Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. novembris, 2014
Drukāt

Lai top ermoņikas un kokles

Liepina_6

Izdevniecība “Lauska” arvien rūpējas par latviešu folkloras ierakstu pastāvīgu izdošanu un popularizāciju, strādājot visdažādākajos tautas mūzikas interpretāciju virzienos.

Šogad “Lauskas” bagātīgo albumu virkni kuplinājuši divi ieraksti, savā ziņā pretmeti. Pirmais – etnomuzikologa Oskara Patjanko izlolotais albums “Ieviņas” – ir akadēmiski pārliecinošs, informatīvi bagāts un zinātniski piesātināts veltījums Ieviņa ermoņikām – instrumentam, kas vēl pirms kādiem 60 – 70 gadiem, īpaši Vidzemē, bija neiztrūkstošs elements saviesīgajā dzīvē. Otrs albums – “Brīvdiena” – laists klajā sakarā ar koklētāju ansambļa “Teiksma” 60 gadu jubileju un sniedz ieskatu Teiksmas Jansones vadīto mūziķu un pagājušā gadsimta 40. gados izveidotās koncertkokles mūsdienu repertuārā. Pirmais iedziļinās tradicionālās mūzikas autentiskuma dzīlēs, otrs – aizved projām no pirmparaugiem radošo meklējumu dažādajos virzienos – gan etnogrāfiskās piecstīgu kokles izaugsmē par koncertinstrumentu un tā modifikācijām (ierakstā sastopamies ar koncertkokli un tās variantu basa kokli), gan repertuāra ziņā, jo ierakstā tautasdziesmu apdares neatradīsim, bet gan spēles ar visdažādāko repertuāru dažādu komponistu mūzikā. Taču tradicionālās kultūras kopsaucējs kā allaž “Lauskas” izdevumus sasien un vieno.

Savā ziņā “Ieviņas” ir skanisks rezumējums Oskara Patjanko zinātniskajam darbam vairāku gadu garumā, arhīvos pētot ieviņu vēsturi, uzbūvi, meistaru devumu ražotājiem, skopās ziņas par atsevišķiem tautas muzikantiem, vēsturiskos ierakstus un pārņemot sastapto vēl dzīvajo muzikantu spēles tradīcijas. Albums, kas izceļas ar vizuāli pievilcīgu, fotomateriāliem un saistošiem informatīviem materiāliem bagātu ietērpu, kur mūzikas ieraksts kā balva pacietīgam lasītājam ievietots CD grāmatiņas beigās, jau veido akadēmisku zinātnisku “Lauskas” izdevumu sēriju (ja atceramies “Saucēju” albumu un “Saviešu mēļošanu”). Taču klausītājus tas lai nebiedē, jo bagātīgie materiāli tā vien ievelk senajā tradīcijā un rada kontekstu, atmosfēru mūzikai, ko atskaņo gan Oskara Patjanko kapela (Liene Brence, Lauma Bērza, Jolanta Ēceniece, Raitis Sondors un pats vadītājs), gan arī tautas muzikanti Juris Dūmiņš un Valdis Andersons.

LiepinaBrivd_6Koklētāju ansambļa “Teiksma” albums “Brīvdiena” ar Kārļa Lāča un dziesmas aranžējumu koklēm, ko pazīstam Intara Busuļa hita veidolā, ievada brīvdienu, kurā var atļauties visu – rotaļāties ar instrumenta iespējām, fantazēt, paplašināt iespēju robežas. “Teiksma” ir viens no vecākajiem koklētāju ansambļiem Latvijā, kas izveidots 1955. gadā, un to dibinājusi Tamāra Jansone (1927 – 1972), popularizējot latviešu tautas mūziku un pilnveidojot spēles tehniku. No 1980. gada ansambļa līdere ir Teiksma Jansone, viņa arī J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kokles klases vadītāja. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadu beigām instruments, kura spēli bērni apgūst mūzikas skolās un pilnveido akadēmijā, atdzimstot etnogrāfiskās kokles spēles tradīcijai, nereti tika uzlūkots kā mākslīgs padomisks veidojums, kas izkropļo priekšstatu par autentisko kokļu spēles būtību. Tomēr pēdējā gadu desmitā īpaši cēlusi koncertkokles nozīmi, jo mūsdienu komponisti, meklējot jaunas krāsas, ir atcerējušies kokļu tembrālās iespējas. Ir skaņraži, kuri konsekventi gadu desmitiem rakstījuši koklētāju ansambļiem. Bet Dziesmu svētku tradīcija iekļaut programmās ansambļu uzstāšanos, tāpat kā skolasbērnu interese nav ļāvusi izsīkt spēles tradīcijai. Māra Lasmaņa, Ilzes Arnes, Jēkaba Nīmaņa skaņdarbi albuma programmā ieved dažādos koncertkokļu stilistiskos traktējumos. Bet ārzemju autoru darbu aranžējumi, tostarp populārā mūzika, ļauj iepazīt šo instrumentu no dažādu skanisko iespēju un žanru skatpunktiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+