Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. februāris, 2013
Drukāt

Limbažu novads. Senais un mainīgais

Rūpējoties par Limbažu novada iedzīvotāju, tūristu un viesu ērtībām, ik gadu tiek pilnveidota novada dzīvesvide. Šogad Limbažu pilsētā sakārtota viena no galvenajām ielām – Rīgas iela. Novads ieņem vadošās pozīcijas valstī dzīvojamo māju siltināšanā un sakārtošanā.

Īstenots novadnieku sen lolots sapnis, un laukumā pie novada administratīvās ēkas ieripojusi kamolveida strūklaka, kas priecē gan lielus, gan mazus. Kultūras dzīvi ir iespēja baudīt atjaunotos kultūras namos un no jauna veidotās „gaismas pilīs”. Būtiski, ka šeit tiek dibinātas jaunas ģimenes, un tās par savu dzīvesvietu izvēlas Limbažu novadu. Lai jauno ģimeņu savienība būtu stipra un kāzu diena – neaizmirstama, jaunajiem pāriem tiek piedāvāta nebijusi iespēja kāzas savīt sudraba pavedieniem.

Kāzu dienu jaunajam pārim neaizmirstamu padarīs laulību ceremonija Limbažu senajā rātsnamā, kurā jūtama 18.gs. elpa un acis priecē atjaunotie unikālie sienu gleznojumi. Šampanieša tostu ar izsmalcinātām uzkodām turpat rātsnamā vai omulīgās krodziņa telpās nodrošinās “Pilsmauižas krodziņš”, kas atrodas vēsturiskajā pilsētas centrā.

Jaunajai ģimenei nozīmīgo dienu ar dažādām skaistām senatnes un mūsdienu tradīcijām bagātinās, Dzīvā sudraba muzejs Limbažos. Kā simbolisku jaunā pāra divu ģimeņu satuvināšanos muzejs piedāvā veidot savu jauno dzimtas koku sudrabā, sakausējot sudraba zariņus. Tas ir svinīgs un saviļņojošs brīdis, vērojot atzaru saliedēšanu cerību pilnai nākotnei. Izveidotais dzimtas koks jaunajam pārim paliek kā atgādinājums par vienu no mūža skaistākajām dienām. Oriģinālajai tradīcijai ir arī turpinājums – piedzimstot bērniem, dzimtas koku iespējams papildināt. Arī sudraba kāzu gaviļniekiem muzejs piedāvā interesantu programmu, ko var veidot, ievērojot individuālas vēlmes.

Igatē savu savienību jaunajam pārim ir iespēja noslēgt Sv. Jāņa Kristītāja un Marijas Magdalēnas baznīcā, kas ir Latvijā pirmā ekumeniskā baznīca, ceremonijā Igates pils Zaļajā zālē vai gleznainajā parkā pie Dzirnavu ezera.

Pēc svinīgā „jā” vārda tiek izdejots pirmais kopdzīves valsis un ar viesiem saskandināts šampanieša tosts. Pils Dzirnavu krodziņš jaunajam vīram un sievai pēc senlatviešu tradīcijām sniegs iespēju nobaudīt Mīlestības maltīti.

Pušķots pajūgs var jauno pāri aizvizināt līdz Bīriņu pils galvenajām durvīm. Pils zālē skanēs valša mūzika un mirdzēs šampanieša glāzes. Parkā augošais Mīlestības ozols gaidīs mīlestības zvaniņus, tas dod savu svētību dzīvei un sola gādāt par mīlestību un saticību ģimenē. Romantiskā lapenīte Bīriņu ezera krastā esot bijusi pils saimnieka Aleksandra fon Pistolkorsa meitas Renātes un viņas mīļotā mežsarga dēla Paula tikšanās vieta. Nu jau gadu no gada tā kļuvusi par īpašu vietu laulību ceremonijām.

Senatnīgu laulību rituālu var izbaudīt Vidrižu pagasta bijušajā magazīnas ēkā. Jaunlaulātie sveču gaismā tiek sēdināti uz Dižbeņķa, ko 1897.g. Kolkā saimnieks darinājis savām kāzām. Pēc miltu malšanas, grūbu grūšanas, graudu vētīšanas, zīdaiņa pārtīšanas un citiem darbiem pārim dāvā dzintara lāsītes atmiņai, ka esam cēlušies dzintara krastā.

Ievešana vīra un sievas kārtā pēc senajām latviešu tradīcijām piedāvā Limbažu muzejs. Tās laikā jaunlaulātie kopā ar viesiem iedzīvina senās latviešu kāzu tradīcijas, kā arī veic dažādus uzdevumus. Atraktīvo programmu var izmantot arī kāzu jubilejās.

Mīlestības aleja kempingā „Lauču akmens” jaunlaulātajiem ir iespēja savā
kāzu dienā iestādīt koku un blakus ierakt vīna pudeli. Pēc gada ir jāatgriežas un ieraktais vīns jāizrok un jāapskata, kā kociņš aug.

Keramikas darbnīcā «Cepļi» jaunais pāris iemūžinās dotā laulību solījuma spēku, iespiežot mālā neizdzēšamu atmiņu par divu cilvēku savienības stiprumu. Jaunlaulāto pašu izvēlēto ķermeņa daļu atspiedums mālā būs atgādinājums par šai dienā baudīto prieku, saņemtajiem laba vēlējumiem un gaišajām domām. «Cepļu» ainavas lieliski papildinās kāzu tērpus un smaidus fotogrāfijās, bet izjāde skaisti pušķotajā Minora pajūgā uz jūru atspirdzinās jaunlaulātos pirms kāzu dzīrēm.

Dzejnieka Friča Bārdas muzejā „Rumbiņi”, skanot mīlestības vārdiem, jaunajam vīram un sievai jāveic vairāki uzdevumi – šūpulīša šūpošana, ūdens smelšana no akas ar svīrksteni un ūdensrozes meklēšana līgavai.

Zemnieku saimniecībā „Sautlāči” pieejama Vidzemē plašākā ārstniecības augu brīvdabas ekspozīcija, ir iespēja izveidot līgavas pušķi no ārstniecības augiem un kopīgi nobaudīt ēdamās puķes. Savu laimes pakavu jaunais pāris var izkalt Vidrižu pagasta “Kalumos”.Šis gads paies svētku gaisotnē, jo augusta pirmajā nedēļā Limbažu pilsēta svinēs 790 jubileju. Svētkos atvērsim ziedu vārtus, brauksim ar vikingu laivām, uzbursim viduslaiku gaisotni pilsdrupās, andelēsimies pilsētas vēsturiskajā centrā un priecāsimies kopā ar bērniem atrakciju parkā. Svētkus kuplinās starptautiskie novada draugi. Vakarā izgaismosim debesis un savas dvēseles, dziedot un līksmojot svētku lielkoncertā – Uģa Prauliņa veidotajā muzikālajā uzvedumā.

 

Pasākumi Limbažu novadā 2013. gadā

23.02. 13. Vidzemes jauniešu kamerorķestru festivāls Limbažu kultūras namā

21. – 24. 03. 12. Starptautiskais akordeonistu festivāls Limbažos.

18.05. Muzeju nakts „Zaļā krāsa – mežs”. Limbažu muzejā atklās pastāvīgo ekspozīciju „Baumaņu Kārlis un viņa laiks” veltītu Latvijas valsts himnas autoram

24.05. Limbažu novada skolu jaunatnes svētki dziesmai „Mans gods ir viņas gods”

25.05. E. Liepiņa svētki Skultē „Tiksimies kādreiz maijā”

31.05. Limbažu novada skolu jaunatnes svētki dejai „Mans gods ir viņas gods”

15.06. Muzikantu svētki Pālē

22.06. Dziesmu svētki Ārciema brīvdabas baznīcā. Godinot Jura Neikena devumu Latvijas kultūrā, tiks atklāts viņam veltīts piemiņas akmens

29. 06. II starptautiskais diksilendu festivāls „Diksilends 2013” Umurgā

31.07. – 03.08. Limbaži līksmo 790!

• II Starptautiskais kokles festivāls „Kokle un tai līdzīgie instrumenti apkārt Baltijas jūrai”

• Starptautiskais amatieru teātru festivāls „Spēlesprieks”

www.limbazi.lv, www.visitlimbazi.lv

 

 

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+