Mobilā versija
Brīdinājums +10.6°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
15. februāris, 2017
Drukāt

Latvijas Radio darbinieku prasības nodokļu maksātājiem, iespējams, maksās 914 000 eiro (6)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Latvijas Radio darbinieki sākuši nepiekāpīgu cīņu par atalgojuma pārskatīšanu, pretējā gadījumā draudot pat ar klusumu ēterā. Attēlā: radio korespondents, veidojot reportāžu par bruņutehnikas iegādi Latvijas armijai.

Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji šodien tiekas ar Latvijas radio (LR) valdi, lai pārrunātu samilzušo algu problēmu šajā sabiedriskajā medijā.

“Situācija ar LR darbinieku atalgojumu nav normāla,” atzina NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš, kurš padomes sastāvā atbild par sabiedriskā radio lauciņu. Āboliņš darbu padomē sāka tikai pirms nedēļas, tādēļ viņam šie jaunumi bijuši kā “auksta ūdens šalts”. Taču LR arodbiedrības vadītāja Mudīte Paegle stāsta, ka neapmierinātība ar atalgojuma politiku briedusi jau gadiem.

Krīzes laikā, 2009. gadā, LR darbinieki esot piekrituši algu fonda samazinājumam par 20% – tas panākts, samazinot darbiniekiem algas vidēji par 12%, likvidējot atsevišķas štata vietas un to slodzes uzliekot atlikušajiem darbiniekiem. Tāpat vairākums darbinieku piekrituši vienu mēnesi gadā strādāt bez algas, lai atbalstītu grūtībās nonākušo mediju. Kaut arī krīze jau ir aiz muguras, daļai darbinieku algas jo­projām nav atjaunotas. LR valdes locekle Sigita Roķe informēja, ka aptuveni trešdaļa radio darbinieku saņem algu ap 900 eiro “uz papīra”. Taču, pēc neoficiālas informācijas, ļoti izplatīta alga radio esot 650 eiro “uz papīra”, atsevišķi darbinieki par pilnu slodzi saņemot pat 400 – 500 eiro pirms nodokļiem (gan žurnālisti, gan tehniskie darbinieki).

Kā noprotams, neapmierinātība saistīta arī ar nevienlīdzīgu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu dažādos kanālos. Piemēram, LR1 raidījumu vadītāji un vecākie redaktori nereti saņemot ap 800 – 900 eiro “uz papīra”, bet jauniešu kanālā LR5 līdzīgs darbs novērtēts virs 1000 eiro. S. Roķe gan skaidroja, ka kopumā nevienlīdzība esot novērsta, nosakot atalgojumu kategorijas par noteiktiem pienākumiem, bet LR5 esot “cits stāsts”, jo tas saņem atsevišķu finansējumu tieši šā kanāla nodrošināšanai un LR nedrīkst konkrēto finansējumu novirzīt citiem mērķiem.

Gan NEPLP, gan LR valdes un arodbiedrības pārstāvji uzsver, ka šādā situācijā LR kļuvusi par “lielāko kadru donoru” Latvijas žurnālistikā – proti, par vietu, kur par nodokļu maksātāju naudu jaunie žurnālisti gūst pirmo pieredzi un iemaņas, bet pēc profesionāļa līmeņa sasniegšanas viņus “pārpērk” citi mediji. LR darba tirgū nespējot konkurēt pat ar Latvijas Televīziju, kur algas esot vismaz uz pusi lielākas, nemaz nerunājot par komercmedijiem.

Iespējamais risinājums varētu būt LR sagatavotais un NEPLP atbalstītais pieprasījums no nākamā gada palielināt Latvijas Radio (LR) valsts budžeta bāzes dotāciju par 914 000 eiro, kas jau iesniegts izvērtēšanai Finanšu ministrijā. Papildu finansējums esot nepieciešams laika periodam no 2018. līdz 2020. gadam LR personāla resursu konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšanai, informācijas tehnoloģiju uzturēšanai un darba vides atbilstības nodrošināšanai, kā arī administratīvā satura plānošanas un kvalitātes vadības kapacitātes nodrošināšanai.

LR žurnālists, raidījuma “Krustpunktā” vadītājs Aidis Tomsons pagājušonedēļ brīdināja, ka situācija ir nokaitēta tik tālu, ka radio darbinieki būtu gatavi rīkot protesta akcijas “nebūs raidījuma skanējumu vai būs klusums ēterā”, brīdināja žurnālists. Arodbiedrības vadītāja Paegle gan noskaņota optimistiskāk – pagaidām nekāds lēmums par protestiem vai streikiem neesot pieņemts un pastāv cerība konfliktus atrisināt sarunu ceļā.

Sarunas gan varētu apgrūtināt fakts, ka LR valde nav īsti vienota. To novērojis arī I. Āboliņš: “Pirmajās tikšanās reizēs man radies iespaids, ka valde nav vienota un nestrādā kā komanda.” Padomes pārstāvja novērojumus apstiprināja arī S. Roķe. “Valdē pastāv būtiskas viedokļu un izpratnes atšķirības, jo katram loceklim ir atšķirīga atbildības joma un tieši tā šķiet prioritārā. Vajadzētu reizi par visām reizēm vienoties, ka LR pastāv, lai ražotu oriģinālu saturu un darītu to pēc iespējas labākā kvalitātē,” uzsvēra valdes locekle.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Nodokļu maksātājs Atbildēt

    LR valdes locekle Sigita Roķe informēja, ka aptuveni trešdaļa radio darbinieku saņem algu ap 900 eiro “uz papīra”. Taču, pēc neoficiālas informācijas, ļoti izplatīta alga radio esot 650 eiro “uz papīra”, atsevišķi darbinieki par pilnu slodzi saņemot pat 400 – 500 eiro pirms nodokļiem (gan žurnālisti, gan tehniskie darbinieki).
    Nezinu nevienu cilvēku LR, kurš strādātu 8 stundas dienā un 21 x 8 stundas darba dienu mēnesī!
    Atvelkas uz 1 stundu, un pat nav sagatavojies/ sagatavojusies, lai līdzvērtīgi runātu par konkrēto tēmu. Kaut ko nomurmulē ar uzaicinātajiem kādas nozares profesionāļiem un 1 stundas kā raidījuma vadītāja darba diena beigusies!
    Bet vēl vēlas, lai alga būtu lielāka par 900 eiro mēnesī …

  2. LR žurnālists, raidījuma “Krustpunktā” vadītājs Aidis Tomsons pagājušonedēļ brīdināja, ka situācija ir nokaitēta tik tālu, ka radio darbinieki būtu gatavi rīkot protesta akcijas “nebūs raidījuma skanējumu vai būs klusums ēterā”, brīdināja žurnālists.
    —————————————–
    Šitā VIDUVĒJĪBA vispār varēja pazust no ētera …

  3. Fui virsraksts autoram Atbildēt

    Virsraksts nejauki tendenciozs, lai provocētu kliegt, ka ‘šitie grib taukus audzēt uz darbaļaužu rēķina’.
    Radio ir objektīvākais un pieejamākais no kvalitatīvajiem medijiem, nav normāli, ka nevar pienācīgi maksāt žurnālistiem.

  4. Saglabājot ES progresīvās nodokļu sistēmas vietā pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu miljonāriem un kapitāla pieauguma nodokli zemāku par ienākuma nodokli.tā arī būs! Lielos nodokļu nemaksātājus,kuri pārādā valstij daudzus miljonus eiro, jau tas maz ietekmēs!

  5. Bez šitiem, pasūtījumu izpildītājiem, tauta varētu iztikt vēl 100 gadu un nekas nemainītos. Bet algas ārstēm, ārstiem un māsiņām, kas strādā dzemdību namos un nodaļās ir jābūt prioritātei. Protams partiju bosi ir citādās domās, žurnālisti tak nodrošina viņu reitingus un labklājību. Šī valsts, tās nākotne, bērnu dzimstība un veselīga sabiedrība, tā vienkāršās tautas rūpe, lai sitās kā māk. Budžets tiek dalīts partiju interesēs, bet žurnālisti būs tie, kas mālēs tautas kalpu portretus. Vēlēšanas jau vēl pastāv.

Draugiem Facebook Twitter Google+