Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. novembris, 2015
Drukāt

NEDĒĻAS FILMA: Mazais princis

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Holivudas kases rausēja “Kungfu panda” režisors Marks Osborns lielajam ekrānam adaptējis Antuāna de Sent-Ekziperī grāmatu “Mazais princis”, kas atbilstoši laikmeta pieprasījumam papildināts arī ar stāstu no mūsdienām.

Meitas iekļūšana Vērta akadēmijā ir Mātes dzīves vienīgais mērķis. No rīta līdz vakaram pavadot darbā un kaļot arvien jaunus plānus, viņa aizpilda savu iztukšoto privāto dzīvi un arī savas meitas ikdienu grib ielikt pēc iespējas pārskatāmos plānos. Taču, nostājusies intervētāju priekšā, Meitene samulst, un ir skaidrs, ka akadēmijas durvis viņas deguna priekšā ir aizcirtušās uz visiem laikiem. Taču Mātei, protams, ir rokā jau nākamais plāns, un tas nozīmē neko citu kā dzīvesvietas iegādi netālu no šīs izglītības iestādes. Taču pat viņas ļaunākajos sapņos nav rādījies, ka vienlaikus ar dzīvesvietas maiņu mainīsies arī viņu abu dzīves, jo perfekti sakārtotajā un sterilajā vidē ienāks dzīvespriecīgs un labsirdīgs kaimiņš Lidotājs. Vecais vīrs, kuram pēc stāstiem kabatā nav jāmeklē, Meitenes acu priekšā uzbur Mazā prinča pasauli, un, ļaujoties teju bezgalīgajiem ceļojumiem, viņa beidzot var izbaudīt bērnību, kā arī gūt fantastisku pieredzi apkārtējās pasaules tveršanā.

“Mazais princis” ir tapusi kā ASV un Francijas kopražojums, un angļu valodā lomas ierunājuši Džefs Bridžess, Reičela Makādamsa, Pols Rads, Mariona Kotijāra, Džeimss Franko, Benisio del Toro, Pols Džiamati, tieši apliecinot filmas nozīmīgumu, kas turklāt pārsteidz ar animācijas tehniku dažādību, kas pilnmetrāžas filmās nav ierasti. Lelles, zīmētā un datora ģenerēta vide ar šā brīža Holivudai ļoti piederīgu vizuālo risinājumu un varoņi vizuāli izšķir trīs dažādos stāstus, kas pirmizrādi piedzīvoja šopavasar Kannās ārpuskonkursa programmā četrus ar pusi gadus pēc “Mazā prinča” ekranizācijas uzsākšanas, kas fiziski tika izdarīta Parīzē un Monreālā.

Tik ļoti mīlētā grāmata kalpojusi par iedvesmu dažādu darbu radīšanā arī iepriekš. “Mazais princis” jau kopš 1954. gada klausāms Ričarda Bērtona lasījumā, tas iestudēts radio un uz skatuves (gan operas, gan baleti), iedvesmojis komiksa tapšanu, kā arī divus turpinājumus. 1966. gadā Lietuvā tapa Antuāna de Sent-Ekziperī grāmatas pirmā ekranizācija, savu artavu devuši gan vācieši (1966), gan leģendārā Holivudas zelta laikmeta mūziklu zvaigznes Stenlija Donena režisēts un Boba Foses producēts mūzikls (1974), japāņu animē (1978) un krievu animācijas filmas (1978). Nav iepalikuši arī briti (1979) un, protams, franči (1990), kā arī daudzi citi, bet Marka Osborna pagaidām pēdējā filma noslēdz šo ekranizāciju virkni, vienlaikus kalpojot kā mākslas, tā arī izklaides mūzām, un par pēdējo veiksmīgu izklaidēšanu runā fakts, ka 80 miljonus lielais budžets jau gandrīz atpelnīts. Bet, turpinot mākslas līniju, Osborns parūpējies, lai “Mazais princis” ar izslietu muguru varētu stāvēt blakus Vesa Andersona “Lieliskajam Lapsas kungam”, Grema Eneibla un Entonija Stači “Kastīšiem” (Irēna Brignula sarakstījusi gan šīs filmas, gan “Mazā prinča” scenārijus), gan arī Henrija Selika “Korelainai”, ja vien ne datorizētās epizodes, kas kalpo visjaunākās auditorijas un ne tik prasīgu skatītāju pievilināšanai, un tomēr pat ar milzīgajām acīm un moderni sterilo vidi nespēj sabojāt Sent-Ekziperī stāstu, kas jau sen kā pieder ikvienam, kuram palaimējies satikt Rozi un Lapsu.

UZZIŅA:

“Mazais princis”/”The Little Prince”

Francija, ASV, 2015.

Režisors: Marks Osborns

No 13. novembra “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+