Ekonomika
Īpašums

Latvijā maz būvē sociālos mājokļus 1


Ilgstoši vissmagākais stāvoklis ar sociālajiem dzīvokļiem ir Rīgā, kur to vienmēr ir trūcis. Imantas 8. līnijā pirms trim gadiem ekspluatācijā nodeva trīs jaunas sociālās mājas, kuru iemītnieces, sastaptas uz soliņa, pauda prieku, ka vecumdienas varot pavadīt cilvēciskos apstākļos.
Ilgstoši vissmagākais stāvoklis ar sociālajiem dzīvokļiem ir Rīgā, kur to vienmēr ir trūcis. Imantas 8. līnijā pirms trim gadiem ekspluatācijā nodeva trīs jaunas sociālās mājas, kuru iemītnieces, sastaptas uz soliņa, pauda prieku, ka vecumdienas varot pavadīt cilvēciskos apstākļos.
Foto – Timurs Subhankulovs

Paradoksāli: Latvijā sociālie mājokļi veido tikai 0,4% no kopējā dzīvojamā fonda, tas ir, 20 reižu mazāk nekā ES vidēji. Kā tas var būt, ja Latvijā procentuāli ir vairāk trūcīgu iedzīvotāju? Izrādās, Eiropas Savienībā atšķirīgi definē sociālās mājas – tur tās ir pašvaldībām piederošās dzīvojamās mājas, kurās izīrē dzīvokļus. “Latvijā ar šo jēdzienu saprot dzīvojamās telpas, kuras tiek izīrētas par pazeminātu cenu mazturīgām personām vai personām ar īpašām vajadzībām,” skaidro Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Mājokļu politikas departamenta direktors. Tomēr, neraugoties uz statistisko maldināšanu, problēma paliek – Latvijā salīdzinoši liela iedzīvotāju daļa nevar atļauties īrēt dzīvokļus.

Eiropas Komisijas ziņojumā par Latvijas progresu reformu īstenošanā secināts, ka 2016. gadā 15,5% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja pārapdzīvotos vai nekvalitatīvos mājokļos. Norādīts, ka slikti sadzīves apstākļi ietver tekošus jumtus, mitras sienas, gaismas trūkumu, logu rāmju puvi, privātas ūdens klozeta tualetes, vannas vai dušas neesamība iekštelpās. Tāpat ziņojumā atzīmēts, ka Latvijā ir ļoti maz sociālo mājokļu un tie ir grūti pieejami. Arī tāpēc 2. maijā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sprieda par atbalstu īres namu būvniecībai reģionos.

 

Valmiera rāda priekšzīmi

Valmierā nav izveidojusies rinda pēc sociālajiem dzīvokļiem. Personām, kurām nepieciešami sociālie dzīvokļi, tie tiek nodrošināti. Pašlaik pilsētā ir 30 sociālie dzīvokļi, kas galvenokārt atrodas Stacijas ielā 22, Stacijas ielā 26 un Purva ielā 13. Sociālo dzīvokļu skaits ir mainīgs atkarībā no tā, vai personas, kuras īrē pašvaldības īpašumā esošos dzīvokļus, pilsētas Sociālo lietu pārvalde ir atzinusi par trūcīgām vai maznodrošinātām.

“Lai palielinātu dzīvojamo fondu, 2017. gada decembra sākuma Valmieras pilsētas pašvaldība ir uzsākusi četrstāvu ēkas Ūdens ielā 2C pārbūvi un energoefektivitātes paaugstināšanu. Nams tiks veidots kā dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā māja. Tās pirmajā un otrajā stāvā tiks nodrošināti sociālie pakalpojumi, savukārt trešajā un ceturtajā stāvā taps kopmītņu tipa dzīvokļi. Ūdens ielas ēkas 1. stāvā paredzēti divi dzīvokļi iedzīvotājiem ar ierobežotām kustību iespējām, 2. stāvā paredzēti 13 dzīvokļi, kas tiks izmantoti deinstitucionalizācijas projekta vajadzībām, savukārt 3. un 4. stāvā tiks izbūvēti 36 dzīvokļi,” norāda Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

 

Cēsīs dzīvokļus izīrēs speciālistiem

Cēsu novada pašvaldībā pieprasījums pēc sociālajiem dzīvokļiem ir neliels. Šobrīd šis statuss noteikts 11 Cēsu novada pašvaldībai piederošajām dzīvojamām telpām, kuras īrē trūcīgas personas. 2017. gadā sociālā dzīvokļa statusu noteica piecām dzīvojamām telpām, tādējādi piecām ģimenēm tika sniegta palīdzība. Toties 2017. gadā sociālā dzīvokļa statuss tika atcelts deviņām dzīvojamām telpām, jo saskaņā ar likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” personas bija zaudējušas tiesības īrēt telpas kā sociālo dzīvokli un ar tām tika noslēgts īres līgums ar vispārējiem noteikumiem. Šobrīd Cēsu novada pašvaldībā sociālos dzīvokļus īrē 11 ģimenes un Sniedzamās palīdzības reģistrā reģistrētas trīs ģimenes. Visām reģistrētajām ģimenēm jau piedāvātas dzīvojamās telpas un tuvākajā laikā tām tiks sniegta palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā.

Personām izīrē tikai izremontētas dzīvojamās telpas, kuras atbilst ne tikai minimālajām dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas definējuma prasībām, bet ir ļoti labā tehniskā un vizuālā stāvoklī. Pašvaldības dzīvojamais fonds tiek papildināts. 2017. gadā tika pabeigts dzīvojamās mājas Saules ielā 23 kapitālais remonts, kurā tika izbūvēti 35 vienistabas un divistabu dzīvokļi, līdz ar to pašvaldības dzīvojamais fonds ir palielinājies un pašvaldība nepieciešamības gadījumā spēs sniegt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, izīrējot pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu. Ik gadu tiek ieguldīti līdzekļi dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa uzlabošanai gan remontdarbiem, gan kapitāliem remontiem. Pērn dzīvojamā fonda vizuālā un tehniskā stāvokļa uzlabošanai tika izlietoti 38 tūkstoši eiro, šogad – jau 57 tūkstoši. 2017. gadā pašvaldība atsāka būvēt nepabeigto daudzdzīvokļu māju Ata Kronvalda ielā 56, lai iegūtu 24 dzīvokļus.

“Sev piekritīgos 19 dzīvokļus pašvaldība izmantos kā īres dzīvojamo fondu nepieciešamo speciālistu piesaistei,” informē Iveta Sietiņsone, Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore.

 

Rēzeknē ir brīvi dzīvokļi

“Lai nodrošinātu trūcīgām personām piemērotu apdzīvojamo fondu, Rēzeknes pilsētā ir atjaunoti 103 mazgabarīta, kopmītņu tipa dzīvokļi Maskavas ielā 20. Pilsētā ir brīvi 17 pašvaldības dzīvokļi, no tiem 12 brīvi dzīvokļi atrodas Rūpnīcas ielā 6. Rēzeknes pilsētas pašvaldībā nav sociālo dzīvokļu. Dzīvokļus piešķir vispārējās rindas kārtībā. Kopīgā rindā reģistrētas 257 ģimenes un pirmās kārtas rindā reģistrētas 28 trūcīgas ģimenes,” informē Lilija Gavare, Rēzeknes pilsētas saimniecības pārvaldes vecākā speciāliste nekustamo īpašumu privatizācijas un apsaimniekošanas jautājumos.

“Lai palīdzētu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem, pašvaldība sniedz līdz trim mēnešiem ilgus sociālās aprūpes pakalpojumus. Trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes pēc viņu ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas var pretendēt uz dzīvokļa pabalstu siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai (no 328 līdz 450 eiro apmērā). Ja mājā ir sava apkure, cietā kurināmā iegādei var iegūt no 80 līdz 129 eiro lielu atbalstu. Tāpat pilsēta atbalsta apsaimniekošanas izdevumu apmaksu (no 70 līdz 120 eiro), kā arī aukstā ūdens un kanalizācijas pakalpojumu apmaksai izdala no 20 līdz 40 eiro,” stāsta Ilona Kozlova, Rēzeknes pilsētas domes pārvaldes “Sociālais dienests” vadītāja vietniece. Savukārt Georgijs Orlovs, Rēzeknes pilsētas domes attīstības pārvaldes vadītājs, informē, ka, lai paplašinātu dzīvojamo fondu, tuvākajos gados pašvaldība plāno uzcelt 50 – 60 jaunus dzīvokļus – īres namus, kuru jaunceltnei plānots piesaistīt pašvaldības un valsts finansējumu.

 

Rīgā hroniska kaite

Ilgstoši vissmagākais stāvoklis ar sociālajiem dzīvokļiem ir Rīgā, kur vienmēr ir trūcis īres dzīvokļu. Arī šodien nepieciešamība pēc īres un sociālajiem dzīvokļiem pilnībā netiek apmierināta. “Dzīvojamo telpu īrēšanai pilsētā ir reģistrētas 3414 personas vai ģimenes. Savukārt sociālā dzīvokļa vai sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanai uz 2018. gada 1. aprīli bija reģistrētas 1278 personas,” informē Dzintra Āboliņa, Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece.

Pilsētā ir 17 sociālās dzīvojamās mājas ar kopējo dzīvokļu skaitu 1563, kā arī ārpus sociālām mājām atrodas vēl 339 dzīvokļi vai dzīvojamās telpas, kurām noteikts sociālais statuss. Rīgas pilsētas sociālais dzīvojamais fonds tiek regulāri papildināts, būvējot jaunas sociālās mājas, pārņemot no valsts neprivatizētos dzīvokļus, kā arī renovējot esošo dzīvojamo fondu.

Piemēram, “Rīgas pilsētbūvnieks” līdz 2019. gadam plāno realizēt vēl trīs sociālo dzīvojamo māju būvniecību Bolderājā, Mežrozīšu ielā, ar kopējo dzīvokļu skaitu ne mazāku kā 218. Tur atradīsies arī neapdzīvojamās telpas Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajam centram, dienas centram, veselības centram, kā arī telpas, kas nodrošinās sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu 16 personām – bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem un sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu četrām ģimenēm – vecākiem ar garīgās attīstības traucējumiem ar bērniem. Šo ēku projektēšanai un būvniecībai tiks ņemts aizņēmums līdz 15,2 miljoniem eiro.

 

Liepājā dzīvokli saņem mēneša laikā

Liepājas pašvaldības īpašumā atrodas kopumā ap 4770 neprivatizēti dzīvokļi, kuros vidējā īres maksa ir 0,60 EUR/m2. Liepājas pilsētā ir piecas renovētas sociālās dzīvojamās mājas, kurās kopumā ir 567 labiekārtoti dzīvokļi. Vidēji īres maksa tajos ir 0,11 EUR/m2. “Dzīvokļu īrei sociālajās mājās Liepājas pašvaldībā šobrīd ir reģistrētas 48 personas. Un rindā gaidīšanas ilgums ir no viena līdz dažiem mēnešiem atkarībā no tā, kurā no sociālajām mājām persona pretendē saņemt dzīvokli. Praktiski uzreiz pēc iesnieguma izskatīšanas dzīvokli saņem pensionāri un ģimenes ar bērniem. Ilgākie gaidītāji rindā ir nakts patversmes iemītnieki ar maziem ienākumiem. Pašlaik Liepājas pilsētā dzīvokļu skaits sociālajās mājās ir pietiekams attiecībā pret pieprasījumu, tādēļ jaunas sociālās mājas celtniecība netiek plānota,” informē Zita Lazdāne, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja.

“Jelgavas pilsētā šobrīd ir 102 sociālie dzīvokļi. Rindā uz sociālajiem dzīvokļiem ir 17 ģimenes. Piemēram, mājā O. Kalpaka ielā 9 ir lielākā daļa sociālo dzīvokļu. Ēka ir pašvaldībai piederoša, tajā jau ir veikti ieguldījumi, māja renovēta, tai nomainīts jums. Šī gada budžetā ieguldījumi sociālo dzīvokļu attīstībā nav plānoti,” informē Egita Veinberga, Jelgavas pilsētas domes administrācijas sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece.

 

Būs atbalsta programma

“Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie atbalsta programmas izstrādes īres namu būvniecībā tajās pašvaldībās un reģionos, kur ir augsta ekonomiskā aktivitāte un sāk trūkt darbaspēka. Tādas ir, piemēram, Valmiera, Smiltene, Cēsis un Jelgava, kur pašvaldībām steidzami nepieciešams būvēt īres namus un nodrošināt pilsētu ar nepieciešamajiem speciālistiem,” vēsta Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors.

“Ir bijušas jau vairākas tikšanās Saeimā, kur Ilgtspējīgas attīstības komisijai un Tautsaimniecības komisijai prezentēta šī atbalsta programma. Par to lielu interesi izrāda Latvijas Lielo pilsētu apvienība. Iecerētais atbalsts varētu sasniegt pašvaldības jau tuvākajā laikā – šajā vai nākamajā gadā, tiklīdz ministrijai izdosies piesaistīt programmas uzsākšanai nepieciešamos 15 miljonus eiro.”

 

Galerijas nosaukums
LA.lv