Viedokļi
Komentāri

Daiga Behmane: Lai izkārpītos no e-veselības neveiksmēm 16

Foto – Ieva Lūka/LETA

E-veselības neveiksmes Latvijā kārtējo reizi pārliecina, ka pastāvošā veselības jomas pārvaldība kopumā ir neefektīva. Vienkopus ir savijušās projekta pārvaldības, plānošanas, iesaistīto personu kvalifikācijas un nepietiekamo administratīvo resursu problēmas.

E-veselības projektu pārvaldībā ir pieļautas projektu vadības tipiskākās kļūdas. Nav skaidrs, kurš ir īstenais projekta realizētājs un līdz ar to arī atbildīgais par projektu no tā uzsākšanas līdz pabeigšanai. Vairākkārt mainījušās iestādes, kas projektu ir realizējušas. Tā, piemēram, 2011. gadā pēc Veselības ekonomikas centra likvidēšanas, kas bija veselības ministra Jura Bārzdiņa iniciatīva, projekti nonāca Nacionālā veselības dienesta pārziņā. Šī pārkārtošana noveda pie tā, ka darbu pameta zinoši projekta vadītāji, projekta realizācija tika novilcināta un aktivitātes aizkavējās. Pēc projekta pārņemšanas nenotika ārstniecības iestāžu savlaicīga iesaiste, kā arī projekta pilotēšana, jo tika likvidēta kopējās e-veselības programmas nozares pārstāvju uzraudzības padome. Liela mēroga projektā nozares savlaicīgu neiesaistīšanu var uzskatīt par vienu no galvenajiem neveiksmju cēloņiem. Neskatoties uz daudziem konsultantu gatavotiem risku novērtējuma dokumentiem, savlaicīga projekta risku pārvaldība reāli nav veikta.

Mainoties projektu vadītājiem, veiktas izmaiņas arī e-veselības arhitektūrā un biznesa procesos. Ir sajūta, ka ir pat mainījusies izpratne par to, kas īsti ir e-veselība. No nacionāla mēroga sistēmas un nozares efektivitātes uzraudzības instrumenta tā kļuvusi par atsevišķiem e-pakalpojumiem. No vienotas sistēmas, kurā saslēgušās ārstniecības iestādes un atbilstoši starptautiski pieņemtajai praksei centrā ir elektroniskā pacientu medicīnas datu sistēma, tā ir kļuvusi par atsevišķu apakšsistēmu nesaistītu darbināšanu. Joprojām nav īstas skaidrības par izstrādāto sistēmu testēšanas procesu un to integritāti.

Latvijā nav arī noteikta atbildīgā iestāde par e-veselības standartu un sistēmu sertifikāciju, kam jārisina sistēmas drošības jautājumi un jārada pārliecība par pacientu datu aizsardzību.

Saistītie raksti

Gan Valsts kontrole, gan arī Pasaules veselības organizācijas eksperti ir norādījuši uz nesekmīgajiem projektu pārvaldības jautājumiem, kas liecina, ka veselības jomas pārvaldības administratīvais resurss ir par vāju liela mēroga informācijas tehnoloģiju (IT) projektu uzraudzībai. Kritiski vērtēts tas, kā noteiktas atbildības jomas un konkrētas atbildīgās personas. Vienlaikus jau kopš projekta uzsākšanas ir bijis zināms, ka valsts izdalītie budžeta resursi ir nepietiekami kvalitatīvai projekta uzraudzībai pasūtītāja pusē.

Starptautiskā prakse un citu valstu pieredze rāda, ka sekmīgai e-veselības projektu realizācijai vispirms ir nepieciešama nacionālā e-veselības stratēģija, kur katram nozares spēlētājam ir skaidra viņa loma un atbildība, ieviešamie tehnoloģiskie procesi, finansējums un ieguvumi no darbības vienotā sistēmā. Pa šiem gadiem ir attīstījušās prasības gan tehnoloģiskajā, gan procesu dizaina un pārvaldības jomā. Starptautiskās prakses un tehnoloģisko risinājumu pārņemšana varētu būt iespējamais risinājums. Izstrādājot IT platformas, svarīgi tehnoloģiskos resursus iestrādāt tā, lai tās var savienot arī ar citu Eiropas Savienības valstu IT sistēmām, jo Latvijā ārstējas ne tikai pašmāju pacienti.

 

Daiga Behmane, Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja

LA.lv