Laukos
Bizness

Pieprasījums kāpj, cenas – tam līdzi. Lauksaimniecības zemi joprojām pērk 16

Foto-Valdis Semjonovs

Saeimā pieņemtie stingrākie noteikumi lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem, kuriem kopš 2014. gada 1. novembra tika prasīta lauksaimnieciskā izglītība, bet kopš 2017. gada 1. jūlija valsts valodas prasme, nav būtiski ietekmējuši tirgu.
Lauksaimniecībā izmantojamo zemi pērk, tirgū tā joprojām ir ļoti pieprasīta. Par to liecina darījumu skaits, kas aizvadītā gada laikā, salīdzinot to ar 2016. gadu, nav krasi samazinājies. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, arī iepriekšējos gados bijis līdzīgs darījumu skaits.

Labas zemes trūkst

Salīdzinot ar 2016. gadu, pagājušajā gadā būtiski – par 11% – sarukusi nopirkto hektāru kopplatība. Uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes loceklis un nekustamo īpašumu vērtētājs Māris Laukalējs pieļauj, ka pērn nopirktie pārsvarā bijuši platību ziņā nelieli zemes gabali, tostarp atmatā atstāti, daļēji vai pilnīgi aizauguši, kam agrāk vispār nebija pircēju.

Visvairāk darījumu ar šādu zemi notikuši 1000 līdz 2200 eiro par hektāru robežās. Tas liecina, ka labas zemes tirgū pietrūkst. Lielie, iekoptas zemes īpašumi, kurus īpašnieki intensīvi apstrādā un sekmīgi izmanto lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā, tirgū nenonāk. Ja nonāk, tad šie darījumi visbiežāk tiek noslēgti bez starpniekiem, pircējam un pārdevējam vienojoties par cenu, kas var būt pat ievērojami augstāka par vidējo tirgū.

Cenu kāpums par 13%

“Arco Real Estate” veiktais tirgus pētījums rāda, ka 2017. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas cēlušās caurmērā par 13%. 2016. gadā viena hektāra vidējā cena bija 2485 eiro, turpretī pērn – 2816 eiro.

Cenu zemei ietekmē: auglība un meliorācija; zemes gabala platība; iespējas piekļūt; novada ekonomiskā attīstība; attālums līdz tuvākajai pilsētai; saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Šajā pētījumā aplūkoti tikai darījumi ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašumiem, sākot no trim hektāriem un tādiem, kuru sastāvā nav mežu vai uz zemes uzbūvētu ēku.

Vislielākais kāpums Kurzemē

Vislielākais cenu kāpums pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, bijis Kurzemē – vidēji par 26%. Zemgalē vidējā darījumu cena pieaugusi par 11%, bet Vidzemē – par 10%. Toties Latgalē kāpums bijis niecīgs – 1%.

Visdārgāk par zemi pērn samaksāts Pāvilostas novada Sakas pagastā, kur 5,1 hektārs pārdots par 18 040 eiro hektārā. Arī Bauskas un Jelgavas novados pērn nopirkti daži zemes gabali, viena hektāra cenai pārsniedzot 10 000 eiro robežu. Bet tie bijuši izņēmumi. Zemgalē, kur zeme ir pati vērtīgākā, pērn darījumi lielākoties notikuši par cenām no 6000 līdz 10 000 eiro par hektāru. Savukārt vislētāk zeme nopirkta Krāslavas un Viļakas novados.

Cenu bremzē spekulantu trūkums

“Arco Real Estate” pārstāvis Māris Laukalējs spriež, ka auglīga un iekopta zeme vairs nav tik lēta, lai nopirktu to un neizmantotu cerībā pēc kāda laika pārdot dārgāk. Tāpēc aizvadītajā gadā vēl straujāku cenu kāpumu nobremzējis spekulantu trūkums. Pircēju pulkā lielākoties bijuši zemnieki, kuriem tā bijusi vajadzīga saimniecību paplašināšanai un izmantošanai lauksaimniecībā. Kā jau agrāk vairākkārt atzinuši lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, Saeimā pieņemtie zemes iegādes noteikumi, ar kuriem mēģināts ierobežot ārvalstu un pašmāju uzpircējus, ir gaužām novēloti. Uzpirkšanu peļņas nolūkā nobremzējis cenu kāpums.

Aizvadītajā gadā cenu straujāku celšanos nobremzējis arī tas, ka liela daļa nopirkto bijuši platību ziņā nelieli zemes gabali, tostarp daļēji vai pilnīgi aizauguši. Tik un tā pieminētais cenu kāpums par 13% ir gana liels. Un varot pieļaut, ka Zemgales pusē aizvadītā gada laikā ļoti labai zemei tas bijis vēl lielāks – pat līdz 20%.

7_lpp_2

Tirgū aizaugusi zeme

Pērn notikušie darījumi liecinot, ka arvien grūtāk nopirkt pietiekami auglīgu zemi un tādu, kuru uzreiz var izmantot lauksaimniecībā. Viņaprāt, aizaugušu zemi pirktu vēl vairāk un izmantošanai atgrieztās zemes kopplatība palielinātos, ja valsts atbalstītu pircējus, piešķirot kredītus ne tikai iegādei, bet arī tās attīrīšanai no krūmiem un iekopšanai. Kā stāsta lauksaimnieki, lai no krūmiem attīrītu vienu zemes hektāru, jāiegulda vismaz 1000 eiro.

Viņaprāt, šī lauksaimniecībā savulaik izmantotās, tagad aizaugušās un neizmantotās zemes problēma nav atrisināta. Latvijā joprojām ir daudz nelielu, daļēji aizaugušu zemes gabalu ar sliktu piekļūšanu vai citiem apgrūtinājumiem, kam nav pircēju. Aizaugušas zemes atgriešanā lauksaimnieciskajā ražošanā lielāka loma varētu būt Latvijas zemes fondam, kura pārvaldnieks ir valsts akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija”. Bet valsts pērk no iedzīvotājiem tikai tādu zemi, kuru pēc tam var iznomāt vai pārdot.

Latvijas zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies 290 īpašumus 5000 hektāru platībā, darījumos ieguldot 13,2 miljonus eiro. Šogad darījumos plānots ieguldīt aptuveni 10 miljonus eiro.

Zemes cenas nekritīs

Uz jautājumu, kas zemes tirgū sagaidāms šogad, “Arco Real Estate” pārstāvis atbild, ka zemes cenas nesamazināsies. Arī šā gada laikā cenas varētu pieaugt caurmērā par 10 procentiem. Bet darījumu skaits gan pieminēto iemeslu, gan pārlieku mainīgo dabas apstākļu dēļ varētu samazināties.

7_lpp_1

LA.lv