Mobilā versija
+5.5°C
Līksma, Bārbala
Otrdiena, 25. aprīlis, 2017
24. marts, 2016
Drukāt

Uldis Šmits: Izšķirošā būs eiropiešu spēja saglabāt mūsu identitātē sakņoto dzīvesveidu (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits

“Mēs esam karā.” Tā sacīja Francijas premjerministrs Manuels Vals pēc Briselē notikušajiem terora aktiem. Tas sasaucās arī ar citu pasaules politiķu teikto, ka tas ir uzbrukums visai Eiropai.

Mēs varam noturēt savas pozīcijas vienīgi kopīgiem spēkiem, un pat vispārliecinātākajiem eiroskeptiķiem pienāktos atzīt, ka Eiropas valstu cieša sadarbība drošības jomā ir steidzama nepieciešamība. Lai gan tā, protams, neļaus pilnībā izvairīties no upuriem šajā karā bez frontes līnijām un bez militārās formās tērptiem skaidri sazīmējamiem ienaidniekiem. Eiropas Savienībā iecerētie, taču arvien vēl iekavētie pasākumi kā, piemēram, aviopasažieru reģistra ieviešana vai informācijas apmaiņas paplašināšana starp drošības dienestiem, nevar iznīdēt tumsonību, bet spēj ievērojami samazināt kritušo skaitu. Un, iespējams, kara stāvoklim līdzīgās situācijas apzināšanās liks eiropiešiem mazliet vēsāku prātu uzlūkot savstarpējos kašķus. Nupat traģēdijas skartajā Beļģijā to varētu attiecināt uz flāmu un valoņu reizēm sīkumaino rīvēšanos, kas izskatās diezgan otršķirīga salīdzinājumā ar reliģisko fanātiķu iemiesotajiem draudiem un ņemot vērā, ka Beļģija proporcionāli iedzīvotāju daudzumam ir Eiropā pirmajā vietā (vai vienā no pirmajām) “Islāma valstij” “piegādāto” kaujinieku skaita ziņā. Taču nesaskaņas iezogas pat starp vienā valodā runājošajām Vāciju un Austriju, kas politiski nerod kopīgu valodu ES iekšējās robežkontroles un migrantu krīzes risināšanā.

Briseles traģēdija aktualizē visas problēmas, kas saistās ar ES ārējo robežu, un šajā sakarā arī jautājumu, vai Turcijai nav atvēlētā pārlieku nozīmīga loma pie Eiropas dienvidu robežām saplūdušo migrantu straumju iegrožošanā – loma, kura patiesībā būtu jāuzņemas pašai Eiropas Savienībai. Piemēram, novirzot eiro miljardus galvenokārt nevis Ankarai, bet Grieķijā esošo līdz šim vāji darbojošos dienestu būtiskai nostiprināšanai. Neapšaubāmi, sadarbība ar NATO dalībvalsti Turciju ir svarīga īpaši jau cīņā pret cilvēku kontrabandistu tīkliem, kuru apkarošanā Ankara nav apliecinājusi sevišķu efektivitāti vai dedzību, un jau tuvākajā laikā kļūs redzams, vai tā ir gatava kaut ko darīt lietas labā. Jārēķinās arī ar situācijas saasināšanās varbūtību Itālijas piekrastēs, uz kurieni, iespējams, dosies migrantu laivas no Lībijas, tāpēc Ziemeļatlantijas alianses iesaistīšanās Vidusjūrā var būt noteicošā. Savukārt Eiropas Savienībai jāvienojas, cik lielā mērā ES, kas pati ir apdraudēta un “karā”, turklāt pakļauta ne vien teroristu, bet arī zināmajam tā sauktā hibrīdkara apdraudējumam, spēj uzņemt Sīrijas kara bēgļus.

Tomēr jāpiekrīt – cīņas iznākumu neizšķirs ieroču spēks. Izšķirošā būs eiropiešu spēja saglabāt mūsu identitātē sakņoto dzīvesveidu. Un attieksme, ko iemieso karikatūrista zīmētais (beļģu avīzes “Le Soir” mājaslapā redzamais) Kalašņikova automātu apčurājošais slavenais Briseles puisēns.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Paši nešķirojot pieņemam katru,kurš ierodas no Tuvajiem Austrumiem un paši arī ciešam….cilvēktiesības…!!!
    Kur paliek eiropiešu pamattautu cilvēktiesības…!!!
    Un arī manējās tai skaitā…Kas ir tie,kuri bariem nāk pāri robežām uz Eiropu….? Pārsvarā tie ir jauni ,spēcīgi vīrieši,kuriem būtu jāiestājas par savu valsti …..vai tie ir bēgļi…? Es teiktu – dezertieri…iespējami kriminālnoziedznieki…un tikai kādas sievietes,bērni,pavecāki cilvēki ….
    Kas tad īsti notiek ar Eiropas ārējām robežām…? Tādas nav vispār…?

  2. ................. Atbildēt

    varbūt reiz izbeigsim cēlus murgus. ir tikai 2 veidu cilvēki, vieni godīgi nopelna savu maizīti, citi parazitē. Ko darīt?
    jautājumam 2 miljoni gadu……………………..vismaz

  3. Lavrovs maskētu mājienu deva, tipa, vai nu Krievijai Eiropas policista lomu, vai nu saņemiet teroristus. Atrodiet desmit atšķirības starp komunistu un islamistu halifātiem, jo abiem kopīgs ienaidnieks, proti, kristīgā pasaules daļa.

  4. Spridzinātāji ,lai viņiem karstas elles ugunis,nu esot identificēti.Tagad būtu jāatrod tas biezais līdzzinātāju,palīgu ,piesedzēju,radu un draugu slānis,kas neziņoja,klusēja,lūdza Allahu par labu izdošanos un visbeidzot laimīgi apkampās,ja viņiem tā pieņemts.Kā mazākais tiem jābūt kādiem 100 cilvēkiem,kuri,kā mazākais,no Eiropas jāizraida uz neatgriešanos.Ja tas nesekos,tad drīz eiropieši paši lūgs patvērumu vietās,kur nekaro.

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Uzmanību! Pilnīgu klusumu zālē!

Brīnums, ko sagatavojusi Finanšu ministrija

Finanšu ministrija pagājušās nedēļas nogalē saskaņošanai nodevusi visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam” projektu. Atzinumi tiks gaidīti līdz pirmdienai, lai jau piektdien, 28. aprīlī, to varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Par gaidāmo nodokļu reformu jau daudz spriests, izskanējuši dažādi darba varianti. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis intervijā TV3 izteicies, ka nodokļu reformas izmaksu kompensējošie priekšlikumi – PVN palielināšana zālēm vai akcīzes degvielai –, kuri izraisījuši sabiedrības sašutumu, esot Finanšu ministrijas ierēdņu izdomājums, kas graujot ZZS ministru veidotās reformas īstenošanu. A. Brigmanis visai skarbi izteicās par Danas Reiznieces-Ozolas vadītās ministrijas cilvēkiem, kuri pārāk daudz runājot par to, ko politiķi vēl nav izsprieduši, un ieteica FM ierēdņiem turpmāk par šiem jautājumiem paklusēt.

Vai Latvijai būtu jāiesaistās "Nord Stream 2" projektā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+