Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. maijs, 2012
Drukāt

Latvijas vēsturnieki Maskavā uzņemti laipni

ciganovs_leta

Latvijas vēsturnieku vizīte arhīvā Maskavā, kas aprīļa beigās notika Latvijas un Krievijas divpusējās vēsturnieku komisijas darba ietvaros, ir noritējusi veiksmīgi un līdz ar to sperts pirmais solis ceļā uz dokumentu atlasi topošajam krājumam, atzina viens no brauciena dalībniekiem, Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs. 


Ciganovs kopā ar vēsturnieku Valteru Ščerbinski uz Maskavu devās par Latvijas Vēsturnieku komisijas budžeta piešķirtajiem līdzekļiem. Mērķis bija apmeklēt Krievijas Valsts sociālpolitiskās vēstures arhīvu, kas ir daļa no bijušā PSRS Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (PSKP CK) Marksisma-ļeņinisma institūta Centrālā partijas arhīva, kurā glabājas dokumenti, kas attiecas uz laika posmu no 19. gs. vidus līdz 20. gs. 50. gadu vidum. Vēsturnieku aprindās šo arhīvu uzskata par visumā atvērtu pētniekiem. Darbinieki, pēc Ciganova teiktā, bijuši laipni un atsaucīgi: “Vācām dokumentus topošajam komisijas dokumentu krājumam “Latvijas Republikas un PSRS ekonomiskās un politiskās attiecības un kultūras sakari starpkaru periodā 1918–1939″. Apzinājām materiālu.” Tā kā potenciāli apskatāmo dokumentu apjoms ir ļoti liels, viesi no Latvijas šoreiz koncentrēja uzmanību uz arhīva Kominternes fondiem, kuros ir dokumenti par Latviju. “Kominterne 20. – 30. gados Latvijai, bez šaubām, bija destruktīva organizācija. Skatījāmies Kominternes organizatorisko un propagandas nodaļu un tā saukto Baltijas un Polijas landessekretariātu lietas. Tur atradās tīri interesanti dokumenti,” informēja vēsturnieks. Pie interesantiem atradumiem pieskaitāmas, piemēram, Kominternes izpildkomitejas instrukcijas Latvijas komunistiem, kā izturēties pret dažādām Maskavas acīs “profašistiskām” sabiedriskajām organizācijām – aizsargiem, skautiem, mazpulkiem:

 

“Viņi norāda, ka komunistiem nevajag vairīties stāties šajās organizācijās. Gluži otrādi – tajās esot jāstājas, lai tās grautu no iekšpuses. 1929. gada instrukcijā “darbam ar aizsargiem” teikts, ka, lai arī aizsargi esot “fašistiski un reakcionāri”, tomēr viņu vairākums nākot no laukstrādnieku vidus, tādēļ esot kļūda, ka līdz šim “darbs” ar tiem atstāts novārtā.

 

Līdzīgas instrukcijas ir par armiju, kā arī strādnieku un zemnieku frakciju Saeimā. Frakcijai norādīts, kā izturēties; ka frakcijas vadītājam jābūt kompartijas biedram.”

Abiem Latvijas vēsturniekiem Maskavā notikusi tikšanās ar komisijas Krievijas pārstāvjiem, kas apstiprinājuši vēlmi turpināt iesākto sadarbību, kā arī atrisināt visus savus ar organizatorisko jomu saistītos neskaidros jautājumus līdz Latvijas–Krievijas divpusējās vēsturnieku komisijas sanāksmei 26. novembrī Rīgā. Kopējo topošā dokumentu krājuma koncepciju noteiks abas puses. Krievija ar savu redzējumu Latvijas kolēģus sola iepazīstināt rudenī.

Nākamais Latvijas vēsturnieku brauciens uz Krievijas arhīviem iecerēts vasaras beigās. Saskaņā ar optimistisko scenāriju kopējam dokumentu krājumam vajadzētu iznākt pēc diviem gadiem. “Ja tas būs tāds, kā iecerēts, izdevums būs unikāls. Taču process vēl ir tikai pašā sākumā,” atgādina Juris Ciganovs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+