Lietavas turpina postīt pili 0
Saeima lūgs valdību veidot pils glābšanas krīzes grupu, lai ātrāk likvidētu ugunsgrēka sekas.
“Kā var notikt tā, ka Rīgas pils ēkai, kas cietusi ugunsgrēkā, jau ilgāk nekā mēnesi nevar uzlikt pamatīgu pagaidu jumtu? Kas tā par nolaidību?” jautā “Latvijas Avīzes” lasītājs Jānis Lūsis Vidrižu pagastā. Šāds jautājums radies arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, kuri vakar uz sēdi bija uzaicinājuši pils būvniekus, valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un citas ar ugunsgrēku seku likvidēšanu saistītās amatper sonas.
Mēnesis apkārt, bet pilī joprojām plīkšķēdams līst ūdens, sašutumu neslēpa Saeimas deputātes Janīna Kursīte un Inguna Rībena, kura norādīja, ka pēdējās lietavas situāciju ir padarījušas daudzreiz sliktāku nekā pirms mēneša. Lai pēc pusgada pils mūri nebūtu jāsašķūrē vienā lielā būvgružu bedrē, Rībena ieteica nekavējoties izveidot ārkārtas situācijas darba grupu, kurā būtu iekļauti ne tikai pils apsaimniekotāja VNĪ pārstāvji, būvnieki, eksperti un apdrošinātāji, bet arī Saeimas un valdības pārstāvji. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu un lūgs Ministru kabinetu izveidot Rīgas pils atjaunošanas vadības grupu, kas nodrošinās starp iestādēm nepieciešamo sadarbību. Izrādās, ka līdz šim komunikācija bijusi nepietiekama.
Pilnsabiedrības “Re&Re” pils projekta direktors Didzis Putniņš uz komisijas priekšsēdētājas Inas Druvietes jautājumu, vai būvniekiem operatīvi strādāt liedz naudas trūkums, atbildēja, ka pagaidām visi darbi tiekot veikti uz būvnieka rēķina un naudas problēmu neesot.
Jumts tekot, jo pagaidu materiāls uzkrājot ūdeni atsevišķās vietās un tas iztekot cauri. Putniņš skaidroja, ka būvniekiem trūkst atļaujas sākt pagaidu jumta uzlikšanu vairākās pils daļās, jo vēl nav pabeigta ekspertīze. Pēc atļaujas saņemšanas jumta uzlikšana ilgšot četras piecas dienas. Viņš neslēpa, ka tomēr būvniekam ir būtiski noskaidrot, par kādiem līdzekļiem tiks likvidētas ugunsnelaimes sekas.
Valdība 25. jūnija sēdē nolēma, ka Finanšu ministrijai trīs nedēļu laikā jāsagatavo rīkojuma projekts, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiek finansēti valsts budžeta finansējuma ietvaros. Lai zinātu precīzi, cik naudas nepieciešams, VNĪ jāiesniedz Kultūras ministrijai atzinums par pils bojājumiem un nepieciešamo finansējumu to likvidēšanai. Tas bijis jāsagatavo trīs nedēļu laikā pēc ugunsgrēka, tomēr, kā sacīja VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane, tik īsā laikā to nav iespējams izdarīt.
Ļoti svarīgi būs ekspertu atzinumi par ugunsgrēka izcelšanās cēloni, jo, kā sacīja Valsts policijas pārstāvis, vainīgajam ir jāsaņem sods. Būvnieku pieaicinātais Anglijas ugunsgrēku izmeklēšanas eks-pertīzes prezidents esot secinājis, ka traģiskās nelaimes cēlonis būtu meklējams septiņos virzienos. Ekspertiem no Lietuvas ir savs atzinums, kas publiski netiek rādīts, savukārt ugunsdzēsēji kopā ar Valsts policiju gatavo savus ekspertīžu slēdzienus. Valsts policijas pārstāvis sacīja, ka tie varētu būt gatavi pēc vairākiem mēnešiem. Ekspertīzēs piedalās arī apdrošinātāji, jo viņiem svarīgi, lai nekas nepaslīd garām nemanīts un lai būtu pārliecība par slēdzienu objektivitāti.
