Kultūra
Kultūrpolitika

Dirši, Taukuļi un Muļķi. “Kutelīgie” latgaliešu uzvārdi 24

Vista vai ola – kurš pirmais?

Par godu gaidāmajai Latvijas valsts simtgadei drīzumā klajā nāks demogrāfa Ilmāra Meža grāmata “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Latgale”, kurā apkopots ap 4000 vēsturisko uzvārdu, kas Latgales teritorijā fiksēti 1935. gada tautas skaitīšanā, apskatot, kā uzvārds radies, tā ģeogrāfisko izplatību un saistību gan ar mūsu, gan citu tautu valodām. “Līdz šim veikti divi šādi apjomīgi pētījumi, taču Latgale dīvainā kārtā tajos nav iekļauta. Šā novada uzvārdi piesaistīja manu interesi, jo ir skanīgi un reizēm arī ļoti dīvaini,” saka Ilmārs Mežs.

Latgaliešu uzvārdi ir autohtoni, bieži vien raksturīgi tikai šim reģionam un citos kultūrvēsturiskajos novados nemaz nav sastopami. Salīdzinot ar Vidzemi un Kurzemi, vietējo uzvārdu izplatība un koncentrācija šeit ir daudz augstāka, vienā ciemā saglabājoties vairākus gadsimtus pēc kārtas. Arī to nozīme nav uzreiz tik saprotama kā, piemēram, Kalniņš, Ozoliņš vai Bērziņš. “Ancveriņš, Zunde, Stašāns, Rimšāns, Zelčs, Keiselis – kas tie par vārdiem? Var vilkt paralēles ar apdzīvoto vietu nosaukumiem – piemēram, Ansveriņi ir ciems Aglonas pagastā, Zundi – Andrupenes pagastā, Stašāni un Rimšāni – Ūdrīšu pagastā,” norāda ģeogrāfe, Latvijas Ģeotelpiskās aģentūras Toponīmikas laboratorijas darbiniece Otīlija Kovaļevska, I. Meža grāmatas zinātniskā konsultante.

Skatīt uzvārdus kādā vienotā sistēmā esot ļoti grūti, šo kopumu varot salīdzināt ar “zirņu maisu” – vieglāk pievērsties vienam konkrētam “zirnim” – uzvārdam vai vietvārdam –, meklējot par to informāciju vēsturiskajos avotos, nekā pateikt, kad un kā tie šajā novadā radušies. Tikai ļoti retos gadījumos ir zināms, kā konkrētais vārds radies – vai vieta nosaukta cilvēka vārdā, vai arī uzvārds radies pēc vietas nosaukuma. Kā piemēru var minēt uzvārdu Aišpurs, Aišpūrs. Varbūt cilvēks dzīvojis aiz purva, un viņu sākuši dēvēt par “aizpurvieti” (sal. latg. pūrs, purs “purvs”). Vai arī otrādi – kāds ienācis no citurienes jau ar šādu uzvārdu, un ar laiku arī vieta ieguvusi nosaukumu pēc jaunā saimnieka uzvārda (iespējams, Asūnes pagasta Aišpūru ciema nosaukuma izcelsme drīzāk saistāma ar uzvārdu, nevis ciema novietojumu).

Lorem ipsum
FOTO: Leta


No Jāzepa par Zepu

Gadsimtu gaitā uzvārds var būt grozīts un pārveidots līdz nepazīšanai, tāpat arī par izcelsmes vietu var diskutēt. Latgalē 19. gs. pēc dzimtbūšanas atcelšanas nenotika masveida uzvārdu došana kā Vidzemē vai Kurzemē – latgaliešiem uzvārdi jau bija. Lai gan to pirmsākumi meklējami jau 16. gs., vairākums piešķirti tieši 18. gadsimtā. Arī uzvārdu veidošanās notika ļoti pakāpeniski, dabiski – daudzu pamatā ir patronīmi, atvasināti no personvārdiem – piemēram, Andžāns varētu būt radies no vārda Andris, Andžs, Andžejs (Andreja poliskais variants), respektīvi, Andreja dēls (varbūt arī kāda cita saistība ar vārdu Andris). “Interesanti, ka Andžāni kā apdzīvotas vietas nosaukums izplatīts Dienvidlatgalē, Daugavpils pusē, bet Ziemeļlatgalē Andžānu nav. Šāda tendence atkārtojas vairākkārt. Ja vienā pusē uzvārds ļoti izplatīts, citā tas nav sastopams gandrīz nemaz. Līvānu pusē ir apdzīvota vieta Zepi, ir arī šāds uzvārds. Tas ir iespējams atvasinājums no vārda Jāzeps – atsevišķos novados Jāzeps saīsināti tiek saukts par Zepu, Zepiņu. Līdzīgi arī ciema nosaukums Stašuļi un uzvārds Stašulis. Iespējams, nosaukums radies, pateicoties kādam Staņislavam jeb Stasim, Stašam, kurš šajā vietā veiksmīgi saimniekojis un palicis atmiņā. Gan vietvārdos, gan uzvārdos mēdz būt asociācijas ar ārējo izskatu vai cilvēka īpašībām – lielais, mazais, garais, kreilis u. c., piemēram, Garjuri, Kairiši (sal. latv. izlokšņu kairais, liet. kairys “kreisais”). Jau vairākus gadus, gatavojot materiālus latgalistikas konferencēm, pētu ciemu nosaukumu izcelsmi Latgalē un arvien vairāk pārliecinos par to saistību ar uzvārdiem. Liels prieks, ka tagad latgaliešu uzvārdi apkopoti vienviet, turklāt parādīta arī to ģeogrāfiskā izplatība. Var paņemt jebkuru uzvārdu un redzēt, kur tas bija izplatīts 1935. gadā, kādos variantos pierakstīts. Tas ir labs izejas materiāls arī dzimtu vēstures pētniekiem,” stāsta ģeogrāfe O. Kovaļevska.

Dieva dotais Bogdanovs

“Jau ilgu laiku viens no maniem hobijiem ir arhīva materiālu pētīšana. Šajā grāmatā būs pieejams latgaliešu uzvārdu saraksts no 1935. gada tautas skaitīšanas, ko apkopoju četrus piecus gadus. Lielāko apjomu veidos Latgales latviešu uzvārdu vārdnīca ar to izplatības un cilmes raksturojumu, kā arī liecībām vēstures avotos. Būs arī kartes, kurās parādīti, piemēram, izplatītākie uzvārdi pagastos vai arī uzvārdi, kas ir saistīti ar vairākiem koncentrācijas areāliem,” saka I. Mežs.

Demogrāfs pievērsis uzmanību arī tam, cik dažādas tautas dzīvo Latgalē un kā tas ietekmējis uzvārdu izskaņu. Vēsturiski Latgale bijusi cieši saistīta ar Lietuvu, Krieviju un Poliju, un tas atstājis savu ietekmi uz uzvārdu sistēmu. “Šajā novadā ir raibs iedzīvotāju sastāvs, bet latvisko izskaņu procentuāli ir vairāk. Pārsvaru gūst austrumlatviskā galotne -āns – Strapcāns, Ancāns, Kivkucāns. Ar šādu vārdu izskaņu sastopamies arī Sēlijā un Malienā, tomēr nevar apgalvot, ka tā dominē, jo ir tikai piektā daļa. Populāras ir arī izskaņas -iņš, -lis un -nieks, piemēram, Boldiņš, Prikulis vai Podnieks. Aptuveni 15 procentus veido poliskās izskaņas – -skis un -čs. Bukovskis, Laganovskis, Kokorevičs, Stankevičs utt. Savukārt izteikti krieviskās galotnes ir aptuveni pieci procenti – piemēram, -ovs un -avs.” Bieži vien uzvārdi radušies, pateicoties profesijai, piemēram, Mūrnieks, Podnieks, Kovaļs (sal. poļu kowal “kalējs”). Savukārt populārākie uzvārdi Latgalē tajā laikā (vairāk nekā tūkstotim iedzīvotāju) bijuši: Strodi, Ločmeļi, Logini, Kokini, Buļi, Broki, Vaivadi, Pastari, Kozlovski, Laizāni un Kokoreviči. I. Mežs piebilst, ka droši vien arī mūsdienās tie ir visbiežāk sastopamie uzvārdi Latgalē.

Veicot pētījumu, autoram atklājums bijis uzvārda Bogdanovs skaidrojums. Izrādījies, ka to piešķīra bāreņiem vai adoptētiem bērniem, turklāt, no krievu valodas tulkojot, tam ir īpaša nozīme – “Dieva dotais”.

Dirši, Taukuļi un Muļķi

“Grūtības sagādāja dažādās uzvārdu pierakstu formas, jo bija arī tādi, kuriem fiksētas desmit dažādas versijas. Atšķiras patskaņu, garumzīmju, mīkstinājumu lietošana. Buļs – tikai četri burti, bet tik atšķirīgi dokumentēts uzvārds – Bulis, Buļš, Bullis, Buls. Protams, ir arī “kutelīgie”, divdomīgie piemēri, kas gadu laikā jau gandrīz izzuduši, – piemēram, Mulkis, Muļķis vai Taukulis. Vīrietim vēl nekas, bet, ja sievietei uzvārds ir Taukule, viņa ātrāk vēlas atbrīvoties no tā. Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā atrodas apdzīvota vieta Dirši, un līdz ar to arī cilvēki tur tika saukti par Diršiem. Tikai nozīme jau nav tāda, kādas ir mūsu pirmās asociācijas – lietuviešu valodā dirsė ir nezāle – lāčauza,” nosmej I. Mežs.

“Uzvārdi, kuru motivācijas pamatā ir rakstura īpatnību un uzvedības paradumu, nereti arī psihiskā stāvokļa apzīmējumi, arī ir viena no plašākajām to semantiskajām grupām, un daudzu uzvārdu pamatā varētu būt iesaukas. Šie uzvārdi var būt ar pozitīvu vai neitrālu konotāciju, piemēram, Gaveika (var salīdzināt ar lietuviešu uzvārdu Gaveika, ko saista ar gavus – “veikls, izveicīgs, izturīgs”). Taču vairumā gadījumu šīs grupas uzvārdi tomēr ir ar negatīvu nozīmi. Nesavaldīga vai asa rakstura apzīmējumi ir pamatā tādiem uzvārdiem kā, piemēram, Dagis, Daģis (lietuviski – dagys “dzelksnis, dadzis”, arī “pikts, dusmīgs cilvēks”); Mukāns, Mukons (lietuviski – uzvārds Muka, kam nozīme “neveiklis, tūļa”); Naglis, Nagļa (iespējams, saistāms ar krievu наглый – “nekaunīgs”, poļu nagły – “ātrs, brāzmains”, “pēkšņs, negaidīts”),” konstatē valodniece, I. Meža grāmatas zinātniskā redaktore Anna Stafecka. Latgalē populāri esot arī putnu, dzīvnieku, grauzēju un nelielu plēsēju nosaukumu motivēti uzvārdi, piemēram, Dzenis, Lācis vai Pokulāns, Pakuļs, Pokuļs.

I. Meža grāmata veikalu plauktos parādīsies gada beigās, decembrī. Darbu paredzēts turpināt, gatavojot uzvārdu sarakstus arī par pārējiem Latvijas novadiem – Kurzemes hercogisti, kurā tiks iekļauti uzvārdi Kurzemē, Sēlijā un Zemgalē, kā arī atsevišķu krājumu par Vidzemi.


Latgaliešu uzvārdu pasaule

Populārākie uzvārdi Latgalē: Strods, Ločmelis, Logins, Kokins, Bulis, Broks, Vaivads, Pastars, Kozlovskis, Laizāns, Kokorevičs.

Lietuviešu izcelsmes uzvārdi (piemēri un nozīme): Daģis – dadzis, pikts cilvēks, Geiba – vārgs, vājš, Gražulis – skaistulis, Gaidelis – gailītis, Karvelis – balodis, Paukšte – putns, Diršs – lāčauza.

Uzvārdi, kas apzīmē cilvēka ārējo izskatu vai uzvedības paradumus: Boļšijs – liels, Gorbans vai Kuprišs – kupris, Puntūzis – maza auguma cilvēks, Reksnis – resns, Rubcovs – rētains, Naglis – nekaunīgs vai ātrs, brāzmains.

Uzvārdi, kas atvasināti no personvārdiem: Jurevičs (no Juris), Pīterāns (no Pīters), Jezupāns (no Jezups), Stašulis (no Staņislavs), Andžāns (no Andžs, Andžejs).

LA.lv