Latvijā
Sabiedrība

Juris Lorencs: Lietas jāsauc īstajos vārdos2


Juris Lorencs
Juris Lorencs
Juris Lorencs

Divas trešdaļas (precīzāk – 67%) eiropiešu uzskata, ka “agrāk dzīve bijusi labāka”. Par to liecina aptauja, ko aizvadītā gada vasarā Vācijā, Francijā, Spānijā, Itālijā un Polijā veica Vācijā bāzētais Bertelsmana fonds.

Aptaujāti tika visu 28 Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuri dzīvo šajās piecās valstīs. Izrādās, līdzīgi domā ne tikai vecākā paaudze, bet arī katrs otrais jaunietis vecumā no 16 līdz 25 gadiem. Vēl viena interesanta detaļa – lielākā daļa šo pagātnes nostalģijas pārņemto pilsoņu savus politiskos uzskatus raksturojuši kā “pa labi no centra”.

Pētījuma rezultāti tika publicēti aizvadītā gada nogalē, gandrīz vienā laikā ar “dzelteno vestu” protestu sākšanos Francijā. Bet kas tad ir “dzeltenās vestes”? Kā nupat maija sākumā rakstīja vācu “Der Spiegel” – “ne jau bezdarbnieki vai bezpajumtnieki, bet gan strādājošie “mazie cilvēki” bez naudas”. Kuri algā saņem tieši tik, lai nopirktu pārtiku, samaksātu īri un rēķinus. Vientuļās mātes ar bērniem. Lielveikalu kasieres, taksisti un medmāsas, kurjeri un slimokopēji.Zvanu centru darbinieki, kuru pilnīga aizstāšana ar mākslīgo intelektu ir tikai dažu gadu jautājums.

Cilvēki pirmspensijas vecumā, kas izjūtot dubultas bailes – gan no iespējamās atlaišanas, gan no gaidāmās mazās pensijas.

“Dzelteno vestu” problēma esot aktuāla pat Vācijā, kur jau divus gadu desmitus ekonomika “iet uz augšu” un kas pamatoti tiek uzskatīta par Eiropas saimniecisko motoru. Un tomēr, salīdzinot preču un pakalpojumu grozu cenas agrāk un tagad, izrādās, ka sabiedrības trūcīgākā daļa Vācijā šodien nopelna mazāk nekā 1991. gadā.

Lūk, arī atbilde Bertelsmana pētījuma rezultātiem. Runa ir par cilvēkiem, kuriem lozungi “vairāk Eiropas” un “vairāk globalizācijas” gaidītās pārticības vietā atnesuši nedrošību un bailes par nākotni. Kuri knapi spēj savilkt galus. Izplūdušās, politiski korektās kategorijās to dēvē par nevienlīdzību un sociālo atstumtību.

Par nevienlīdzību svinīgajā 4. maija sēdē daudz runāja arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Vēršoties pie zālē sēdošajiem (uz ko norādīja uzrunas “godātie deputāti” un “kolēģi”), viņa to pieminēja veselas četras reizes: “es runāju par nevienlīdzību mūsu sabiedrībā”, “par daudz nevienlīdzības mūsu valstī”, “mums jāspēj pārvarēt arī šībrīža lielo problēmu – nevienlīdzību”, “galvenie uzdevumi pašlaik ir nevienlīdzības mazināšana”.

Ir labi, ka politiķi beidzot sāk runāt par nevienlīdzību. Diemžēl slimība ir pārāk nopietna un ielaista.

Patiesība ir tāda, ka daudzi cilvēki Latvijā cieš nevis no nevienlīdzības un sociālās atstumtības, kas ir abstrakti un relatīvi jēdzieni, bet gan no elementāra trūkuma. Pienācis laiks lietas saukt īstajos vārdos. Latvijas Universitātes antropologs Andris Šuvajevs, kurš pētījis ātro kredītu problēmu, nesenā intervijā “lvportālam” saka:

“Galvenā un noteicošā problēma ir nabadzība. Latvija ir ļoti nabadzīga valsts. To rāda atalgojuma cipari: gandrīz trešdaļa strādājošo saņem “uz rokas” 300–500 eiro mēnesī.”

Un tālāk: “Algas Latvijā ir stagnējušas un dzīves izmaksas pieaugušas tik ilgi, ka neparedzētos gadījumos, kas saistīti ar medicīnas, mitekļa izmaksām, cilvēkiem pietrūkst naudas, un ātrie kredīti ir tie, kurus nākas izmantot. Kredītu atmaksa bija viens no iemesliem, kāpēc krīzes gados tik daudzi cilvēki emigrēja… Un cilvēki turpina un turpinās emigrēt, jo Latvijā ir mazas algas, bet viņiem ir parādi.”

Saistītie raksti

Lai labotu situāciju, Andris Šuvajevs iesaka palielināt valsts investīcijas infrastruktūrā, veselībā, izglītībā. Neiespējamā misija, jo: “Tas savukārt nozīmē, ka ir jāatvieglo saistības, kas raksturo Latvijas dalību eirozonā. Pašreizējie noteikumi liedz valstij veidot šāda veida investīcijas, kā arī tikt ārā no nabadzības slazda, kurā atrodas iedzīvotāji.”

Bet atgriezīsimies Saeimas sēžu zālē. Vēršoties pie vēlētājiem un aicinot tos “balsot par tiem, kas spēj saglabāt un stiprināt Eiropu”, Saeimas priekšsēdētāja lietoja uzrunu “dāmas un kungi”. Bet ko gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu sakarā šie “dāmas un kungi” spriež savās virtuvēs? Ja par to vispār tiek runāts, tad 90% gadījumu piemin eirodeputātu algas. Diemžēl. Un ne jau tāpēc, ka latvieši ir diezgan nenovīdīga tauta. Vienkārši ciparu kontrasts ir liels. Pārāk liels.

LA.lv