Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. septembris, 2013
Drukāt

Medus
 iegūšanas pieredzē dalās konkursa “Latvijas garšīgākais medus” uzvarētāji


Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Šovasar biškopju saietā Staburaga pagastā ap 1500 cilvēku degustēja 94 medus paraugus. Slēgtā balsošana ļāva noteikt, kuri Latvijas bitenieki prot iegūt visgardāko medu.


 

Pasūtījumi pat no 
Amerikas un Austrālijas

Latvijas garšīgākā medus ražotāja titulu ieguva Valkas novada Kārķu pagasta zemnieku saimniecības “Dzintari” īpašnieks Igors Ignatjevs. Bitēm 41 gadu vecais bitenieks pievērsies pirms 11 gadiem, kad jaunākajam brālim Arturam kāds bitenieks uzdāvinājis bišu saimi.

– Jūs konkursā piedalāties ne pirmo gadu. Kādas ir jūsu galvenās atziņas tagad, kad esat ieguvis uzvarētāja titulu?

– Pirmā atziņa ir tā pati vecā patiesība – visgaršīgākais ir dažādu ziedu medus. Pagājušajā gadā veiktā analīze rādīja, ka manas saimniecības medū ir 23 augu ziedputekšņi, šogad jau 28 augu ziedputekšņi. Drava ar 35 saimēm atrodas pie mājas, kam apkārt plešas mežs un pļavas.

Bitēm noder viss, pat pūpoli, kārkli, bērzu izsvīdums un aveņu ziedi cirsmās. Taču ar dabas doto vien nepietiek – biškopim jāsēj dažādi nektāraugi. Man ir facēlija, amoliņš, ežziedes un citi nektāraugi. Ežziedes var sēt kopā ar facēliju. Katru gadu sējumu platības palielinu.

Otrā atziņa – bites un augi, mājlopi un cilvēki veido vienotu dabas ķēdi, ja visi posmi darbojas labi, var iegūt augstas kvalitātes produkciju. Gan medu, gan ziedputekšņus, gan bišu maizi. Un trešā atziņa – katrā saimē jābūt veselām un spēcīgām bitēm no izcilām bišu mātēm, tikai tad var cerēt, ka tās būs ražīgas un spēs ievākt medu no dažādiem nektāraugiem.

– Kā tagad lai saka – medum no jūsu dravas reklāma vairs nav vajadzīga?

– Nav gan. Var teikt arī tā – uzvara konkursā ir labākā reklāma. Pircēju netrūkst. Medu piegādāju vairāk nekā desmit veikaliem Rīgā, Cēsīs, Valmierā un Rūjienā, arī Naukšēnu skolai. Saņemu pasūtījumus pat no Amerikas un Austrālijas, cilvēki raksta – neko tādu neesam baudījuši.

– Deguns gaisā neslienas?

– Nav laika kļūt iedomīgam, jāstrādā. Es labi saprotu, ka mūsdienās, kad ir tik daudzi apdraudējumi dabai un kad cilvēku apdraud tik daudzi neveselīgi pārtikas produkti, jāpopularizē bites, jāpopularizē medus. Īpaši bērnu un jauniešu vidū.

Man ir liels gandarījums, ka klients, kas agrāk nopirka vienu vai divas trīslitru burkas medu, tagad pasūta vairāk, reizēm pat desmit, divpadsmit burkas. Tas nozīmē, ka “Dzintaru” medus ieinteresējis ne vien konkrēto klientu, bet arī viņa radus, draugus vai paziņas.

– Vai būs kas nākotnē turpina jūsu iesākto?

– Ceru, ka būs. Par bitēm un biškopību liela interese ir gan divpa­dsmit gadus vecajam dēlam Maksimam, gan sešgadīgajai meitai Diānai.

 

Maģistra grāds 
biškopībā

Otrs garšīgākais medus šovasar nācis no Ventspils novada Zlēku pagasta Pasilciema “Kurpnieku” māju 36 saimju dravas, ko aprūpē bišu vīrs Gints Gredzens ar 12 gadu praktiskā darba pieredzi un panākumiem pētnieciskajā darbā.

– Zināms, ka jūs šogad esat aizstāvējis maģistra darbu “Globalizācijas ietekme biškopības nozares uzņēmuma vadīšanas procesos”. Kāda jūsu skatījumā ir izglītības un zināšanu loma garšīga medus ieguvē?

– Man laimējās, ka varēju mācīties pie trim lieliskiem skolotājiem. Zināšanas un prasmi man deva Padures pagasta pieredzējušais biškopis Maigonis Emars, kurš 2011. gadā kļuva par Latvijas gada biškopi nominācijā “Gada sakoptākā drava”, un biškopības konsultante Baiba Tikuma no Liepājas puses. Andrejs Mizis, izcila biškopības autoritāte Latvijā, iemācīja mērķtiecību un biškopja domāšanu. Viņa it kā vienkāršā gudrība, ka bites sliktu medu nav iemācījušās nest, viss atkarīgs no biškopja, manī atstājušas dziļas pēdas. Es, protams varētu paļauties uz to vien, ka mana drava atrodas tālu no civilizētiem centriem – manu senču īpašumā Ventas malā, kur jau agrā pavasarī zied kārkli, apkārt mežs un pļavas, pie mājas ābeļdārzs un ogu krūmi. Taču es gribu daudz ko vairāk.

Piemēram, mans pamatbauslis skan tā – pie bitēm jāiet tad, kad viņām vajag, nevis tad, kad man iegrozās brīvs brīdis. Un kur tad vēl sanitāro normu un dažādu knifu ievērošana!

– Ikdienā strādājat Ventspils reģionālajā mācību centrā, kur tiek rīkoti biškopības semināri. Vai jaunumus gūstat arī ārpus Ventspils un Kurzemes robežām?

– Diezgan bieži! Un ne tikai Latvijā vien. Piemēram, pēc dažām dienām došos uz Pasaules biškopju kongresu Kijevā. Ceru uzzināt daudz ko jaunu.

– Jūs nepiederat lielo biškopju saimei, vai arī mazajiem ir pieejama dalība Eiropas projektos?

– Iespējas ir visiem, jāprot tikai tās izmantot. Piemēram, ar Eiropas naudas atbalstu esmu iegādājies jaunus stropus un medus sviedi.

– Nereti dzirdamas pesimisma pilnas runas, ka mūsdienu apstākļos ar bitēm ir cauri un tamlīdzīgi. Kā uzskatāt jūs?

– Esmu optimists. Ja tāds neesi, pie bitēm nav ko darīt. Mani priecē, ka ar katru gadu vairāk cilvēku izmanto iespēju mācīties kursos, ko organizē Latvijas Biškopības biedrība sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Jo lielāku cerību dod tas, ka mācīties biškopības kursos izvēlas arī cilvēki ar augstāko izglītību, pat profesori.

 

Der ieklausīties 
arī citos biškopjos

Trešo vietu garšīgākā medus konkursā ieguva Jelgavas novada Elejas pagasta zemnieku saimniecības “Klīves” biškopis Aivars Šņickovskis. Viņš mūsu sarunā uzsver dravas, augļu koku un ogulāju platību lielisko mijiedarbību.

– Vai arī jūs sējat nektāraugus?

– Jā. Lai arī augļu koku un ogulāju kopplatība sasniedz 11 hektārus, ar to mūsu dravai nepietiek. Sēju nektāraugus, galegu ieskaitot, izmantoju arī viršu ganības.

– Lai tiktu pie garšīgāka medus, ko jūs ieteiktu jaunajiem un mazāk pieredzējušiem biteniekiem?

– Iepazīties ne tikai ar konkursa godalgoto vietu ieguvēju pieredzi – der ieklausīties arī citos biškopjos, vismaz tajos, kas ierindojušies pirmajā divdesmitniekā. Tikai divus piemērus. Šogad ceturtais garšīgākais medus ir Jelgavas novada biškopim Oskaram Mūrniekam. Viņš atšķirībā no manis – esmu beidzis tikai kursus – ir profesionāls bitenieks, kas mācījies Vecbebros. Edgars Kramfts, kam drava atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, konkursā ierindojās 16. vietā, taču arī viņa medu slavē tuvu un tālu. Katram biteniekam ir savi mazi knifiņi, kas atnāk ar gadiem. Ne velti savulaik pieredzējušais biškopības speciālists Andrejs Mizis mums kursos sacīja – pirmajā gadā es jums iemācīšu, kā saglabāt bites, otrajā gadā – kā iegūt labu medu. Viņš bišu dzīvi saistīja un salīdzināja ar cilvēku dzīvi. Piemēram, kāds interesants fakts – saime svešu biti nepieņem, bet, ja nomaldījusies bite atnes medu, saime to stropā ielaiž.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+