Māju zīmes – kur tām jāatrodas, kā kopt… 0
Kā teātris sākas no garderobes, tā sakopta sēta – no mājas zīmes. Gaumīga norādes zīme ir vizītkarte, kas aicina ciemiņus un apliecina, ka mājas saimniekiem rūp vides skaistums un sakoptība.
Lai viesi neapmaldītos
Ainavu arhitekte Gundega Lināre uzsver, ka mājvietas norādei jābūt jau pie lielā ceļa. Piemēram, Ventspils novadā gan šoseju, gan vietējas nozīmes ceļu malās izliktas vienota stila norādes plāksnes ar māju nosaukumiem. Ja par norādes zīmi neparūpējas pašvaldība, jārīkojas pašiem. Mājvietās, kur iegriežas tikai radi un tuvi draugi, bez norādes var arī iztikt, bet viesu mājas īpašniekam tā ir svarīga.
Vietā, kur ceļi sadalās, atkal vajadzētu uzlikt norādi. Tad ciemiņiem nebūs jāmaldās pa svešām sētām, pēc vajadzīgās adreses taujājot.
Vienkāršu norādes zīmi izgatavot var katrs. Vajadzīgs metāla stabs (tā var būt apaļa caurule vai četrstūrveida profils), kam vienu galu iebetonē akmenī, bet otrā piestiprina dēlīti ar smailu galu – bultu, kas norāda virzienu. Burtveidolus mājvārdam var izvēlēties internetā, palielināt, izdrukāt uz papīra, pēc tam pārkopēt uz dēlīša, tad ķerties pie otas un krāsas. Prasmīgākie mājas nosaukumu var akurāti iegriezt vai iededzināt kokā.
Lai norādes zīme saglabātos pēc iespējas ilgāk, ir svarīgi dēlīti impregnēt. Būvmateriālu veikalos koksnes aizsardzībai nopērkami visdažādākie līdzekļi, bet var izmantot arī lietotu mašīneļļu. Kāda praktiska kundze tā tika pat pie ilgmūža žoga. Savāca no radiem un paziņām izlietoto mašīneļļu, nedaudz atšķaidīja ar šķīdinātāju (tikai ne ar benzīnu!) un salēja 200 litru mucā. Tajā iemērca žoga dēļus (vispirms vienu galu, tad otru) un kādu laiku karsēja, līdz dēļi piesūcās ar šo šķidrumu. Jāuzmanās, lai eļļa un dēļi neaizdegas! Dēļi ieguva tumšu toni, un, šādi apstrādāti, žogā kalpoja 30 gadu.
Akmens, metāla vai koka?
Likt norādes zīmi pie pašas mājas nav jēgas. Tai jābūt vietā, kur no lielceļa nogriežas ceļš uz mājām. Latvijā var redzēt daudzas gaumīgas, pat mākslinieciski vērtīgas mājas zīmes, ļoti skaistas tās parasti ir saimniekiem, kuri aizraujas ar kokapstrādi vai galdnieka darbiem.
Vispraktiskākā un ar garāko mūžu ir laukakmenī iekalta mājas zīme. Tas nu ir darbs akmeņkalim, kuram netrūkst prasmes un kārtīgu amata rīku šā darba veikšanai. Akmeni negrauž laika zobs, to nepievāks zagļi vai māju zīmju kolekcionāri. Tiesa, akmenim (veselam vai nošķeltam), jābūt pietiekami augstam, lai tajā iegravētais mājvārds atrastos virs sniega līnijas.
Skaistas ir metālā kaltas māju zīmes, diemžēl ceļmalās tām mēdz pieaugt kājas.
Visbiežāk sastopams trešais variants – no koka. Protams, tas nav mūžīgs, agrāk vai vēlāk koksne sāks melnēt un trupēt, tajā ieviesīsies kāda sēne. Tomēr no koka darinātās māju zīmes ir acīm tīkamas, tās silda sirdi.
Ja ceļa galā aug liels koks, piemēram, ozols, kādā no zemākajiem zariem ķēdēs var iekarināt dēlīti ar māju nosaukumu. Jāraugās gan, lai norāde būtu redzama no visām pusēm, lai to neaizsegtu koka lapotne vai krūmi.
Kā mākslas darbi
Daudz skaistu māju zīmju var aplūkot Kurzemē, Nīcas pagastā. Šķirvaltu ģimenes “Valtiem”, tāpat “Paisām”, kā arī daudzām Jūrmalciema mājām zīmes veidojis koktēlnieks Pēteris Lieģis, kurš nu jau ir Aizsaulē.
Tagad Nīcas pagasta Bernātos strādā jauns un talantīgs puisis Alvis Vitrups (viņa darbus var apskatīt mājaslapā www.dzenitis.eu), kurš beidzis Liepājas mākslas vidusskolu kā koka izstrādājumu dizaineris. Viņš izgatavojis māju zīmes “Kristapiem”, “Tauriņiem”, “Šāvējiem”, “Ķiršiem” un vēl citām lauku sētām.
“Kristapu” saimnieki izvēlējās milzīgu apses stumbru savai māju zīmei, tā tapa grandioza, taču ļoti iederīga plašajā teritorijā. “Šāvējos” mājas zīmi veido brangs lielgabals ar mājvārdu virs tā, “Ķiršos” – lielas, apaļas ķiršogas ar lapiņu, ko rotā mājas nosaukums. Pats mājas vārds ļauj vaļu fantāzijai.
Alvis Vitrups stāsta, ka māju zīmi var veidot no jebkura koka, taču pamatīgākie ir osis un ozols (āra apstākļos tie varētu saglabāties kādus 20 gadus), arī apse ir pietiekami izturīga.
Ar kādu koksnes aizsardzības līdzekli šīs zīmes apstrādāt? Koksnes impregnēšanai izmanto līdzekli, kas aizsargā pret pelējumu, zilējumu un kukaiņiem. Šim nolūkam der, piemēram, Latvijā ražotais Erlit.
Pēc tam uzklāj aizsargslāni – Colorex, Pinotex vai kādu citu. Tiesa, pēc kādiem diviem gadiem pinotekss sāks lobīties un būs jāatjauno. Ja koks ir sauss, to var nolakot ar ūdensizturīgu laku (jahtu laku), bet arī tai ir ierobežots kalpošanas laiks, vēlāk sāks plaisāt. Restaurācija prasīs daudz laika, jo vecais lakas slānis būs jānoslīpē un māju zīme jālako no jauna.
Aldis atgādina, ka koku visvairāk bojā ultravioletie stari. Tādēļ, lai māju zīme kalpotu ilgāk, der uzlikt kaut vai nelielu jumtiņu.
