×
Mobilā versija
Brīdinājums +7°C
Armanda, Armands
Svētdiena, 22. aprīlis, 2018
28. marts, 2018
Drukāt

Lielā Talka turpināsies arī pēc Latvijas simtgades (3)

Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme. Publicitātes foto.Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme. Publicitātes foto.

Šodien, 28.martā, atklāts Lielās Talkas mēnesis – laiks, kad visa Latvija īpaši gatavojas vides sakopšanai un labiekārtošanai. Šī gada Lielā Talka norisināsies 28.aprīlī vienlaicīgi visā Latvijā un par tās vadmotīvu izvēlēts sauklis “Mainām Latviju! Maināmies paši!”, tādējādi atgādinot, ka pārmaiņas mums visapkārt iespējamas tikai tad, ja mēs paši tās vēlamies, vēsta Lielās Talkas mediju koordinatore Ginta Zalaka.

Tāpat kā Lielā Talka arī tās koordinatoru un organizētāju tikšanās ir kļuvusi par ikgadēju tradīciju un iespēju satikties vienuviet, lai dalītos savā redzējumā un pārdomās par tīru Latviju. Pasākuma laikā Talkas organizētāji un atbalstītāji norādīja uz projekta valstisko nozīmi, uzsverot to, ka talkošana ir kļuvusi par neatņemamu mūsu valsts tradīciju, kurai jāturpinās arī pēc Latvijas simtgades svinībām.

Patrons – Valsts prezidents

Uzrunājot Lielās Talkas organizatorus un atbalstītājus, Valsts prezidents – Lielās Talkas patrons Raimonds Vējonis uzsvēra, ka kopīga talkošana ir sevi attaisnojusi. “Desmit gadu laikā Lielā talka ir pulcējusi daudzus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kuri aktīvi rīkojās, lai Latvija kļūtu tīrāka un sakoptāka. Latvijas simtgades gadā mēs varam lepoties ar sakoptāku apkārtējo vidi un labiekārtotākām pilsētām un novadiem visā Latvijā. Tomēr mums vēl ir daudz darba jāpaveic sabiedrības izglītošanai un paradumu maiņai. Mums ir jārīkojas atbildīgi un jāmācās pārdomāti izmantot vides resursus, jo no mūsu šodienas izvēlēm un rīcības būs atkarīga mūsu un mūsu bērnu – nākamās Latvijas simtgades veidotāju – veselība un dzīves kvalitāte,” sacīja Valsts prezidents.

Valsts prezidents – Lielās Talkas patrons Raimonds Vējonis. Publicitātes foto.Valsts prezidents – Lielās Talkas patrons Raimonds Vējonis. Publicitātes foto.

Maina domāšanu

Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme uzsvēra, Lielā Talka būtībā ir pāraugusi savus sākotnējos mērķus, jo tā ne tikai mudina vākt, tīrīt un apzaļumot, bet arī mainīt cilvēku domāšanu. “Ja pirms desmit gadiem, uzsākot Lielās Talkas kustību, mērķis bija savākt dabā jau nonākušos atkritumus, tad nākamo desmit gadu mērķis ir panākt, lai, mainot domāšanu, likumdošanu, paradumus, uzvedību, atkritumi un piesārņojums dabā nemaz nenonāktu. Tāpēc pats galvenais, lai mūsu valstij būtu skaidri iezīmēta prioritāte un nākotnes uzdevumi, kuriem sekotu jauna – zaļā ekonomika, pārmaiņas lauksaimniecībā, nopietni ieguldījumi zinātnē un tehnoloģijās, veselības tūrisms, jauna uzņēmējdarbība, tās atbalsta programmas, kas dotu iespēju atgriezties tiem, kuri ir aizbraukuši, viss, kas saistīts ar ekoloģiju un jaunajām tehnoloģijām, zaļo ekonomiku – tas viss varētu mainīt mūsu tautsaimniecību. Mums ir jābūt nākotnes vīzijai un uz to ir jātiecas,” ir pārliecināta Lielās Talkas vadītāja.

Domājot par nākotni, AS “Latvijas valsts meži” pārstāve Līga Abizāre pauda gandarījumu, ka vides izglītība ir iekļauta arī skolu izglītības programmās.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš ir pārliecināts, ka Lielā Talka jau ir viesusi pārmaiņas cilvēku domāšanā. “10 gadi kopš esam kopā ar Lielo Talku ir mainījuši arī mūs pašus – nestāvēt malā kā novērotājiem, bet aktīvi iesaistīties, neapstāties pie sasniegtā, bet domāt un meklēt, ko vēl var izdarīt labāk. Gan individuāli, gan arī kā organizācijai – visiem kopā. Un talka vienmēr ir par sadarbošanos, ieklausīšanos, mācīšanos vienam no otra. Ik gadu tā bijusi ar papildu pievienoto vērtību – jauniem draugiem un domubiedriem. Vai tie būtu vides organizāciju biedri, dzīvnieku draugi vai ostai pieguļošo apkaimju iedzīvotāji, ar kuriem kopā izmeklēti un stādīti koki, pētīti ostas zaļajās teritorijās mītošie putni un tiem taisīti putnu būri, sakārtotas ostai tuvumā esošas teritorijas, no atkritumiem tīrītas dažādas ūdenstilpnes utt. Šogad paši talkosim Mangaļsalā, sakopsim ostai pieguļošās teritorijas, mola zonu, kā arī Sarkandaugavā, turpinot gadu gaitā iesāktās tradīcijas kopā ar iedzīvotājiem sakopt kādu no Rīgas ostai pieguļošajām teritorijām pie dzīvojamajām zonām,” atklāja Rīgas brīvostas pārvaldnieks.

Profesionāļiem kā olimpiskās spēles

Savukārt vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” komanda šo vienu dienu gadā ir sākuši salīdzināt ar profesionālajām Olimpiskajām spēlēm. “Ikdienā, darot savu darbu, mēs trenējamies, bet Lielās Talkas dienā un vairākas dienas pēc tās, mēs mobilizējam visus savus resursus, lai šo milzīgo savākto atkritumu apjomu spētu savlaicīgi nogādāt tam paredzētajās vietās. Šogad īpaši gribam akcentēt pareizu rīcību ar stiklu. Stikls ir vienīgais materiāls, kurš pat ilgi esot dabā, pakļauts vējiem, lietiem, sniegiem, nezaudē savu izejmateriāla vērtību. Visi citi materiāli to zaudē. Stiklu, kas no meža vai ezera krasta savākts pat pēc 5-10, tūkstošiem gadiem vēl arvien var pārstrādāt. Savukārt, ja tas paliek dabā, stikls var saplīst un savainot cilvēkus un dzīvniekus, vai arī izraisīt ugunsgrēkus. Tāpēc šogad mēs aicinām Lielās Talkas koordinatorus un dalībniekus censties Talkas laikā stiklu nošķirt no pārējiem atkritumiem,” aicināja Valerijs Stankevičs, vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” izpilddirektors.

Līdz ar Lielās Talkas Ikviens Latvijas iedzīvotājs tiek aicināts līdzdarboties talkošanas vietu reģistrācijā, atzīmējot mājas lapā www.talkas.lv vietu, kuru plānots sakopt Lielās Talkas dienā.

Tāpat šogad visi Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti balsot par “zaļu” Latviju, kas šogad iezīmē jaunu pavērsienu Lielās Talkas attīstībā. Tā ietvaros ikviens, ieejot mājas lapā www.parzalulatviju.lv, var apliecināt savu gribu Latviju veidot kā “zaļu”, veselīgu un ilgtspējīgu valsti.

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Kā gan savādāk ! Kur vēl dabūt tādu pašizgudrotu darbu, kur jāstrādā tikai 1x gadā ? Un arī tad to dara naivie cilvēciņi pašas lielās talkotājas vietā .
    Kur aitas , tur cirpēji!

  2. Pietiek talkot! Kamēr nav ieviesta depozīta sistēma, lai atkritumus vāc amatpersonas, kas nevēlās Latvijā ieviest depozīta sistēmu. Jo vairāk bezmaksas atkritumus šķirojam, jo dārgāk maksājam par atkritumu apsaimniekošanu. Aicinu visus, kas ir par depozīta sistēmas ieviešanu nepiedalīties komunistiskās talkās.

    • Pilnīgi piekrītu, nesaprotu, kur ir problēma, Latvijā ir pilns ar Rimi, Maksima veikaliem, kāpēc prezidents nevar likt viņiem pieņemt savas pudeles. Lietuvā taču viņi pieņem., ja nevar piespiest, lai tīra ar savu kanceleju Latviju, var norīkot arī ministriju darboņus.,lai redz kas notiek apkārt.

Draugiem Facebook Twitter Google+