Mobilā versija
+3.8°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
5. septembris, 2017
Drukāt

Māra Libeka: Lai ātrāk sadeg, un miers! (11)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Māra Libeka

Premjerministrs Māris Kučinskis un arī pats labklājības ministrs Jānis Reirs nav gandarīti par Labklājības ministrijas (LM) ierēdņu uzrakstīto informatīvo ziņojumu, kā ietaupīt naudu uz darba nespējas lapu rēķina, kaut gan uzdevums – “pamodelēt” naudas āderītes sociālajā budžetā – dots pēc abu politiķu rīkojuma. Ziņojumā, kas aizvadītajā nedēļā izskatīts valdībā, viens no ieteikumiem bija nemaksāt slimniekiem par pirmajām trim slimošanas dienām. Patlaban uz slimnieka paša rēķina ir tikai pirmā slimības diena. Līdz ar to iegūtu gan darba devējs, gan valsts. Priekšnieki būtu gandarīti, ka cilvēks labi padomātu, pirms liktos slimības gultā, vai gatavs trīs dienas dzīvot bez naudas. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sāktu slimības pabalstu izmaksāt nevis no 11. dienas, bet dienu vēlāk, un tādā veidā uz slimību rēķina nākamgad varētu ietaupīt četrus miljonus eiro, bet katru nākamo gadu vēl pa pusmiljonam klāt. Saprotams, ka par šo ieceri gandarījumu paudusi Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Tieši pirms gada valdība lielā sašutumā par slimības lapu “epidēmiju” nolēma uzlikt ārstiem vēl stingrāku žņaugu, ja darba nespējas lapu izrakstīs vecas draudzības vai alkatības vārdā, un uzdeva Labklājības ministrijai kopā ar Finanšu ministriju un Veselības ministriju izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā iesniegt likuma grozījumus. Nebija ilgi jāgaida, LM likumu par maternitātes un slimības apdrošināšanu papildināja ar pantu, kas uzliek par pienākumu ārstam, kas nepamatoti izsniedzis slimības lapu un Veselības inspekcija to ir konstatējusi, samaksāt valsts budžetā pārmaksātās naudas summas.

Cīnoties ar sekām, nevis cēloņiem jau kopš Valda Dombrovska valdīšanas tiek izmēģināti dažādi paņēmieni, kā uz slimotāju rēķina samazināt valsts budžeta izdevumus, kas dramatiski turpina augt. 2014. gadā slimības pabalstu nodrošināšanai tika iztērēti 82 miljoni eiro, bet 2016. gadā – jau 135 miljoni eiro. Ja arī daļa no šīs naudas ir izmaksāta nepamatoti, to pierādīt ir tikpat kā neiespējami. Parasti iekrīt tie ģimenes ārsti, kuri pavirši aizpilda pacienta medicīnisko dokumentāciju. LM ir konstatējusi, ka strauji ir samazinājušies gadījumi, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saņem Veselības inspekcijas informāciju par nepamatoti noteikto darbnespēju un ar to saistīto slimības lapu anulēšanu.

Grozies, kā gribi, tik un tā jāatduras pret zināmu, bet nepatīkamu patiesību – no slimībām nevar aizbēgt ar Labklājības ministrijas izstrādātajiem paņēmieniem. Daudz lietderīgāk būtu, ja valdība Ekonomikas ministrijai uzticētu izvērtēt darba devēju ieguldījumu strādājošo darba vides uzlabošanā. Ja atklātos, ka šis ieguldījums ir gauži vājš, tad jau varētu sākt apsvērt iespēju pagarināt slimības lapas izsniegšanas periodu uz darba devēja rēķina. Rīgas Stradiņa universitātes profesore arodslimību ārste Maija Eglīte saka: “Izdegšanas sindroma diagnozi konstatējam arvien biežāk. Cilvēki ir nodzīti un slimi.” Ja ārsts to atklāj, viņam ir atļauts rak-stīt slimības lapu. Tas, protams, ir ļoti kutelīgs jautājums, un dakterim ir jāspēj atšķirt, kad slimnieks simulē un kad patiešām viņa veselība cieš no pārmērīgas darba slodzes, un vai šāds pacients nav jāsūta pie psihiatra.

Nelabvēlīgie riska faktori darba vietās skar ikvienu no mums. Nenormālas darba stundas, nepareiza darba organizācija bez atpūtas pauzēm, nepiemērotas mēbeles darba vietā, putekļainas, nevēdinātas telpas, vienmuļš, bezjēdzīgs darbs, slikti saplānotas darba maiņas… Rezultāts – mugurkaula kakla daļas deformējoša spondiloze, karpālā kanāla sindroms, deformējoša osteoartroze roku locītavās un izdegšanas sindroms.

Nebrīnīšos, ja nākamais naudas ietaupīšanas paņēmiens būs aizliegums izsniegt slimības lapu darbā izdegušam cilvēkam. Lai ātrāk sadeg, un miers!

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Par veselu procentu miljonāriem samazināt paspētais IIN kaut kā taču ir budžetā jākompensē!

  2. Uzņēmēji var cerēt, ka pa trim dienām kāds vārgulis nomirs un nebūs nekādu izdevumu. Tas jau ir laikam Menģelsones galvenais sapnis – lai bagātie kļūst aizvien bagātāki, bet darba vergi, kas rauš viņu bagātības – vēl nabadzīgāki.

  3. Salīdzinoši gauži izbrīna sistēma Norvēģijā,kad,ja es jūtos slims,varu zvanīt no rīta uz darbu un palikt mājās 3 dienas bez ārsta ziņas, tas gan ir diezgan kaitinoši pārējiem,jo nu ātri jāzvana un jāmeklē vietā cits. Kā par brīnumu šīs 3 dienas ir apmaksātas kā arī pārējā slimības lapa 100%,par ko jau arī valdība sāk cepties,ka liela daļa darbinieku dzīvojas uz slimības lapas gluži zaļi😊 Manuprāt Latvijas apstākļos būtu saprātīgi,ja cilvēks drīkstētu palikt mājās kaut 1 dienu bez skriešanas pie ārsta..gadās kāds savārgums un cilvēks atpūšas un ir gatavs strādāt atkal..kaut arī nemaksātu par to. Citādi cilvēki iedzīvojas pastāvīgā stresā,nāk slimi uz darbu…pati neatceros,kad būtu ņēmusi slimības lapu..gsuži bēdīgi..nodzīti zirgi…

  4. Ļoti objektīvs Māras Libekas raksts “Lai ātrāk sadeg un miers.’

  5. Varbūt vispirms darba vides uzraugošajai valsts iestādei sākt nodarboties ar tiešo darba pienākumu izpildi,te es domāju Valsts Darba inspekciju.Ir nācies saskarties,ka pēc sūdzības par nelabvēlīgiem darba apstākļiem,pārstrādātām stundām,atbrauc,pasēž ar priekšniekiem pie kafijas tases un rezultātā uzraksta,ka viss atbilst likumam,bet papīrs jau panes visu….,Un rezultātā ir pārstrādājušies,slimi un “izdeguši'”cilvēki.

  6. SUMMA PIEAUG UZ IERĒDŅU UZPŪSTO ALGU RĒĶINA. LAI PASAKA CIK SKAITĻOS IR IZSNIEGTAS SLIMĪBAS LAPAS 2015. UN 2116. GADĀ. SLIMĪBAS PABALSTU MAKSĀ ATKARĪBĀ NO ALGAS UN SOC. IEMAKSAS., TĀTAD VISU TO TŪKSTOŠU MINIMĀLĀS ALGAS VAI ALGAS APLOKSNĒS SAŅĒMUŠIE JAU NEVEIDO TO BRIESMĪGO NAUDAS STARPĪBU STARP 2015. UN 2016.GADU.
    LIELĀKO TIESU MAZATALGOTO DARBINIEKI SLIMO TIKAI TAGAD KAD TIEŠĀM IR SLIMI, PĀRĒJIE IR VALSTS SEKTORĀ SĒDOŠIE DĪKDIEŅI IERĒDŅI.

  7. Precīzs situācijas raksturojums! Diemžēl Latvijas politikāņiem par šo visu slaidi nospļauties. Viņiem vienalga, ka tik pašiem labi. Cinisms un visatļautība pāri visam.

  8. Domāju, ka es, pat gadījumā, ja slimošu ar gripu, “vilkšos” uz darbu. Nevaru atļauties zaudēt 3 dienu darba algu. Vai tautas kalpi ir padomājuši, cik kolēģu pēc tam tieši tādi paši slimi nāks uz darbu vai arī, turīgākie, atļausies slimot mājās? Piebildīšu, ka mans darba kolektīvs ir ļoti liels. Ziniet, ir ļoti daudzi godīgi, bet patiešām slimi cilvēki, tagad būs arī sociāli neaizsargāti.

  9. Visiem ministriem līdz gada beigām minimālo algu un nekādas kompensācijas. Būs kolosāli ienākumi Valsts kasē !!!! VĒL PALIEK DEPUTĀTI- OTRS IENĀKUMU AVOTS. Tikai kas to visu realizēs ???..

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ko vēl varētu ieķīlāt?

AS “Latvijas neatkarīgā televīzija” (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija “Firmas.lv”. Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes – “5”, “TV5”, “Kriminal+”, “Večer@22′, “Večer Novostjei”, “Večer Novostjei. Novostj”, “Patriotu nedēļa”, “Bez Cenzuri”, “Labvakar, Latvija!”, “2 Izklaides kanāls”, “Mājokļa jautājums”, “Dziedošās ģimenes”, “Latvijas Princese”, “Latvijas Zelta talanti”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Labestības diena”, “Zvaigžņu lietus”, “LNT Ziņas” un “LNT Telekompānija”. Ķīlas ņēmējs ir Londonā reģistrēta banka “ING BANK N.V., London Branch”. “All Media Baltics” valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons aģentūrai LETA sacīja, ka preču zīmju ieķīlāšana bija saistīta ar nesen veikto investīciju kompānijas “Providence Equity Partners” darījumu.

Vai 10 gadu cietumsods par karošanu Islāma valsts pusē ir adekvāts?
Draugiem Facebook Twitter Google+