Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. jūlijs, 2016
Drukāt

Latvija sāks konsultācijas par NATO bataljona izvietošanu (1)

Foto EPA/LETAFoto EPA/LETA

Nākamnedēļ uz Kanādu dosies Latvijas militārie eksperti, lai sāktu konsultācijas par starptautiskā NATO valstu bataljona izvietošanu Latvijā, informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.

Kanāda kā bataljona ietvarvalsts vada konsultācijas un uzrunā citas valstis, kas varētu veidot daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu Latvijā. Kaujas grupas sastāvs būs pilnībā zināms un tiks paziņots NATO aizsardzības ministru sanāksmē šā gada oktobrī.

Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons šonedēļ žurnālistiem paziņoja, ka vienība Latvijā varētu ierasties nākamgad pavasarī.

Kopējās bataljona izvietošanai nepieciešamās izmaksas varēs aplēst tikai rudenī, kad būs zināmas konkrētas vajadzības no Kanādas un pārējām bataljonā iesaistītajām valstīm. Ārvalstu karavīru uzņemšanai pirmkārt būs nepieciešamas kazarmas Ādažu bāzē, un jau šobrīd ir sākta plānošana jaunu kazarmu celtniecībai. Kamēr kazarmu būvniecība tikai notiek, kā pagaidu risinājumi ārvalstu karavīru uzņemšanai tiek vērtēta dzīvošana teltīs, konteinertipa mītnēs vai arī izmantojot esošo infrastruktūru. Plānots, ka starptautiskais bataljons pamatā uzturētos Ādažu bāzē.

Sabiedroto spēku uzņemšanai nepieciešams attīstīt poligonus, kas vajadzīgi arī pašu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Šobrīd ir sākts Ādažu poligona paplašināšanas projekts, kā arī poligona attīstīšana Alūksnes apkaimē. Tāpat sarunas ievadītas par jauna poligona izveidošanu pie Daugavpils Zemessardzes vajadzībām un tiek vērtēta Skrundas bijušā lokatora pilsētiņas pārņemšana.

Saskaņā ar NATO samitā lemto un Latvijas aizsardzības nozares vadības paziņoto Latvijā dislocējamo NATO daudznacionālo bataljona lieluma kaujas grupu veidos Kanāda un Polija. Garisons gan šonedēļ uzsvēra, ka aptuveni ir iezīmējušās arī pārējās valstis, kas varētu vēl papildināt bataljonu. Viņš gan ne apstiprināja, ne noliedza iepriekš neoficiāli izskanējušo informāciju, ka bataljonā varētu piedalīties arī Itālija, Dānija, Portugāle un Francija.

Gaidāmā bataljona karavīru aptuveno skaitu Garisons pagaidām nevēlējās komentēt. Standarta bataljons ir aptuveni 600 karavīri, taču, ņemot vērā, ka uz Latviju tiks sūtīta bataljona kaujas grupa, tā ir lielāka, un tas teorētiski ir līdz 1000 karavīriem.

Nolūkā atturēt Krieviju no iespējamās agresijas, NATO dalībvalstu līderi pagājušās nedēļas izskaņā Varšavā notikušajā samitā apstiprināja četru daudznacionālu bataljonu izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs. To izvietošana sāksies nākamgad un notiks uz rotācijas pamata.

Polijā izvietotā bataljona vadību uzņēmušās ASV, kamēr par Baltijas valstīs izvietoto bataljonu komandēšanu attiecīgi atbildīga būs Kanāda – Latvijā, Vācija – Lietuvā, bet Lielbritānija – Igaunijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. atkal un vēl joprojām Atbildēt

    “Maitas putni karu ķērca” ~
    SILES rukšķu varza brēca:
    “Jeņķu “bosi” karot taisās,
    Mums pa “shēmu” jāpamaisās!”

    “Maitas putni karu sauca” ~
    SILES rukšķi ‘gaisu jauca’:
    “Jevro “šefi” karot grasās,
    Mums – kaut “buferzōna” prasās!”

    Maitas putni KARU ķērca,
    Knābjus asinsplūdos mērca,
    Līķus plosot, mošķu barā,
    Aptrakuši, bezsakarā…

    SILES maitas kviec pēc kara ~
    Rukšķiem šļūk no zobiem vara,
    MUĻĶU zemes SILES “valstī”?
    (Diez, cik LUMPEŅU šos balstīs?…)

    (O.M.©)

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (5)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+