Mobilā versija
Brīdinājums +16.6°C
Vilis, Vilhelms
Svētdiena, 28. maijs, 2017
11. aprīlis, 2017
Drukāt

Māca programmētājus jau pirmajās klasēs (3)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Divas jaunas meitenes un programmēšana – ne gluži ierastākā aina. Taču Elīnai Ingelandei un Lindai Sinkai izdevies radīt Latvijā pirmo projektu, kurā bērniem jau sākumskolā ir iespēja apgūt programmēšanas pamatus, radīt pašiem savas spēles un mobilās lietotnes. Svarīgi ir tas, ka projekts izveidots tā, lai bērni programmēšanu ieraudzītu nevis kā vientuļu un garlaicīgu, bet atraktīvu un interesantu nodarbi.

 

Programmēšanu apvieno ar pedagoģiju

“”Learn IT” ir kombinācija starp programmēšanu un pedagoģiju. Turklāt ar uzsvaru uz otro, jo loģiski domājošam skolotājam programmēšanas pamatus iemācīt ir vieglāk nekā profesionālam programmētājam pedagoģiju. Jāsaprot, kā strādāt ar tik maziem bērniem, kā viņus ieinteresēt un rīkoties dažādās situācijās,” stāsta viena no uzņēmuma dibinātājām Elīna.

Ideja dzimusi, atskatoties uz pašu skolas pieredzi, kad pēc universitātes meklēts darbs. Gan Elīna, gan otra uzņēmuma dibinātāja Linda Sinka sapratušas, ka skola iedevusi teorētiskās zināšanas, bet loģiskā domāšana, praktiskās prasmes, problēmu risināšana atstāta novārtā. “Zināju, ka līdzīgs projekts ir Igaunijā. Kāpēc gan to nedarīt Latvijā? Vispār jau nemaz neticējām, ka uzņēmums attīstīsies tik strauji,” norāda Elīna, kura beigusi juridisko fakultāti, bet Linda biznesa skolu. Tā kā mērķis nav izglītot nākamos programmētājus, bet gan attīstīt loģisko domāšanu, kas bērniem noderēs visu atlikušo mūžu, informācijas tehnoloģiju (IT) izglītības trūkums ir nebūtisks. Bērnus lielākoties apmāca informātikas skolotāji – skolu vai no ārpuses piesaistīti, kuri apmācīti pasniegt “Learn IT” programmu. Taču pasniedz arī Elīna un Linda, bet vienai divām grupām. Lai būtu formā.

 

Trūkst skolotgribētāju

Projekts iedalīts trīs sarežģītības līmeņos. Pirmajā līmenī darbojas bērni, kas mācās pirmo gadu. Šajās grupās darbība vērsta uz intereses radīšanu, programmēšanas elementu parādīšanu. Otrajā līmenī bērniem jau ir priekšzināšanas un tiek veidotas mobilās lietotnes. Ja bērns ticis līdz otrajam līmenim, tad gandrīz vienmēr tiek sasniegts arī trešais līmenis, kurā bērni jau apgūst “YavaScript” programmēšanas valodu.

Lielākoties ieinteresētās skolas (nodarbības notiek vienu reizi nedēļā) atrodas Rīgā, taču ir skolas arī Lielvārdē, Dobelē, Preiļos, Mārupē. Rīgā vieglāk atrast skolotājus. Tā esot lielākā problēma. Savukārt bērnus atrast ir visvieglāk, jo vecāki ir ļoti ieinteresēti, lai bērni iegūtu programmēšanas prasmes. Arī skolas atrast nav grūti, taču piemēroti skolotāji ir retums. “Pie mums nāk daudzi programmētāji, kuri grib strādāt ar bērniem. Tādiem parasti atsakām, jo trūkst pedagoģiskā pamata,” stāsta Elīna, kura “Learn IT” sauc par sociālo biznesu.

“Mēģinām atrast veidu, kā vārdu “sociāls” aizbīdīt tālāk. Abas ar Lindu strādājam pilnu slodzi, cita darba mums nav, izmaksas nosegt varam. Vēl ir trīs citi algoti darbinieki,” stāsta viena no uzņēmuma dibinātājām, kura saka paldies vecākiem, kuru dēļ projekts vispār ir iespējams. Izrādās, daudzas skolas, kurās izveidotas grupas, pašas atradušas “Learn IT”, nevis meitenes vērsušās pie skolām. Maksa mēnesī diezgan simboliska – 25 eiro par četrām nodarbībām.

Vaicāju meitenēm, vai programmēšana skolās būtu jāpasniedz jau, piemēram, no 4. klases? Atbilde nedaudz pārsteidz, taču neizbrīna. Jo “Learn IT” nav radīts, lai skolotu jaunos programmētājus, bet daudzpusīgi attīstītu bērnus. “Domāju, ka vairāk vajag attīstīt loģiku, izmantot spēļu elementus, spēlēt galda spēles. Negribam, lai visi kļūst par programmētājiem. Ceram, ka no šiem bērniem izaugs arī arhitekti, juristi, mūziķi, mākslinieki. Neesmu droša, ka programmēšanu vajadzētu mācīt jau tik agri, kā arī diez vai to vajadzētu uzspiest. Tam jābūt izvēles priekšmetam, jo ne visiem programmēšana interesē un padodas,” norāda Linda Sinka. Tomēr arī par programmētājiem viņas domā, jo pieprasījums pēc profesijas ir un būs liels, bet profesionāļu Latvijā ir maz. “Mūsu lielākā vērtība ir intelektuālais īpašums. Mums nav derīgo izrakteņu, ar kuriem varam lepoties un pelnīt naudu, tāpēc mums jāattīsta intelektuālās prasmes,” norāda Elīna.

 

Uzņēmumu sākt ir viegli

“Esmu domājusi, kāpēc meiteņu IT sfērā ir tik maz. Gribētos vairāk, jo sievietēm ir cita domāšana, esam ļoti detalizētas, akurātas un centīgas. Esmu sapratusi, ka daļa vainas gulstas uz vecākiem, jo programmēšana nesaistās ar meitenēm, tā vietā mūs sūta dejot, zīmēt, bet ne tehniskiem pulciņiem. Mūsu grupās aptuveni 30% ir meiteņu,” norāda Elīna, piebilstot, ka līdz šim tikai vienas skolas direktors skaidri parādījis savu nostāju pret meitenēm programmēšanā. “Ko tad jūs, divi tādi zaķi, te darāt?” jautājis direktors. Visi citi par meitenēm izsakās atzinīgi un šķībi neskatās.

Kā tad Latvijā ir ar uzņēmējdarbību? Elīna stāsta, ka nav tik traki. Uzņēmumu dibināt nav grūti, ir arī daudz iespēju, kur lūgt palīdzību – biznesa inkubatori, konkursi, granti. Jāmāk tikai izmantot. Arī “Learn IT” ir mikrouzņēmums, par ko meitenes izsakās atzinīgi, jo modelis vienkāršs! “Protams, gribētos lielāku skaidrību ar nodokļiem, tālredzīgākus lēmumus, bet tagad ir sajūta, ka Finanšu ministriju interesē uzņēmumu viedoklis un pēc pagājušā gada skandāliem sākuši uzņēmējos ieklausīties.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. “”“Pie mums nāk daudzi programmētāji, kuri grib strādāt ar bērniem. Tādiem parasti atsakām, jo trūkst pedagoģiskā pamata,” stāsta Elīna”
    Baidos, tā liela kļūda! No pieredzes, savulaik mums tehnokumā spec. priekšmetu (tādu tur daudz, faktiski, jau no 1. kursa) pasniedzēji nāca tieši no RPI, RTU tagad, bez nekādas pedagoģijas un bija ok.
    Tehnikumā nonācu pēc 8. klases un tas arī īstais vecums ko mācīties – arī programmēšanā.

  2. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

Draugiem Facebook Twitter Google+