Foto: LETA

Rīga, 16.sept., LETA. Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 19.septembra plkst.8.30 pasludinājusi pārtraukumu likvidējamās AS “Latvijas Krājbanka” (“Krājbanka”) prasības izskatīšanā pret bankas bijušajām amatpersonām strīdā par nodrošinājuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un zaudējumu piedziņu.
Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesas preses sekretāre Inta Šaboha, šodien tiesas sēdē prasītāja pārstāvis iesniedza pieteikumu par atteikšanos no prasības daļā pret “Meinl Bank” par ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu un zaudējumu piedziņu no “Meinl Bank”. Plānots, ka nākamajā tiesas sēdē tiks lemts pieteiktais lūgums.
Tiesa izsludināja pārtraukumu līdz minētajam datumam, lai noskaidrotu par tiesas pavēstes izsniegšanas izpildi atbildētājam, bijušajam “Krājbankas” padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksandram Antonovam.
Prasība apgabaltiesā celta pret “Krājbankas” padomes priekšsēdētāju Raimondu Baranauski, viņa vietnieku Antonovu, bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, bankas prezidentu Ivaru Priedīti, valdes locekļiem Mārtiņu Zalānu, Svetlanu Ovčiņņikovu un Dzintaru Pelcbergu, Lietuvas bankas “Snoras” viceprezidentu Nagli Stanciku, “Snoras” uzraudzības padomes locekli Oļegu Suhorukovu, kā arī “Meinl Bank” un “Melfa Group Ltd.”.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja “Krājbankas” administratora “KPMG Baltics” pārstāvis Oskars Fīrmanis, prasība tiesā iesniegta par nodrošinājuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem. “Ir atklājies, ka “Krājbanka” ir devusi finanšu ķīlu kā nodrošinājumu ar bijušajiem akcionāriem saistītām sabiedrībām, bet tagad šie līgumi tiek apstrīdēti un debetētā nauda atprasīta,” skaidroja Fīrmanis.
Savukārt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa jūnijā nolēma tā dēvēto “Krājbankas” krimināllietu, kurā apsūdzēts bankas bijušais vadītājs Ivars Priedītis un bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, skatīt slēgtās sēdēs, jo lietas materiāli saturot informāciju par bankas bijušajiem klientiem.
LETA jau ziņoja, ka Priedītim celta apsūdzība, kur pirmā apsūdzības daļa ir par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Savukārt otra apsūdzības daļa ir par statistisko atskaišu sniegšanu, proti, Priedītis, pēc likumsargu domām, šīs atskaites un informāciju slēpis. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu. Priedītim arī apsūdzība celta pēc 196.panta – par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.
Savukārt Antonovam tiek inkriminētas noziedzīgas darbības, kas saistītas ar “Krājbanku”, proti, par darījumu ķēdi, kuras sākums ir starp “Krājbanku” un “East West United Bank” Luksemburgā, iepriekš informēja Antonova aizstāvis. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, un 20.panta otrās daļas, saskaņā ar kuru “par organizētāju uzskatāma persona, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanu organizējusi vai vadījusi”.
Kā ziņots, 2011.gada nogalē “Krājbankā” tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa “Krājbanku” pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu “Krājbankas” finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Policija par notikušo sāka izmeklēšanu. Izmeklēšana par Antonovu notiek arī Lietuvas tiesībsargājošās iestādēs saistībā ar “Snoras” bankas bankrotu.
“Krājbankas” kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Priedītis, bankas līdzīpašnieks Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.