Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. augusts, 2016
Drukāt

Likts Muzeju krātuvju kompleksa pamatakmens. Kādus īpašos priekšmetus muzeji ielika laika kapsulā?

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce ieliek LNMM īpašo priekšmetu un vēstījumu nākamajām paaudzēt laika kapsulā, ko iemurē muzeju krātuvju kompleksa pamatos.

Ceturtdien, 18. augustā, svinīgi likts pamatakmens Muzeju krātuvju ēku kompleksam, kas taps Pulka ielā 8, un katrs no četriem muzejiem, kuru krājumi šeit glabāsies, laika kapsulā atstāja īpašu priekšmetu un vēstījumu.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs jaunceļamās Muzeju krātuvju kompleksa pamatakmens likšanas ceremonijā kapsulā ievietoja 1924. gada 1 lata sudraba monētu. Šis gads bija būtisks pagrieziena punkts 1869. gadā dibinātā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (tolaik Rīgas Latviešu biedrības Latviešu muzeja) vēsturē, jo Latvijas Republikas Saeima pieņēma Likumu par Valsts Vēsturisko muzeju. Ar šo likumu muzejs ieguva valsts muzeja statusu.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kapsulā ievieto lapiņu zelta grāmatiņu, ko muzejs bija saņēmis līdz ar mākslinieka Borisa Bērziņa (1930–2002) radošo mantojumu. Muzejs izvēlējies zeltu kā simbolu tām nacionālajām Latvijas kultūras vērtībām, kuru mājvieta turpmāk būs Pulka ielas krātuvju kompleksā, un kā līdzekli mākslas darba radīšanai, par ko Boriss Bērziņš ir teicis: “Zelts var sacūkot krāsu, pataisīt prastāku, nevērtīgāku. Un tas pats zelts var pacelt uz pjedestāla ne tikai krāsu, zīmējumu – visu gleznu.”

Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs laika kapsulā ievietoja gabaliņu 35mm kino lentes – dažus kadrus no latviešu kinorežisora Jāņa Streiča filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981). Muzeja vadītāja Zane Balčus skaidro: “Kino sākās ar 35 mm platu kinolenti nu jau pirms vairāk nekā 120 gadiem. Vēl arvien tai piemīt simbolisks spēks – gan kā kino reprezentējošam vizuālam elementam, gan šī mākslas veida apzīmētājam, neskatoties uz to, ka pakāpeniski kino uzņemšana un izrādīšana pāriet digitālā formātā, lentēm kļūstot par ekskluzīvu formātu. Šo filmu izvēlējāmies tādēļ, ka tā ir viena no skatītāju iemīļotākajiem latviešu kino darbiem, un šis gads ir Jāņa Streiča 80. jubilejas gads. Kā arī muzeja krājumā ir filmas scenāriji, fotogrāfijas, plakāti, dažādi dokumenti, kas saistās ar filmas uzņemšanu, pārstāvot informāciju, kāda par nacionālo kino atrodama muzeja krājumā.”

Savukārt Rakstniecības un mūzikas muzejs no savas puses laika kapsulā ievietoja zibatmiņu parastā brūnganā kartona kārbiņā. Muzeja direktores vietniece krājuma darbā Ineta Antone skaidro: brūnā kārbiņa reprezentē muzeja noskaņu – tieši šādas kārbiņas un vākus ierauga muzeja apmeklētājs, un, tikai tos atverot, var ieraudzīt brīnumu pasauli, ko muzejs glabā. Savukārt zibatmiņa, kurā saglabāts gan raksts par muzeju un tā krājumu, gan multimediāls materiāls par muzejā esošajām vērtībām, vienlaikus atgādina arī to, ka patlaban muzejam trūkst savu māju un tas darbojas galvenokārt digitālajā vidē un ar ceļojošo izstāžu starpniecību. Tāpat zibatmiņa reprezentē sarežģījumus, ar ko sastopas muzejs 21. gadsimtā, kad lielākā daļa autoru savus darbus ieraksta datorā, nevis rokrakstā vai uz rakstāmmašīnas, tādējādi radot jautājumu: ko muzejam saglabāt nākotnei?

Topošajā Muzeja krātuvju kompleksā paredzēts izvietot ievērojamu un lielu Latvijas muzeju kolekcijas, kopumā vairāk nekā divus miljonus krājuma vienību, kas ir trešdaļa no Latvijas muzeju vērtībām, šodien Muzeju krātuvju kompleksa pamatakmens ielikšanas ceremonijā sacīja Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica.

“Krājumu komplekss ne vien padarīs pieejamu nacionālā muzeju krājuma neredzamo daļu, ļaujot pilnībā izmantot tās potenciālu, bet arī dos iespēju palielināt krājuma redzamo daļu muzejos. Šis apjomīgais darbs un krātuves izveide ir milzīgs solis uz priekšu kolekciju saglabāšanā, to ilgtspējas nodrošināšanā un nepārprotams ieguvums šo materiālu pieejamībai,” sacīja Zakevica.

Kompleksa būvniecību veiks pilnsabiedrība “RERE Meistari 1”, ar kuru noslēgts līgums 20 478 622 eiro apmērā. Būvniecība tiks veikta ar būvniecības pirmajā kārtā apstiprināto finansējumu. Projektu plānots īstenot līdz 2018. gada 30. aprīlim.

Pievienot komentāru

Hermaņa režisētās "Madama Butterfly" pirmizrādi "La Scala" rādīs arī RīgāTrešdien, 7. decembrī, notiks Alvja Hermaņa režisētās operas "Madama Butterfly" pirmizrāde pasaulslavenajā opernamā "La Scala", un to, vietējiem skatītājiem par prieku, tiešraidē varēs noskatīties arī Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace".
Draugiem Facebook Twitter Google+