×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.4°C
Marija, Marika, Marina
Svētdiena, 22. jūlijs, 2018
24. decembris, 2017
Drukāt

Lešinska saraksts starp divām pasaulēm (2)

Lesinskis

Imanta Lešinska memuāru “Starp divām pasaulēm” publicēšana uztverama kā turpinājums procesiem sabiedrībā, kas saistīti ar tā saucamo čekas maisu atvēršanu.

Klātesot vairāk nekā simt trimdas un vietējās latviešu sabiedrības pārstāvjiem, kuru vidū arī vēsturnieki un Saeimas deputāti, šonedēļ atvēra Imanta Lešinska grāmatu “Starp divām pasaulēm. Kalpības gadi un citi raksti”. Grāmata pieskaitāma memuārliteratūrai, kurā kādreizējais padomju okupācijas varai uzticamais darbonis 430 lapaspusēs atklāj Valsts drošības komitejas (VDK) centienus šķelt latviešu sabiedrību Latvijā un emigrācijā.

Imants Lešinskis padomju laikos strādāja par laikraksta “Dzimtenes Balss” redaktoru, Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs prezidija priekšsēdētāju. 1978. gadā viņš, būdams ANO ierēdnis Ņujorkā, kopā ar sievu un meitu lūdza politisko patvērumu ASV. Kopš tā laika amerikāņu sabiedrībai viņš bija vācu izcelsmes vēsturnieks Pīters Frīdrihs Dorns. Tikai pēc Lešinska nāves (1985. g.) plašākai sabiedrībai kļuva zināms, ka ar Rietumu izlūkdienestiem viņš sadarbojies jau kopš 1960. gada.

Grāmatā, ko sastādījusi I. Lešinska meita Ieva Lešinska, ir atkārtoti publicēta Lešinska rakstu sērija Ņujorkas laikrakstā “Laiks”, kuras turpinājumus trimdinieki no laikraksta izgrieza, apsprieda un analizēja. Īstai grāmatai bija jātop vēlāk, angļu valodā. Tur bija iecerēts atklāt detaļas par pirmo pārbēgšanas mēģinājumu, darbību VDK seg­organizācijās un sadarbību ar ārvalstu slepenajiem dienestiem. No tikko iesāktās grāmatas saglabājies izdevniecībā iesniegtais kopsavilkums un pirmās nodaļas fragmenti, kuri nu iztulkoti latviešu valodā un publicēti.

“Nav tā, ka grāmata runā tikai par pagātni. Grāmata runā arī par tagadni un ir zināmā mērā vērsta nākotnē. Runa ir par cilvēku izvēlēm, kas ir tikušas izdarītas, un izvēlēm, kuras jo­projām katram ir jāizdara, respektīvi, vai būšu nelietis vai godīgs cilvēks, vai atdošu velnam mazo pirkstiņu vai tomēr nedošu. Tieši tāpēc šī grāmata ir svarīga,” grāmatas atvēršanā teica Ieva Lešinska.

“Latvijai atgūstot neatkarību, nebija ārēju spēku, kas varēja virzīt dekomunizācijas procesu. Bijušie padomju varasvīri kā prusaki līda no dažādām spraugām, organizējās, viņiem bija nauda, un viņi bija tie, kas lielā mērā noteica Latvijas virzību 90. gados līdztekus patriotiem. Šodien mūsu vidū ļoti ievērojamus pos­teņus ieņem bijušie partijas darboņi. Es nerunāju par ierindas partijas biedriem, es runāju par tiem, kas bija izvēlējušies partiju un čeku kā karjeru. Šie cilvēki joprojām lielā mērā ietekmē mūsu politisko dzīvi, mūsu domāšanu un arī saimniecisko dzīvi,” grāmatas atvēršanā teica kādreizējais Latvijas diplomāts Valdis Krastiņš. Viņaprāt, Latvijā dekomunizācijas process ir nokavēts, tagad lēnā garā ir jāizdzīvo padomju driskas, kas uzpeld. Tieši šādā kontekstā I. Lešinska grāmatu aicināja uztvert V. Krastiņš.

Žurnālists, kādreizējais “Dzimtenes Balss” redaktors Voldemārs Hermanis arī aicina nerīkot raganu medības un neuztvert visu tikai kā baltu vai melnu – cilvēki darbojās ietvaros, kādi bija doti un atļauti, protams, saskaņā ar savu godaprātu. “Vērtējot žurnālistus, kultūras darbiniekus, kas darbojās padomju laikos, vajadzētu nodalīt divas lietas. Pirmkārt, mazdūšību, jo kāds ir palicis malā, kāds noklusējis. Otrkārt, atklātu denuncēšanu, atklātu savu tuvāko līdzbiedru nodošanu, jo, lai to darītu, nebija jābūt čekas ziņotājam.”

VDK kontrolē esošās Kultūras sakaru komitejas galvenais uzdevums bija diskreditēt latviešu nacionālo organizāciju vadītājus cerībā apturēt viņu sadarbību ar rietumvalstu vadītājiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. “Latvijai atgūstot neatkarību, nebija ārēju spēku, …..”
    Krastiņ, nepūt pīlītes un vasku nelej! Bija Aukstā kara uzvarētāji, kas diktēja noteikumus.
    “Spēles gaitu apraksta zviedru diplomāts Lars Peters Fredēns: “Galotņu sanāksmē Maskavā 1994. gada 13.- 15. janvārī ASV prezidents bija vedis sarunas Latvijas vārdā. … Kā Baltais nams un Valsts departaments iegalvoja mums Stokholmā un noteikti arī Latvijas pusei Rīgā, Klintona vienošanās ar Jeļcinu patiesībā esot bijusi presidential commitment (prezidentu saistības). … Valsts sekretārs Kristofers 15. janvārī, pēc galotņu tikšanās noslēguma, tieši no Air Force One lidmašīnas zvanījis savam kolēģim [Latvijas ārlietu ministram Georgam] Andrejevam, Kristofers pavēstījis, ka Jeļcins piekritis formulai 4+18*, taču ar nosacījumu, ka ASV apsolās Krievijai palīdzēt jautājumā par krievvalodīgo iedzīvotāju cilvēktiesībām un tautību tiesībām Latvijā.” [4]. Andris Pauls-Pāvuls: Šī diena Latvijas vēsturē. (delfi.lv)

  2. Imants bija meistars . Bet ne jau vins bija vienigais . CIP varetu vel kaut ko atklat . Jo musu tautai ir iestastits , ka pret komunismu cinija loti maz . KGB zinaja daudz , bet ne visu . Priecigus svetkus !

Draugiem Facebook Twitter Google+