Foto-LETA/AFP

Lavrovs: ASV sankcijas pret Sīriju un Irānu kaitē Krievijas ekonomiskajām interesēm 0

ASV sankcijas pret Sīriju un Irānu kaitē Maskavas ekonomiskajām interesēm, 8.septembrī paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

“Vienpusējās ASV sankcijas pret Sīriju un Irānu arvien lielākā mērā iegūst ekstrateritoriālu raksturu un skar krievu biznesa intereses,” pēc tikšanās ar ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni norādīja Lavrovs. Viņš uzsvēra, ka īpaši cieš Krievijas bankas.

Vašingtona iesaldējusi vairāk nekā 100 Sīrijas režīma pārstāvju īpašumus un aizliegusi ASV uzņēmumiem ar tiem iesaistīties jebkādos darījumos. Pagājušajā mēnesī sankcijas vērstas arī pret Sīrijas valsts naftas uzņēmumu “Sytrol”.

CITI ŠOBRĪD LASA

ASV plašas sankcijas vērsusi arī pret Irānu, cenšoties panākt Teherānas kodolprogrammas apturēšanu.

Taču Krievija ANO Drošības padomē bloķējusi rietumvalstu un arābu valstu mēģinājumus pieņemt rezolūciju, kas paredzētu kolektīvu sankciju vēršanu pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu.

“Sīrijā mēs neatbalstām nekādas sankcijas, jo sankcijas neko nedos,” Vladivostokā notiekošā Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas (APEC) samita kuluāros žurnālistiem sacīja Lavrovs.

Tikmēr Klintone, kas arī ieradusies uz APEC samitu, sestdien izteica cerības, ka ASV Kongress atcels vēl no Aukstā kara laikiem spēkā esošos tirdzniecības ierobežojumus ar Krieviju.

Tā dēvētie Džeksona-Vanika grozījumi, kas tika pieņemti 1974.gadā, ASV tirdzniecību ar toreizējo PSRS saistīja ar cilvēktiesībām, tādējādi cenšoties piespiest Maskavu atļaut ebreju emigrēšanu.

ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija cenšas panākt šī likuma atcelšanu, jo tas ir pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem un Krievija pagājušajā mēnesī ir pievienojusies PTO.

Tomēr virkne ASV likumdevēju pauž bažas par cilvēktiesību stāvokli pašreizējā Krievijā, kā arī par Maskavas atteikšanos pārtraukt ieroču piegādes Damaskas režīmam.

Bez tam kongresmeņi pieprasa Džeksona-Vanika grozījumus aizstāt ar jaunu likumu, kas liegtu izsniegt vīzas tām Krievijas amatpersonām, kuras ir saistītas ar advokāta Sergeja Magņicka nāvi 2009.gadā vienā no Maskavas cietumiem.

Reklāma
Reklāma

Kāda anonīma Valsts departamenta amatpersona pavēstīja, ka Klintone Vašingtonas “satraukumu par cilvēktiesībām Krievijā” izteikusi arī sarunu laikā ar Lavrovu.

Amatpersona atteicās sniegt sīkākas ziņas par sarunu saturu, taču atzina, ka pieminēti “nesenie tiesas spriedumi” un jaunie Krievijas likumi, kas ierobežo runas brīvību un nevalstisko organizāciju darbību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.