Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
7. februāris, 2013
Drukāt

LM: Latvijai nav iespēju izpildīt Eiropas Sociālo hartu par nabadzības samazināšanu

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijai nav ekonomisku iespēju izpildīt pārskatītās Eiropas Sociālās hartas pantus par nabadzības samazināšanu un taisnīgu atalgojumu, aģentūrai BNS sacīja Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).

Pēc viņa prognozētā, pilnībā valsts hartu varētu ratificēt pēc pieciem sešiem gadiem. “Attiecībā uz nabadzības samazināšanu mēs nekādi nekvalificējamies,” atzina Ašeradens.

Saeima ceturtdien atlika uz nedēļu pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju, jo koalīcijā atšķiras viedokļi, vai Latvija var pievienoties arī pantiem, kas skar nabadzības samazināšanu.

Hartas 4.pants runā par taisnīgu algu. Tostarp valsts apņemtos atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu viņiem un viņu ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Uz šā nosacījuma svarīgumu, kas Latvijai nepieciešama, uzstāj tiesībsargs Juris Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik valstī noteiktā minimālā alga – 200 latu – ir pārāk maza.

Hartas 30.pants nosaka tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Tajā pausta apņemšanās veikt vispārējus un koordinētus pasākumus sistēmas ietvaros, lai personas un viņu ģimenes, kas dzīvo vai ir pakļautas riskam dzīvot trūkumā vai sociālās nevienlīdzības apstākļos, nodrošinātu galvenokārt ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru un sociālo un medicīnisko aprūpi.

“Ir jārīkojas uzmanīgi – sabalansēt reālās valsts iespējas ar to, kā mēs virzāmies uz priekšu. (..) Mums skaidri jāapzinās, ka mums nav tādu ekonomisko iespēju,” sacīja deputāts.

Viņš uzsvēra, ka hartu pilnīgi noteikti pašlaik nevar ratificēt pilnā apmērā.

Hartas ratificēšanai esot arī otrs seku virziens – starptautiskās saistības, kas, tiklīdz ir ratificētas, tiek izmantotas, lai interpretētu Satversmi.

“Ikdienā tas nozīmē, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs no brīža, kad Latvija ir ratificējusi hartu, varēs vērsties Satversmes tiesā ar prasību izskatīt savu situāciju jeb situāciju, ko likumdevējs viņam ir sagādājis, Satversmes kontekstā. Katrā ziņā Satversmes interpretācijai tiks izmantotas starptautiskās saistības,” pastāstīja parlamentārais sekretārs. Visas sociālās garantijas ir jānodrošina arī trešo valstu pilsoņiem, kas ierodas Latvijā, un “mums tam trūkst līdzekļu”.

Pirmdien par šo jautājumu diskutēs koalīcijas padomē un mēģinās tomēr vienoties par hartas ratificēšanu 14.februāra sēdē.

“Nav iespējams dot skaidru atbildi par to, kad Latvija varētu ratificēt hartu pilnībā, bet tas varētu būt nākamo piecu līdz sešu gadu jautājums,” prognozēja Ašeradens.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+