Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. marts, 2012
Drukāt

Londonā atslēgas saņemsim 12. jūlijā


treneri_juris_beerzinnss_soms_16

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālās asamblejas gadskārtējā sesija notika 126 dienas pirms olimpiskajām spēlēm, kas Londonā risināsies no 27. jūlija līdz 12. augustam.


 

Sakostiem zobiem

Sesijas dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kuras biežo klātbūtni sporta pasākumos pēdējā laikā nav iespējams neievērot: “Sports ir pamats vesela cilvēka attīstībai, tas saskata, izceļ gaismā talantus, ļauj viņiem sasniegt teju neiespējamo un Latvijas vārdam izskanēt pasaulē. Esam pārvarējuši krīzi, izkāpuši no bedres, un paldies arī jums, kas sakodāt zobus, noturējāt sportu un neļāvāt tam panīkt. Lai gūtu panākumus, jāizvirza augsti mērķi, un Latvijas sports nesirgst ar mazvērtības kompleksu. Tas dāvā patiešām īpašas emocijas, azartu, cīņas prieku un patriotismu gan tiem, kuri paši sporto, gan viņu līdzjutējiem un atbalstītājiem. Šajos laikos svarīgi turēties kopā, nesadalīties sīkās vienībās, jābūt pilnīgi skaidrai valsts sporta politikai ar tai atbilstošu vietu valsts pārvaldē. Sporta karogs ir olimpiskais, bet mūsu kopējais ir sarkanbaltsarkanais.”

Piesaucot sakostos zobus, Saeimas priekšsēdētāja acīmredzot norādīja uz valsts finansējumu sportam, kas pēdējos trīs gados sarucis par 67 procentiem. Bet par sporta vietu valsts pārvaldē LOK ģenerālās asamblejas sesijā tika runāts vēl daudz.

 

Tērpi no Ķīnas

Par mūsu sportistu gatavošanos Londonai informēja Latvijas olimpiskās delegācijas vadītājs Žoržs Tikmers. Līdzdalību spēlēs jau nodrošinājuši 15 vieglatlēti, pa diviem smaiļotājiem un peldētājiem, pa vienam vai vienai – brīvajā cīņā, vingrošanā, šosejas riteņbraukšanā un modernajā pieccīņā. Taču daudzos sporta veidos kvalificēties olimpiskajām spēlēm iespējams vēl vienu, divus vai pat trīs mēnešus, tādēļ Tikmera kungs lēš, ka Londonā startēs no 30 līdz 42 mūsu sportistiem. Latvijas delegācijas sastāvu LOK apstiprinās 4. jūlijā ar iespēju tam pievienot vēl dažu vieglatlētu, jo viņiem kvalifikācijas termiņš beigsies četras dienas vēlāk. Žoržs Tikmers: “Pēc tam došos uz Londonu, kur oficiāli reģistrēs visus spēļu dalībniekus, pārbaudīs viņu dokumentus, un 12. jūlijā es saņemšu Latvijas delegācijas mītnes atslēgas olimpiskajā ciematā. Nesen tajā biju un pārliecinājos, ka sportistus pa diviem vienā guļamistabā izmitinās četru, sešu vai astoņu vietu apartamentos, kuros viņi varēs skatīties TV pārraides un izmantot bezmaksas internetu.”

Daudzus interesē tērpi, kuros mūsu delegācija visas pasaules priekšā iznāks olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā 27. jūlijā. Tērpu dizainu veido LOK rīkotā konkursa uzvarētāja Ilze Mendziņa, par šuvējiem vēl rit iepirkuma process. LOK šāgada budžetā parādes tērpiem rezervēts 40 250 latu.

Bet sporta formas tērpus latviešiem dāvinās Ķīnas firma “361°”. Kādēļ tāda labdarība? LOK prezidents Aldons Vrubļevskis: “Šī firma cenšas iekarot sev vietu Eiropas tirgū, ķīnieši jau ietērpuši, piemēram, pasaules universiādes dalībniekus un Serbijas basketbola izlasi. Olimpiskajās spēlēs sportistiem aizliegts reklamēt savus sponsorus, taču uz sporta tērpa drīkst būt tā ražotāja logo.”

 

Valdība bez sporta

LOK prezidents pārskata ziņojumā, vērtējot aizvadītajā gadā paveikto Latvijas sportā, pateicās LOK sponsoriem “Latvijas valsts mežiem”, “Latvijas mobilajam telefonam”, “Latvijas gāzei”, “Swedbankai”, “Latvijas dzelzceļam” un citiem, bez kuru palīdzības LOK būtu jāatsakās no vairāku tautā iecienītu pasākumu rīkošanas. Turpretī valdībai Aldons Vrubļevskis adresēja diezgan skarbus vārdus:

“Ar nožēlu jāatzīst, ka 11. Saeimas izveidotā valdības koalīcija pirmo reizi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darbojas atbilstoši valdības deklarācijai, kurā vārds “sports” nav pieminēts pat garāmejot. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunizveidotajā Sporta, jaunatnes un valodas departamentā diezin vai sports būs svarīgākais darba lauks. Sliktākais tas, ka šādas reformas valsts pārvaldē tiek veiktas bez konsultēšanās, neņemot vērā bažas un apsvērumus, ko sporta organizācijas oficiāli izteikušas vairākkārt. Grūti cerēt uz auglīgu sadarbību, ja tā notiek vienā virzienā – IZM pieņem lēmumus, un sporta organizācijas tos izpilda. Izmantojot Nacionālās sporta padomes (NSP) locekļa tiesības, esmu oficiāli vērsies pie NSP priekšsēdētāja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa kunga ar lūgumu nekavējoties sasaukt NSP sēdi gan par sporta nozares vietu un lomu, gan par Siguldas kamaniņu, bobsleja un skeletona trases rekonstrukcijas un citiem sporta dzīves neatliekamiem jautājumiem.”

Vrubļevska kungam debatēs piebalsoja vai katrs otrais, paužot neizpratni, kādēļ sports un valoda vienā maisā bāžami. Aivars Lembergs delikāti norādīja uz klāt neesošā Ķīļa kunga nepietiekamo kompetenci sporta lietās, bet Daumants Znatnajs izpētījis, ka Latvija ir vienīgā Eiropas valsts bez ministrijas, kuras nosaukumā ietverts vārds “sports”.

Saskaitīju vismaz piecus debatētājus, kuri Latvijai vēlas savu sporta ministru, protams, bez papildu izdevumiem valdības reformai. Tomēr 115 sesijas dalībnieku parakstītajā atklātajā vēstulē Saeimai un valdībai šī vēlme nav izteikta tik kategoriski.

LOK ģenerālā asambleja, vienam dalībniekam atturoties, nobalsoja par LOK budžetu šim gadam, kas ir 
8 588 369 lati. Vairāk nekā puse budžeta paredzēta valsts galvoto reģionālo olimpisko centru projektu ilgtermiņa saistību atmaksai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+