Latvijā
Politika

Likumprojektu par VDK dokumentu publiskošanu tomēr vēlas izskatīt šajā Saeimas sasaukumā 0


Veiko Spolītis
Veiko Spolītis
Foto – Zane Bitere/LETA

Neskatoties uz savstarpējiem apvainojumiem un bažām par neiekļaušanos termiņos, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumprojektu par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanu tomēr domā pagūt virzīt apstiprināšanai vēl aizejošajā 12.Saeimā.

Kā komisijas sēdē šodien sacīja tās priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), likumprojektam par grozījumiem likumā “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” iesniegti 54 priekšlikumi, kas ir ne tikai tehniski, bet arī piedāvā ieceres mainīt pēc būtības.

“Šodien diezin vai izdosies izskatīt visus priekšlikumus.

Visticamāk, ir ļoti apdraudēta likumprojekta nodošana Saeimai pirms vēlēšanām.

Labākajā variantā izskatīšanai Saeimā šis likumprojekts varētu tikt nodots pēc vēlēšanām,” sēdes sākumā prognozēja Laizāne. Līdz šim tika plānots, ka par likumprojektu trešajā lasījumā lems vēl pašreizējais Saeimas sasaukums.

Ar radušos situāciju nebija apmierināti vairāki komisijas deputāti. Parlamentārietis Ringolds Balodis atgādināja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aizrādījumus saistībā ar būtisku priekšlikumu iesniegšanu likuma grozījumiem pirms trešā lasījuma. Baloža ieskatā, tik liela skaita priekšlikumu iesniegšana faktiski traucē likumprojekta pieņemšanu.

“Mums jāsaprot, vai mēs gribam pieņemt šo likumu,” teica Balodis.

“Tas ir kaut kāds murgs! Mēs visu bijām izrunājuši, bet šodien ir 54 priekšlikumi,”

dusmojās parlamentārietis Artuss Kaimiņš, piebilstot, ka tādējādi Saeima līdz vēlēšanām varētu arī nepagūt izskatīt un pieņemt grozījumus likumā.

Daudz kritikas saistībā ar virknes priekšlikumu iesniegšanu tika veltīts deputātam Veiko Spolītim. Balodis pārmeta, ka, atnākot uz komisiju ar daudziem priekšlikumiem, Spolītis kļūstot par VDK aģentu aizstāvi. “Veiko, Tev kauns nav?” izsaucās Balodis. Arī Kaimiņu neapmierināja šāda lietu kārtība – deputāts vairākkārtēji aicināja noraidīt visus Spolīša iesniegtos priekšlikumus.

Priekšlikumus likumprojektam pirms trešā lasījuma iesniegusi īpaši izveidota darba grupa, Saeimas Juridiskais birojs, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kā arī atsevišķi deputāti, tostarp jau minētais Spolītis.

Neskatoties uz bažām un dusmām, komisijai, pagarinot sēdes laiku, tomēr izdevās pagūt izskatīt visus iesniegtos priekšlikumus

, viena Satversmes aizsardzības biroja priekšlikuma izskatīšanas turpināšanu atstājot uz rītdienas rītu. Tas nozīmē, ka Saeima šo likumprojektu paspētu skatīt vēl pirms vēlēšanām, proti, 4.oktobrī.

Rīt, 27.oktobrī, plkst.8.30 komisija sanāks, lai noslēgtu darbu pie SAB priekšlikuma, likumprojekta tekstā definējot, kas ir skenēšana, kas to veic un kura dokumentu grupa skenējama pirmā.

Laizāne žurnālistiem paskaidroja, ka līdz gada beigām internetā būs pieejamas publiskās kartotēkas, savukārt līdz nākamā gada maijam internetā tiks ievietoti pārējie dokumenti. “Ir pilnīgi skaidrs, ka līdz gada beigām kartotēka būs publiskota bez zinātniskiem komentāriem,” teica Laizāne. Likumprojektu papildinot ar Komunistiskās partijas nomenklatūras darbiniekiem, tas aptvers visas totalitārisma režīma lietas, protokolus, kas pieejami arhīvā, SAB, dienestos.

“Uzskatu, ka komisija un deputāti ir izdarījuši visu, lai, neskatoties uz ļoti daudziem šķēršļiem, solījums [par VDK dokumentu publiskošanu] tiktu izpildīts,” uzsvēra Laizāne.

Arī viņa domā, ka Spolīša iesniegtie priekšlikumi izskatās pēc parlamentāro metožu izmantošanas ar mērķi traucēt likumprojekta virzību. “Manā uztverē, tas bija pilnīgi noteikti tāpēc, lai šis likumprojekts netiktu pieņemts šajā Saeimā,” teica Laizāne.

Neskatoties uz to, ka plānots, ka likumprojektu Saeima varētu skatīt 4.oktobrī, Laizāne pauda bažas par likumprojekta izskatīšanas procesu plenārsēdē.

“Nešaubos, ka rīt komisija ieradīsies pietiekamā sastāvā un lems. Bet jautājums ir, kas notiks 4.oktobrī, kad visi šie Spolīša priekšlikumi tiks balsoti Saeimā. Vēl pirms kāda laika biju optimistiskāka par likumprojektu. Tagad neesmu pārliecināta, ka nebūs kolēģu, kas tur nobalsos par Spolīša priekšlikumiem, kas ir tik pretrunīgi, ka likumprojektam būtu jāatgriežas atpakaļ komisijā, kas nozīmētu, ka likumprojekts netiek pieņemts. Tādu varbūtību es pieļauju,” sacīja Laizāne.

Kā ziņots, Saeima otrajā lasījumā likumprojektu atbalstīja pagājušajā nedēļā. Grozījumi paredz publicēt arī VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, kā arī ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēkas. Publicēšanu plānots veikt Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) interneta vietnē.

No 2019.gada 1.maija paredzēts publicēt arī vēl citus VDK dokumentus.
Saistītie raksti

Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centram un LNA būtu nepieciešamas trīs nedēļas aģentu alfabētiskās kartotēkas un statistiskās kartotēkas apmēram 10 000 kartiņu sagatavošana publicēšanai PDF formātā. Šo kartiņu publicēšana paredzēta šogad. Savukārt dokumentu digitalizēšanai, kas ļaušot veikt arī meklēšanu dokumentos, būšot nepieciešami četri mēneši.

Jautājums par tā dēvēto “čekas maisu” publiskošanu ir aktuāls vairākus gadus. Saskaņā ar 2014.gadā pieņemtajiem likuma grozījumiem tika izveidota zinātnieku komisija ar uzdevumu veikt VDK dokumentu izpēti. Saskaņā ar spēkā esošo likumu pēc zinātniskās izpētes dokumenti būtu publiski pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

LA.lv