Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. augusts, 2012
Drukāt

Masu slepkava humānos apstākļos

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Vairāk nekā gadu pēc tam, kad norvēģu labējais ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks sarīkoja šaušalīgos uzbrukumus Oslo un Ūteijas salā, nogalinot 77 cilvēkus, tiesa šodien gatavojas pasludināt spriedumu prāvā, kas ilga vairākus mēnešus. Breivīka vainu neviens neapšauba, taču atklāts ir jautājums, vai slepkavu uzskatīt par pieskaitāmu. Iepriekš divas psihiatru komandas nāca klajā ar klaji atšķirīgiem secinājumiem – pirmie apgalvoja, ka Breivīks ir garīgi slims, tikmēr otrie apstiprināja viņa pieskaitāmību.

 

Par humānu izturēšanos pret Breivīku

Norvēģija ir gatava jebkuram no diviem iznākumiem. Ja slepkava tiks atzīts par psihiski slimu, viņš tiks ievietots speciāli viņam uzceltā klīnikā, kuras būve izmaksājusi aptuveni pusmiljonu dolāru. Tajā Breivīks būs vienīgais pacients, viņš dzīvos vairāku desmitu kvadrātmetru lielās telpās, bet viņu aprūpēs 17 cilvēku komanda, paziņojusi Norvēģijas Veselības ministrija. Tādā gadījumā Breivīka aprūpei tiks iztērēts aptuveni pusotrs miljons dolāru.

 

Taču tad, ja tiesa lems, ka slepkava ir garīgi vesels, viņu ievietos stingri apsargātajā Ilas cietumā, kur viņš vienatnē apdzīvos trīs istabas, kurās atradīsies guļamistaba, trenažieri un bibliotēka. Norvēģijas amatpersonas gan norāda, ka galu galā Breivīkam arī varētu ļaut socializēties ar citiem cietumniekiem, kuriem ir pieeja bibliotēkām, dažādiem apmācības kursiem, trenažieru zālei un kuriem ir iespēja strādāt cietumu teritorijā esošajos veikalos un atpūtas kompleksos.

 

Norvēģija jau izsenis iemantojusi slavu ar saviem ārkārtīgi labiekārtotajiem cietumiem. Ziņu aģentūra “Associated Press” (“AP”) raksta, ka šāda sistēma sakņojas norvēģu pārliecībā un šai valstij tradicionālajā tieslietu sistēmā, kas pieprasa cietumnieku aprūpi. “Es uz to raugos šādi – viņš ir cilvēciska būtne, viņam ir cilvēktiesības. Arī cietumos mēs esam ieviesuši humānu režīmu,” sarunā ar “AP” stāstīja Ilas cietuma pārstāve Elena Bjerke. Spriedums Breivīkam tiks nolasīts īpaši šim procesam uzceltā tiesas sēžu zālē, kuras būve izmaksāja teju septiņus miljonus dolāru. Tajā slepkavu no upuru ģimenes locekļiem, kuri apmeklē tiesas sēdes, šķir stikla siena. Procesu uzrauga vairākas videokameras, kas nodrošina tiesas translēšanu tiešraidē visā Norvēģijā. Valsts tieslietu jomas eksperti norāda, ka šādi pasākumi bijuši nepieciešami, jo Breivīks norvēģu sabiedrībai rada tik lielus draudus, ar kādiem valstij nekad iepriekš neesot nācies saskarties. Citi arī skaidro, ka šādi pasākumi ir saskaņā ar norvēģu mentalitāti. “Ja mēs rīkotos citādi, mēs vairs nebūtu Norvēģija,” spriedis Oslo universitātes kriminoloģijas eksperts Tomass Ugelviks. “Mums ir vispārēja nepieciešamība pēc cilvēcīgiem dzīves apstākļiem. Un cietumi ir daļa no mūsu kā labklājības valsts sistēmas.”

Tiesa, daži norvēģi tik dārgām procedūrām iebilst. “Šāda naudas tērēšana ir pilnīgi nelietderīga. Norvēģijai ir citas problēmas, kurās nepieciešams ieguldīt naudu, piemēram, vecāko cilvēku aprūpe, ceļu būve,” sarunā ar ziņu aģentūru “AP” pauda norvēģu jurists Tomass Indrebo, kurš vēl pirms tiesas procesa sākšanās interneta publikācijā aicināja Breivīkam piespriest nāvessodu. Tas, viņaprāt, būtu loģisks Breivīka lietas iznākums un ietaupītu nodokļu maksātāju naudu.

Eksperti: 
uzbrukumu bija iespējams novērst

Sprieduma nolasīšanas priekšvakarā ar ziņojumu par notikušo traģēdiju klajā nākusi īpaši izveidota izmeklēšanas komisija. Piecsimt lappušu garajā ziņojumā galvenokārt runāts par uzbrukumu politisko dabu. Gandrīz nekāda uzmanība netiek pievērsta Breivīka rīcības skaidrošanai. Norvēģijas eksperti norāda, ka ar šādu ziņojumu tā autori drīzāk gribējuši attaisnot Norvēģijas politisko kursu. Ziņojumā uzsvērts, ka slepkava darbojies vienatnē un ka viņa motīvi ir “nenozīmīgi”. Vienlaikus eksperti secina, ka Norvēģijas policijai, drošības dienestiem un valdībai bija iespējas novērst Breivīka uzbrukumus. Jo vairāk, ņemot vērā to, ka slepkava pirms uzbrukumiem nav vairījies dažādās interneta vietnēs runāt par savu aizraušanos ar ieročiem.

Arī šodien Breivīks tiesas sēdē cer tikt pie vārda. Nav gan zināms, vai tiesnesis viņa prasību apmierinās. Iepriekšējās sēdēs viņš vairākkārt lietojis skarbu valodu, nekautrējoties pat aizskart upuru ģimenes locekļus. Breivīks paudis, ka viņa rīcība bijusi politiski motivēta un ka ievietošana “trakomājā” būtu visbriesmīgākais iznākums. Viņš arī paziņojis, ka gatavojas rakstīt autobiogrāfiju, kas būs balstīta uz viņa 1500 lappušu garo manifestu. Tajā viņš skaidro savu motivāciju, kāpēc pastrādājis šādu asinspirti.

 

Taču, lai kāds arī būtu tiesas spriedums, Breivīks sevi apliecinājis kā ārkārtīgi bīstamu, vairākkārt uzsvēruši tieslietu eksperti, norādot, ka brīvībā viņš nonāks tikai sirmā vecumā vai nenonāks nemaz.

 

“Un tas ir daudz svarīgāk par to, kādos apstākļos viņš tiks turēts. Mūsu galvenais mērķis ir uz visiem laikiem viņu izolēt no sabiedrības,” paziņojusi upuru ģimeņu atbalsta grupas pārstāve Kristina Bjelanda.

Čehijā aiztur Breivīka “domubiedru”

Tikmēr nedēļas sākumā Čehijā apsūdzības tika izvirzītas kādam 29 gadus vecam vīrietim, kurš, iespējams, gatavojies pastrādāt līdzīgus uzbrukumus kā Breivīks. Vīrieša vārdu Čehijas drošības dienesti neatklāj, taču viņa mājvietā Ostravā atrasts pamatīgs bruņojuma klāsts, tostarp automātiskie ieroči, spridzeklis, detonators, daudz munīcijas, kā arī policijas uniforma un sejas maskas. “Izskatām iespēju, ka aizdomās turamais simpatizējis Norvēģijas slepkavam Breivīkam,” Čehijas medijiem sacījis Ostravas policijas pārstāvis. Vīrietis plašā operācijā tika aizturēts jau 10. augustā. Uzbrukumu viņš bija jau teju izplānojis.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+