka attieksme no tā mainīsies un kritiķi tagad pazudīs?


– Nepazudīs, taču politiski tas mums dod priekšrocības, lai šis jautājums varētu sekmīgi virzīties uz priekšu. Politika visbiežāk ir kompromisu iznākums. Es vēlreiz uzsveru – lietas būtība jau nemainās, kamēr latvieši te dzīvos, tikmēr būs arī valstsnācija. Kas tad ir svarīgāk – ieciklēties uz vienu jēdzienu vai atklāt tā būtību?

– Vai Levita kungs pats ir piekritis šiem labojumiem?


– Atklāti runājot, tā bija Levita kunga iniciatīva. Vēl es gribu atzīmēt, ka arī šis jaunākais Satversmes ievada projekts ir tikai darba variants. Ja diskusiju gaitā izrādīsies, ka valstsnācijas jēdziens sabiedrībā ir pavisam skaidrs, pie tā varētu atgriezties.

V. Krustiņš: – Jūs atzīstat, ka ir politisks spiediens. Cilvēki uzreiz jautās: bet kas šis Mamikins, Sedlinieks, Kažoka un citi tādi ir, lai profesore Čepāne un citi ievērojami juristi viņus klausītu un taisītu atkāpes?


– Es jau teicu, ka iebildumi nebija tikai viņiem, bet arī citiem, piemēram, Stradiņa kungam. Man kā politiķei ir jāuzklausa dažādi viedokļi.

– Kāpēc ir kāda īpašība sabiedrība un personas, ar kurām rēķinās, un tāda, kuras viedoklis nav tik svarīgs un vērā ņemams? Piemēram, literatūras un mākslas cilvēku domas, kas paustas “Latvijas Avīzē”?


– Būtiskākais ir tas, ka Satversmes grozīšanai ir nepieciešams divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsts. Sabiedrība var teikt, ko grib, bet, ja nebūs deputātu atbalsta, tad preambula paliks tikai uz papīra. Ilgu laiku mums nebija pārliecības, ka Zaļo un zemnieku savienība Satversmes preambulas pieņemšanu atbalstīs. Viņi iepriekš teikuši, ka to nevajag darīt pirms vēlēšanām un šis jautājums jāatstāj nākamajai Saeimai. Vismaz tagad koalīcijā ir panākta vienošanās. Es jau esmu pateikusi, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās nekandidēšu, tāpēc man nevar pārmest, ka es te mēģinu vākt punktus vēlēšanām. Esmu bijusi Latvijas Augstākās padomes deputāte, balsojusi par Latvijas neatkarību un uzskatu, ka tas ir mans pienākums – 
palīdzēt ielikt šo pamatu, ka Latvijas Republika ir izveidota ar latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai ir neatņemamas pašnoteikšanās tiesības, lai nodrošinātu savu pastāvēšanu cauri gadsimtiem.

M. Antonevičs: – Saeima jau rudenī saņēma arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa rosinātos grozījumus Satversmē, kas paredz mainīt varas sadalījumu starp izpildvaru un lēmējvaru. Kas notiek ar šiem priekšlikumiem?


– Ir izveidota darba grupa, un jau notika vairākas sēdes, taču līdz ar valdības krīzi darbs apsīka. Valsts prezidenta priekšlikumi sastāv no vairākām daļām. Viena daļa attiecas uz Satversmi, taču esmu secinājusi, ka tiem trūkst politiska atbalsta parlamentā. Iespējams, ka līdz ar jauno koalīciju attieksme mainīsies. Prezidenta iniciatīva ietver arī priekšlikumus Saeimas Kārtības rullī un likumā par Ministru kabineta iekārtu, kurus gan varētu ieviest agrāk. Piemēram, tas attiecas uz parlamentāro sekretāru lomas palielināšanu.

V. Krustiņš: – Tas, ko jūs stāstāt, vedina domāt, ka Latvijai nepieciešams vairāk ulmanisma, proti, rīcībgribas, citādi ir tik daudz politisku interešu, neko nevar pieņemt, nekas nekust uz priekšu. 


– Nepiekrītu, un tā ir mana stingra pārliecība. Ja mēs runājam par Kārli Ulmani kā personu, tā ir viena lieta, bet, ja runājam par autoritāru vadības stilu Latvijas politikā, tad tas ir liels risks. Mēs nevaram šodien klonēt Ulmani. Kura būs tā persona, kam mēs dosim tik lielu varu? Es negribu, ka Latvijā sāk valdīt kāds Lukašenko.

– Nevajag Lukašenko, ir arī demokrātiski piemēri – Amerikas Savienotās Valstis.


– Ja palielinām prezidenta pilnvaras, tad būtu jārunā par tautas vēlētu prezidentu, bet tas nozīmē diezgan būtiskas pārmaiņas, kas nes līdzi politisku risku. Es varu iedomāties, ka ar dāsni finansētas kampaņas palīdzību mums velnu par eņģeli uztaisīs.

PILNU INTERVIJU AR ILMU ČEPĀNI LASIET ŠEIT!

Pievienot komentāru

Komentāri (33)

  1. “Valstsnacijas” jedziens nedrikst pazust no Satversmes preambulas!

  2. Tad nekautrējaties un ierakstiet! Neslēpiet un netaisiet divdomības.Runājiet skaidri!

  3. Ļoti laba intervija. Lietas kļūst daudz skaidrākas. Uzticos Čepānei. Tautas vairākums iestājas par tām vērtībām, par kurām preambulas projektā iestājas Čepānes kundze un viņas domu biedri. Preambula jāpieņem vēl šīs Saeimas laikā, un tā katrā ziņā ir NEPIECIEŠAMA. Ja kāda partija mēģinās to apstrīdēt, tad latvieši zinās, par ko nedrīkst balsot!

  4. Galvenais – preambula ir jāpieņem. Un ātri, vēl līdz vēlēšanām. ZZS nedrīkst te spirināties pretīm. Lai preambula būtu kā mūris pret Latvijas lienošo krieviskošanu. Uz priekšu, Čepānes kundze!

  5. Laba intervija. Var redzēt kompetenci un pārliecību aizstāvēt Latviju un latviešus

  6. Ļoti laba intervija. Lietas kļūst daudz skaidrākas. Uzticos Čepānei, ka valstsnācija nekur nav pazudusi, bet tikai izteikta citiem vārdiem. Un man kauns par vienu otru pseidozinātnieku, kuram nejūt nekādu politisku atbildību pret savu tautu un valsti. Taču tautas vairums stabili iestājas par tām vērtībām, par kurām preambulas projektā iestājas Čepānes kundze un viņas domu biedri. Preambula jāpieņem vēl šīs Saeimas laikā. Ja kāda partija (piemēram lembergieši) tiešā vai slēptā veidā mēģinās to torpedēt, tad latvieši zinās, par ko nedrīkst balsot!

  7. EBREJIEM PIEDER PASAULE.Putins .Medvedevs.

  8. Lai nu locās kā grib tāpat ir skaidrs, ka kārtējo reizi Vienotība latviešus ir uzmetusi. Bet drīz jau būs vēlēšanas……..

  9. vēl viens latvietis Atbildēt

    Manuprāt satversmē nekas nav jāmaina!

  10. Labāk riskēt un dot varu tautas vēlētam prezidentam,ne kā mūžīgi pakļauties blēdīgām parijām ,kurām ar tautu nav nekāda sakara.

    • Vai tad saeimā kāds ar varu ielauzies? Vai tad partijās esošie cilvēki atlidojuši no kādas citas planētas? Paši vien esam ievēlējuši daudzus populistus, ticot brīnumdariem, saulcerītēm un laimes lāčiem.
      Tāpat būs ar tautas ievēlētu prezidentu. Diemžēl cilvēki, nesaprazdami nekā no politikas un ticot “glābējam” no nabadzības, zagšanas, intrigām, no partijām utt., patiešām var ievēlēt pašu velnu, kas, kā teikts intervijā, tēlos pūkainu enģeli .

  11. Latvijas Avīze / 2014-01-27 / Latvijā
    Parakstīšanās, kas maina pasauli

    Interneta portālā “ManaBalss” ievietota Iniciatīva “PAR PIESPIEDU NOMAS ZEMES KADASTRĀLO VĒRTĪBU”, kas vērsta uz nomas maksas samazināšanu par zemi zem mājām un/vai būvēm. Lai likumprojektu nosūtītu izskatīšanai Saeimā, nepieciešams ar internetbankas starpniecību savākt ne mazāk kā 10 000 pilsoņu parakstu.

    В интернете “ManaBalss” помещена Инициатива “PAR PIESPIEDU NOMAS ZEMES KADASTRĀLO VĒRTĪBU” (Принудительный найм земли под домами или строениями), которая направлена на снижение платы за землю под домами или строениями. Чтобы законопрект принял СЕЙМ, надо через интернетбанк собрать не менее 10 000 подписей граждан.

    • bet „Re kā”, šis raksts gan nav par dzīves atvieglošanu Rīgas vai Daugavpils daudzstāvīgo „guļamrajonu” biedriem, bet gan par latviešu nācijas, – par tās „valstsnācijas” jēdziena apdraudējumu, kas cīņā ar daudzskaitlīgiem klaidoņiem, parazītiem un okupantiem nodibināja savu valsti – Latviju, un kurai ir juridiskas tiesības to pārvaldīt bez okupācijas palieku līdzdalības.

  12. Valstsnācija = pamattauta, tāda, kāda tā skaitījās līdz Latvijas okupācijai. Latvijas tauta toreiz juridiski bija nostabilizēta uz Latvijas pilsoņiem – vairumā latviešiem un arī uz cittautībniekiem, kas arī bija Latvijas pilsoņi. Tagad varam tikai sacīt, ka Latvijas pamattauta ir latvieši, bet Latvijas tautā vismaz pagaidām ietilpst nenostabilizēts kontingents cittautībnieku. Pamattautā varētu taisnīgi iekaitīt latviešus un latviešiem lojālos cittautībniekus, bet ne Latvijai naidīgos. Preambulā, ja Levits tam piekrīt, varētu valstsnācijas terminu aizstāt ar terminu abonācija ( no angļu – vietējo, sākotnējo iedzīvotāju nācija ) vai atstāt vienkārši terminu pamattauta, bet ar skaidrojumu kaut ko par pilsonību.
    Tās tā, pārdomām.

  13. Smieklīgi, kā ..čepāne) locās mamīkina,kažokas..stradiņa un citu sabiedrības atšķauku priekšā. Visi tie, kuri ir pret VASTSNĀCIJU, Latvijā atrodas prettiesiski.

  14. Visi augstāk pārskaitītie it kā latvieši vienmēr bijuši pret tautas gara stiprināšanu. Arī Stradiņš laikam bija cerējis uz lielāku goda izrādīšanu, bet nu jāsamierinās ar to mazumiņu un cerības tikt par prezidentu izplēn. Tad jau var noniecināt K.Ulmani un apšaubīt latviešu nācijas,kā valstsnācijas atzīšanu. Nu taisni kā Mamikins!

    • Nevajadzētu rakstīt muļķības- ne Stradiņš, ne Levits, ne Čepāne taču nenonicina latviešu nāciju kā valstsnāciju. Šodienas apstākļos nekur jaunu Ulmani arī nav kur dabūt. Piekrītu, ka vienam cilvēkam iedot pārāk lielu varētu būtu riskanti. Lai kādas tās 100 galvas, bet paši vien tās esam ievēlējuši.

  15. Papīra formā avīzē intervijai ir ļoti tendenciozs virraksts, kas vedina uz domām, ka Čepāne mēģina kaut ko modificēt, kaut no intervijas izriet, ka tā nemaz nav noticis.

  16. Kad no LATVIJAS tiks deportēti nelikumīgi iebraukušie pēckara OKUPANTI …. tad tāda muļļāšanās nebūs ….

  17. Es arī saku paldies profesorei Čepānei par šīs Satvermēi nepieciešamās preamlulas ieviešanas pūlēm.
    Latviešiem un visiem Latvijā dzīvojošiem ir svarīgi saprast kāpēc un galvenais, kā, šī valsts radusies. Saprotams, ka konstitucionālo tiesību jedzieni ir sarežģīti un tos var pilnībā saprast tikai pieredzējuši juristi, tieši tāpat kā eiro ieviešanas procesu varēja vadīt un prognozēt tikai zinoši starpatutisko makro un mikroekonomisko procesu zinātāji. Ir lietas, kur tautai jāpaļaujas uz speciālistu zināšanām. Lai veicas arī turpmāk!

  18. Paldies,Čepānes kundze! Lai Jums veselība,spēka un izturības skaidrot patiesību ! Visgrūtāk jau iestāstīt tiem,kas paši domā ,ka ir latvieši,bet patiesībā ir Latvijas nodevēji.

  19. Paldies I.Čepānes kundzei par interviju! Vienmēr ar patiesu interesi un cieņu lasu viņas intervijas un publikācijas, jo tajās jaušams – profesionāls godīgums, sirdsgudrība un patiesas rūpes par Latviju. Varu vien pateicībā noliekt galvu par I.Čepānes kundzes kā juristes un politiķes pašaizliedzīgo ieguldījumu Latvijas labā, t.sk. Satversmes preambulas tapšanā un balsojumu par Latvijas neatkarību. Diemžēl daļa Latvijas sabiedrības nav spējusi novērtēt šīs dāvanas Latvijai. To, ko nesaprot un nenovērtē, vieglāk ir apliet ar dubļiem, apšaubīt, izsmiet. Tādos gadījumos apziņa, ka bija jānovērtē, rodas tikai kaut ko būtisku zaudējot. Šaubos, vai mēs varam atļauties priekš Latvijas un mūsu bērnu nākotnes kaut ko būtisku zaudēt. Piekrītu I.Čepānes kundzei, ka pirmsvēlēšanu laikā Satversmes preambulas projekts būs kā lakmusa papīrs, uz kura fona lieliski varēsim redzēt – kas ir kas un kādas vērtības aizstāv. Cīnoties pret preambulu, būs gan krāsa, gan skaņa, gan varena smaka. Tāpēc novēlu I.Čepānes kundzei izturību un lai Latvijas politiķiem kopīgiem spēkiem izdodas pieņemt Satversmes preambulu!

  20. Ssatversmes tiesa priekšsēdētājs G.Kūtris intervijā NRA 2014.g.16.janvārī ir atgādinājis politiķiem par
    Preambulu: ja kaut ko liek iekšā Satversmē, tas nav vairs pārdomu stāstījums, bet normatīvā akta sastāvdaļa. Šādā dokumentā nevar būt juridiskas pretrunas.” Tāpat viņš norāda uz zināmu loģiku citvalstu konstitūcijās, kur ir noteikts, ka grozījumus preambulā var veikt tikai divos sasaukumos; viens ierosina un otrs pieņem, lai nebūtu populistiski politisko koalīciju lēmumi pirms vēlēšanām. Diskutējams šodien ir 1920.gadā 27.maija deklarācijā noteikās juridiskās vienības Latvijas tauta atbilstība šodienas situācijai Latvijā un 4. maija deklarācijas 8. pantam. Mēs varam nonākt pirms Saemas vēlēšanām dziļā Latvijas sabiedrības pretstāvē, ja pirms tam diskusiju ceļā nenonāksim pie vienojoša kopsaucēja. Zēl, ka to nesaskatīja politizētie intervētāji, bet saskata nepolitizētais un erudītais J. Strazdiņš

    • > Latvietis
      Ja drīst jautāt, kuru J. Strazdiņu (pieņemot, ka J. ir “Jāņa” saīsinājums), Jūs domājāt – ārstu, diriģentu, mūziķi vai kādu citu “nepolitizētu un erudītu” fizisko personu?

    • atbilde "latvietim" Atbildēt

      Tas, ka tu esi latvietis, tā ir iespējamība, bet tas ka tu esi muldoņa un vilks zem jēra ādas, tas gan ir droši. To saku viena vienīga iemesla dēļ, – tevis rakstītais ir aktīva politiska darbība, kuru tu gribi privatizēt. Un tava privatizācijas taktika ir pārliecināt citus, ka viņi neko nesaprot.Tā ir sātana taktika, apliet pretinieku ar netīrumiem un uzsākt nekad nebeidzošus pārmetumus, jo redziet, vispār jau tas aplietais ir nenoliedzami netīrs. … Cūka tu esi, nevis latvietis.

  21. Ak vai, manu vai! – neesmu ne jurists, ne Saeimas deputāts, ne Satversmes tiesas tiesnesis, ne akadēmiķis Jānis Stradiņš, pat ne Jeļizaveta Krivcova, Iveta Kažoka vai Klāvs Sedlenieks kopā ar Andreju Mamikinu. Un tomēr atļaušos pajautāt juristei, tagadējai Saeimas deputātei un bijušajai Satversmes tiesas tiesnesei: kā Latvijas situācijā būtu ieteicams saprast ST sprieduma fragmentā minēto „pamatnāciju” („arī pamatnācijas pastāvēšana un attīstība”)? Cik necik loģiski secinot, jākonstatē, ka teritoriju x (šajā gadījumā – Latviju) apdzīvo y nācijas un viena no tām – pamatnācija. Piemēram (atvainojos par ironiju!) Latvijā dzīvo Latvijas pilsonis un „Vienotības” biedrs libānietis Hosams Abu Meri. Vai arī viņš Latvijā ir „libāniešu nācija”, Aleksejs Loskutovs un viņa tautieši Latvijā – „krievu nācija”, Boriss Cilevičs un viņa tautieši – „jūdu nācija”, bij. Saeimas deputāts Normunds Rudevičs kopā ar saviem tautiešiem – „čigānu nācija” utt? Līdz šim bija skaidrs, un to precīzi savā izstrādnē formulēja jurists Egils Levits, – ir valstnācija (tauta, kas, konkrētajā teritorijā dzīvodama, izveidoja savu valsti), un ir dažādas mazākumtautības/disaporas. Tagad (ar ST svētību) mazajā Latvijā – nācija nācijas galā…
    Vai aiz vārdu ekvilibristikas lēmēji negrasās pazaudēt Satversmes preambulas būtību?

    • Nācija ir tikai tā tauta, kurai ir sava valsts. 18.novembra Latvijā vienīgā nācija bija latvieši, bet 4.maija jeb LPSR-2 par nāciju jau 23 gadus, sekojot Staļina un Ļenina idejām, tiek veidota padumjā latkrievu tauta, kuras viena daļa būs divvalodīgi (latvieši), bet otra daļa būs vienvalodīga (krievruņi (pārkrievotie ukraiņi, baltkrievi, jebreji), kuri runā tikai krieviskiu). Līvi ir autohtoni un somugru tauta, bet tā nav nācija, jo līviem nav savas valsts. Krievi un citi svešie ir svešu tautu diasporas – krievi tikai Krievijā ir nācija. Piem. Spānijā baski ir tauta, bet tā kā viņiem nav savas valsts, tad baski ne Spānijā, ne Francijā nav nācija, bet tikai un vienīgi autohtoni. Skoti britu Apvienotajā Karalistē ir tauta, bet, kad Skotija iegūs neatkarību, tad arī skotus varēs uzskatīt par nāciju.

      • > Laucinīks
        Man jau arī (tāpat kā Jums) neizdevās saprast, kas Latvijā ir pamatNĀCIJA, un kas – nepamatNĀCIJAS (un cik to Latvijā īsti ir). Tāpēc jau arī, lūdzot skaidrojumu, vērsos pie Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas.

      • A. Loskutovs ir latvietis, viņš mainīja tautību.

  22. Nu ko, tad ir jāsaka akadēmiķim Stardiņam “paldies” par iespļaušanu sejā, par bezmugurkaulainības pacelšanu vērtību limenī. Jā, zivs sāk bojāties no galvas …

    • Stradiņam svarīgi ir skaisti parunāt auditorijas priekšā. Viņš uzskata, ka ir saņēmis bonusu uz visiem laikiem generēt absolūtās patiesības.

  23. Preambulā būtu jānosaka, ka tie krievi un pārējie slāvi (un arī ebreji kā Zaharjins, Segals, Kargins, Krasovickis, Lindermans, Gopaņenka, Osipovs, naturalizētais Ušakovs)), kuri psrs jeb krievijas okupētajā Latvijā ieradušies laikā no 1940.-1941. un no 1944.-1991.gadam ir okupanti, bet visi viņu pēcnācēji ir kolonisti.

  24. Varbūt Čepanei mazāk būtu jāptrāto par tīri teorētiskām lietām, bet jāsakārto, piemēram, likums par tiesu izpildītājiem.? Tieši viņa ir vainojama par to, ka var plosītiers, par ļaudīm ņirgāties tādi tiesu izpildītāsji kā Zeps. Un vai tas ir vienīgais tik nejēdzīgs likums? Diemžēl praktisko jautājumu virzienā nespēj palūkoties ne Čepane, ne intervētāji. Cik ilgi var, Čepnes kundze?…Kas izdarīts, lai nostipribātu tiesiskumu? Kas? Tukšums!

Draugiem Facebook Twitter Google+