Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. septembris, 2012
Drukāt

Latgalē vietām ielu nosaukumi kopš padomju laikiem ir divās valodās

Foto-LETAFoto-LETA

Latgalē ir saglabājušās vietas, kur ielu nosaukumi joprojām rakstīti divās valodās – latviešu un krievu, jo tajās ielu nosaukumu plāksnītes saglabājušās vēl no padomju laikiem, līdz ar to Valsts valodas centrs 20 gadu laikā likuma pārkāpumu nav pamanījis, 2.septembrī vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Daugavpils novada Višķu pagastā tika konstatēts, ka visi ielu nosaukumi palikuši no padomju laikiem. Nevienu plāksnīti nerotā uzraksts tikai latviešu valodā, kā to prasa Valodas likums. Vietējā pašvaldība aizbildinās ar naudas trūkumu un iepriekšējās varas neizdarību, kas dažām ielām nav piešķīrusi nosaukumus. Bet Valsts valodas centrs, kas jau 20 gadus ir pārstāvēts Daugavpils novadā, šo nelikumību neesot pamanījis, vēsta raidījums.

Višķu pagastā pāris ielas ir pat bez nosaukumiem. Pagasta pārvaldnieks Jānis Proms tajā vaino iepriekšējo pārvaldi, turklāt neesot naudas, lai plāksnītes nomainītu. Līdzīga situācija esot arī citur Latgalē.

“No iepriekšējā laika mums ir izveidojusies tāda situācija, ka ciemā uz šodienu vispār nav ielu. Mājām ir tikai numerācija, un tā ir ļoti liela neērtība iedzīvotājiem. Tādēļ tiek plānots jaunajā plānošanas reģionā, ka arī mūsu pagastā parādīsies daudz jaunu ielu un arī Daugavpils novada domes sēdē esam apsprieduši šo jautājumu. Tā problēma nav tikai mūsu pagastā, es domāju, ka katrā pagastā situācija ir līdzīga,” stāsta Višķu pagasta pārvaldnieks Jānis Proms.

Pārvaldnieks jaunas plāksnītes sola, kad apstiprinās jauno Daugavpils novada teritorijas plānojumu. Tas esot izstrādāts un to tūlīt apspriedīšot. Parastais teritorijas plānojuma ieviešanas process prasa divus gadus. Proms ir pilns optimisma, ka Višķos sanākšot ātrāk.

“Jebkurā gadījumā valstij un pašiem iedzīvotājiem daudz izdevīgāk un lietderīgāk ir iztikt bez soda, bet novērst šo pārkāpumu. Mēs neesam tik bagāti, lai nepārtraukti tiesātos,” stāsta Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis.

Pēc Kursīša domām, nelikumīgās ielu plāksnītes neesot tik nozīmīgs likuma pārkāpums, lai ar to nopietni cīnītos. Daudz bīstamāki valstij esot zīmolu nosaukumi angļu valodā, kurus vajadzētu latviskot.

Latgalē ne tikai nemaina padomju laikā uzstādītās ielu plāksnītes, bet arī izvieto jaunas – arī latviešu un krievu valodā, jo tādas tika atrastas arī Aglonā.

Aglonas pagastvecis Igors Reščenko nezina, kā jaunās plāksnītes radušās, viņš neesot sankcionējis to uzstādīšanu. Bet arī negrasās tās mainīt. Reščenko ir aprēķinājis, ka jaunas plāksnītes izmaksās 10 000 latu. Kamēr tos nedabūs no Eiropas Savienības struktūrfondiem, Aglonā plāksnītes nemainīšot.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+