Viedokļi
Komentāri

Māris Zanders: Valdības spēle un paslēpes ar publiku 16


Māris Zanders
Māris Zanders
Foto – Timurs Subhankulovs

Tiem, kuri labprāt apspriež jaunievēlētā ASV prezidenta komandas darba stilu (saturs ir atsevišķa tēma), būtu derīgi pievērst vairāk uzmanības mūsu pašu valdības darba stilam. Ministru kabineta (MK) sēde šonedēļ šajā ziņā bija zīmīga.

Atgādināšu, ka valdības sēdes nosacīti dalās atklātajā un slēgtajā daļā. Dažkārt var diskutēt par iemesliem, kādēļ kāda jautājuma izskatīšana iekļauta slēgtajā daļā, tomēr kopumā tāda, protams, ir nepieciešama, jo nav, kā saka, visai pasaulei jāzina, piemēram, Latvijas aizstāvēšanās pozīcija kādā starptautiskā tiesvedībā. Atklātajā daļā savukārt ir sadaļa “saskaņotie tiesību aktu projekti”, kas arī ir jēdzīgi. Proti, nav ministriem sēdē jātērē laiks nepārprotami specifiskiem jautājumiem, un savulaik ironiskas piezīmes izpelnījās, tēlaini izsakoties, tītaru labturības prasību izklāstīšana sēdē, lielai daļai klātesošo pašsaprotami garlaikojoties.

Bet pēdējā laikā novērojama braukšana no viena grāvja otrā – saskaņoto tiesību aktu sadaļā tiek iekļauti jautājumi, tātad tie vispār netiek apspriesti, kas ir nozīmīgi vai vismaz publikai interesanti. Piemēram, man nav skaidrs, kādēļ MK sēdē 31. janvārī uz saskaņoto daļu tika pārcelts Labklājības ministrijas sagatavotais pārskats par bērnu stāvokli Latvijā un Veselības ministrijas iesniegtais ziņojums par audita rezultātiem Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas īstenotajos ERAF projektos. Varu iedomāties atrunu: nav bijis gribētāju (nevalstisko organizāciju vai kādu valsts iestāžu personā) dokumentiem iebilst vai tos iztirzāt. Nu, un? Manā ieskatā, ja runa ir par sabiedrībai būtiskām tēmām, tad izpildvaras uzdevums ir publiski koncentrēti un saprotami izklāstīt to būtību, jo pilsonim nav jāiedziļinās pašos dokumentos vai jācer, ka par tiem kaut kas parādīsies presē. Pārceļot šādas tēmas uz “saskaņoto” sadaļu, izpildvara paziņo, ka visiem viss ir skaidrs, bet, ja nav, paši vainīgi.

Tāpat situācijas apraksts “no viena grāvja otrā” attiecas uz citu varas darbības sadaļu. No vienas puses, MK sēdēs ir vērojama no pilsoņa interešu viedokļa mazliet kaitinoša situācija, kad, runājot par kādu jautājumu, tiek piesaukta t. s. koalīcijas padome. Kurā vai nu kaut kas ir jau izlemts, attiecīgi valdībā nekādu debašu nebūs, vai arī, tieši otrādi, vienošanās padomē nav panākta, un vienalga publisku debašu MK sēžu zālē nebūs. Tādējādi ir izveidojies īdzīgs priekšstats par šo visvareno koalīcijas padomi. Lai gan tās statuss lēmumu pieņemšana juridiski ir visai apšaubāms, lai nu būtu.

Tomēr izrādās, ka nereti kaut kādi strīdiņi starp partijām parādās pēdējā brīdī, un tad nav skaidrs, ar ko šī padome patiesībā nodarbojas. Piemēram, 31. janvāra sēdē Tieslietu ministrija – kā purpināja ekonomikas ministrs “piecas minūtes pirms sēdes sākuma” – nobloķēja (pieprasīja jautājumu atlikt) Ekonomikas ministrijas sagatavotos Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumus. Ļoti iespējams, ka tajos patiešām ir vēl saskaņojami jautājumi, bet kas tā par manieri pamosties, kā saka, pēdējā brīdī? Tās pašas sēdes ietvaros tieši šādā pašā manierē gan sagrēkoja arī pats ekonomikas ministrs, kurš savus iebildumus (kopumā jēdzīgus) par iepriekšējā MK sēdē lemto par krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā iesniedza neatļauti novēloti.

Saistītie raksti

Šo un citu epizožu iespaidā rodas divi jautājumi. Pirmais – ar ko īsti nodarbojas koalīcijas padome. Otrais – vai nav tā, ka, dauzoties pa dažādām padomēm un forumiem, ministru un viņu ministrija kopīgā darba ritmā nav parādījušies pamatīgas aritmijas elementi. Tie var izpausties divējādi. Vai nu ministri kaut kādu iemeslu dēļ rausta pēdējā brīdī savus ierēdņus, vai arī ierēdņi dzīvo savu, no ministriem diezgan autonomu dzīvi. Labs nav neviens no variantiem.

Īsi sakot, šobrīd koalīcijas darba stils ir gan necaurskatāms, gan vienlaikus diezgan haotisks. “Burvīga” kombinācija. Ja runājam par caurskatāmību, tad, ja politiķiem liekas, ka publiskas diskusijas veicina “spēli uz publiku”, valdības sēžu atklātais modelis ir likvidējams. Tas būtu nelāgi, tomēr šobrīd savulaik kā liels panākums daudzinātā sēžu translēšana internetā ir kļuvusi par atklātības imitāciju.

LA.lv