Mobilā versija
+3.3°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
27. jūnijs, 2017
Drukāt

“Latvijas gadsimts” – 60 muzeju kopizstāde (1)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja Ilzīte Ozoliņa demonstrē Lāčplēša Kara ordeņa diplomu, kuru savulaik dusmās saplēsuši čekisti. Arī šis eksponāts būs aplūkojams izstādē "Latvijas gadsimts".

Latvijas valsts simtgadei veltītās plašās izstādes “Latvijas gadsimts” sagatavošanā līdzdarbojas vairāk nekā 60 Latvijas muzeju, un tā tiks atklāta 2018. gada maijā, vakar informēja kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pārstāvji. Diemžēl agrākā doma īstenot šādu projektu Rīgas pilī ir pilnībā atmesta, jo darbi tās pils daļas atjaunošanā, kas paredzēta muzejam, nav pat sākti.

Izstāde būs apskatāma līdz 2021. gadam, un Latvijas simtgades pasākumu programmā tai atvēlēta būtiska loma, jo, kā atzīmēja Dace Melbārde, publiskā vēsture šobrīd ir īpaši nozīmīga.

Tā rada piederības sajūtu valstij, liek domāt un rada padziļinātu vēstures izpratni. Vairāk nekā 1000 priekšmetu no aptuveni 6000 izstādei piedāvātajiem jau atlasīti un arī vieta ekspozīcijai noteikta – “Latvijas gadsimtam” atvēlēs teju visu LNVM pagaidu mājvietas Brīvības bulvārī 32 otro stāvu.

Tie ir gandrīz 700 kvadrātmetri. Kopš 20. jūnija darbu sākusi arī īpaša izstādei “Latvijas gadsimts” un tās tapšanas gaitai veltīta interneta vietne “latvijasgadsimts.lv”, kurā tāpat varēs atrast populārzinātniskus rakstus par Latvijas vēsturi un dzimtu stāstus.

“Muzeju kopizstāde vispirms ir, lai stāstītu par Latviju mums pašiem. Lai mēs ieraudzītu šo garo, daudzveidīgo un sarežģīto 100 gadu periodu un aktualizētu lietas, kas varbūt nav līdz šim bijušas zināmas. Tā būs nevis slavas dziesma, bet daudzveidīgs stāsts,” akcentēja izstādes koncepcijas autors Toms Ķikuts.

Tematiskā izstādes struktūra – deviņas daļas, kas hronoloģiski, pa posmiem stāsta par Latvijas valsti no idejas dzimšanai līdz mūsdienām.

Piemēram, “Personīgā Latvija. Padomju laiks” ietvers periodu no 1953. gada līdz 1985. gadam un stāstīs par to Latviju, kas bija aizliegta, taču pastāvēja sabiedrībā, kura to nesa sevī. Aplūkojamie priekšmeti būs visdažādākā veida, senuma un rakstura. Tas var būt gan Rakstniecības un mūzikas muzeja glabātais zvaniņš, ar kura palīdzību Gustavs Zemgals vadījis Tautas padomes sēdes, gan sarkanbaltsarkanais karogs, kas līdz 1940. gadam bijis izkārts pie rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša mājām Tukuma novada Zentenes pagasta “Bisniekos”, vai nacionālo partizānu lietota un 1953. gadā meža bunkurā atrasta matu griežamā mašīna.

Izstādes projekta kopējais budžets ir ap 
49 000 eiro, ieskaitot kataloga izdošanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vēl nerespektablākas telpas nespēja atrast? Simtgades izstāde…:(

Draugiem Facebook Twitter Google+