Latvijā
Politika

Mēs piedalīsimies nākamās valdības veidošanā! Saruna ar Artusu Kaimiņu un Aldi Gobzemu 16


Aldis Gobzems (no kreisās) un Artuss Kaimiņš: “Lai cik skeptiķi un polittehnologi sētu šaubas par mūsu partiju – lai paskatās, cik ļaužu atnāk ar mums tikties!”
Aldis Gobzems (no kreisās) un Artuss Kaimiņš: “Lai cik skeptiķi un polittehnologi sētu šaubas par mūsu partiju – lai paskatās, cik ļaužu atnāk ar mums tikties!”
Foto – Valdis Semjonovs

Par gatavošanos 13. Saeimas vēlēšanām stāsta “KPV LV” partijas līderis, Saeimas deputāts ARTUSS KAIMIŅŠ un izvirzītais premjera kandidāts, advokāts ALDIS GOBZEMS.

 

Lai orientētu vēlētājus, politiskie spēki iekrāso ideoloģijas – liberāļi, konservatīvie, nacionāli noskaņotie, bet jums nosaukums tāds bezveidīgs. Kā identificēt, kas ir “Kam pieder valsts”?

A. Gobzems: Tie ir būtiskākie vārdi un nozīmīgākais vēstījums, ka izšķirīgi svarīgais valstī ir cilvēks. Neatkarīgi no iekrāsošanās līdzšinējā pieredze rāda, ka liberālie politiķi var pārtapt konservatīvāki, konservatīvie var radikalizēties, bet par Latvijas cilvēka vērtību reti kurš runā. Nav no svara, vai mēs būtu labējāki, kreisāki – no svara piedāvāt programmu, kuras centrā ir cilvēks.

A. Kaimiņš: Kad dibinājām partiju, iestājāmies par vairākuma, ne mazākuma tiesībām. Pašlaik mazākuma tiesības ir vairāk priekšplānā, vairākuma intereses bieži ignorē.

 

Vai pareizi pārtulkošu – gribat aizstāvēt vienkāršos cilvēkus?

Jā, nevis dot priekšroku dažādu veidu minoritāšu tiesību aizstāvībai.

 

Tad jau mūsu, latviešu, intereses aizstāvat?

Latvijas iedzīvotāju vairākuma intereses. Nedalām latviešu, krievu, poļu, citu intereses. Arī “KPV LV” nav mononacionāla partija, bet visi biedri augstā godā tur valstiskās vērtības.

 

Jūsu konkurenti tāpat teiks – cilvēks pirmajā vietā, valstiskās vērtības ļoti cienām.

A. Gobzems: Jā, un daudzi uzsvērs, cik būtiska stabilitāte valstī, stabila valdība un attīstība. Man patīk skaitļi, fakti. No tiem izriet, ka vienīgais stabilais pieaugums ir, vulgāri sakot, kapos. Tur mūsu kļūst vairāk. Citi skaitļi rāda, kā sarūk iedzīvotāju kopskaits atgūtā valstiskuma gados. Var piedāvāt jebkuras reformas un uzlabojumus, bet, ja cilvēki turpina doties projām, tas pierāda, ka valsts pārvaldībā ne viss ir kārtībā. Cilvēki parasti nepamet tēvzemi, kurā ir apmierināti ar dzīvi. Speciālisti prognozē, ka iedzīvotāju skaits vēl samazināsies. Tas nozīmē, ka “stabilā” politika, līdzšinējo valdību rūpes par cilvēkiem ved uz nekurieni, ved uz Latvijas izmiršanu vai mūsu tautiešu pārvākšanos uz ārzemēm. Latviešiem citās valstīs dzims bērni, bet vai runās latviešu valodā?

A. Kaimiņš: Oficiālā statistika min apmēram 280 tūkstošus aizbraucēju. Manuprāt, tas jāreizina ar divi. Pagāja daudzi gadi, kopš sākās kustība prom no Latvijas, un tikai tagad pieņems diasporas likumu – vismaz kaut cik atbalstīt korus, mācības, latviskumu tālumā. Pie velna – kāpēc bija tik ilgi jāgaida!

 

Remigrācijas plāni tika izstrādāti.

Pirmais par 1,2 miljoniem eiro nodrošināja sešu jauniešu atgriešanos, piesaistot darbam ministrijā. Arī otrais plāns lielākodaļ finansēs ierēdniecības rosmi un labi ja par 15% – reālu atgriešanos.

 

Kaimiņš tiešām braucis, uzturējis kontaktus ar tautiešiem. Jums problemātika pazīstama. Kad tiksiet Saeimā, tūliņ liksiet galdā konkrētu plānu, kā veicināt mājās pārnākšanu?

A. Gobzems: Programma ir, un diezgan izsmeļoša. Viens – kas jādara, lai apturētu emigrāciju, un kas jau kravā koferus, pārliktu, ka varbūt labāk palikt šeit. Otrs – atbalsts tiem, kas gribētu atgriezties. Ko cilvēkiem vajag? Lai ir nokārtots labklājības jautājums un ir drošības sajūta, dzīvojot Latvijā.

 

Vai patriotisma stīga neievibrējas, ka Latvija ir mājas, tu esi te piederīgs?

Tas būtu iedarbīgi, ja mūsu cilvēkus zināmā mērā nebūtu aizdzinuši no mājas. Uzskatu, uzliktie nekustamā īpašuma nodokļi daudzviet ir genocīds pret pilsoņiem. Par vienīgo mājokli jāmaksā nodoklis, kādu daudzi objektīvi nespēj maksāt. Šī sistēma jāatceļ. Kur ņemt līdzekļus vietā? No vairākām pozīcijām, tajā skaitā ēnu ekonomikā neiekasētiem miljardiem. Tas ir fakts, ka Igaunijā ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju un mazākām nodokļu likmēm kopumā izveido par miljardu lielāku budžetu nekā Latvijā. Un tas rada drošības sajūtu, ka tev neatņems pajumti, nenospiedīs uz ceļiem ar pārmērīgu nodokli. Cits komponents ir, piemēram, taisnīgas, ātras, stabilas tiesu varas pastāvēšana, kam cilvēki uzticas. Tā ir sistēma, kurā Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, sabiedrībai nav jāprāto – pag, pieci gadi pagājuši kopš notikuma, cik ilgi vēl jāgaida galīgais spriedums!

A. Kaimiņš: Vairāk nekā trīs gadus esot iekšā Saeimā, labāk teikt, lapseņu pūznī, netieku gudrs – kāpēc, mazinoties iedzīvotāju skaitam, ierēdņu daudzums palielinās. Kāpēc jābūvē Saeimas ēku komplekss ar piecām ļoti dārgi maksājušām mājām. Ministrijās algas pieaug, prēmēšanās arī, un gada beigās sarīko lielu balli, lai tik iztērētu visu līdzekļu pārpalikumu. Tas viss uz nodokļu maksātāju pleciem. Turpretī tas, ka Latgalē, kur slikts ceļš, nav autobusu kustības un tālumnieks tiek pie ārsta ar lielām grūtībām, nerod ātru risinājumu pie valdības ovālā galda, kur ministre Čakša sēž blakus ministram Augulim. Lai risinātu problēmu, viņiem vajag tādu iestādi kā Pārresoru koordinācijas centrs. Tā uzturēšanai gadā izlieto pāri par miljonu, un PKC it kā jāsakomunicē viena ministrija ar otru. Patiesībā vienīgā centra nodarbība ir izdot gadagrāmatu uz glancēta papīra. Publisko izdevumu revīzijas komisijā neskaitāmas reizes dzirdu Valsts kontroles atzinumus, kur bijuši nelietderīgi tēriņi. Mati ceļas stāvus! Ik gadu sniedzu priekšlikumu – slēdzam ciet PKC, būs ietaupījumi. Tam nav dzirdīgu ausu, un birokrātijas mums ir daudz par daudz. Tā ir Latvijas problēma, ka mašinērijā nav par lēmumiem atbildīgo cilvēku.

 

Jūsu piedāvājums ir mazināt ministriju skaitu līdz sešām, likvidēt Koalīcijas padomi.

Nav normāli, ka nacionālās vēlēšanās nevēlētais Lembergs sēž Koalīcijas padomē, kur pieņem svarīgākos lēmumus. Vai – atsūta vietā Blumbergu vai savu sievu.

A. Gobzems: Koalīcijas padome ir antikonstitucionāls, satversmē neparedzēts veidojums. Jālemj personām, kuras tauta deleģējusi lemt. Bet iedzīvināts, ka šai padomē piedalās partiju funkcionāri un sazin kas vēl. Lemj aiz slēgtām durvīm. Premjeram tas jāpilda. Viņš nevar patstāvīgi rīkoties bez Koalīcijas padomes sankcijas!

 

Par to ir aizbildinājumi, kur citur koalīcijai apspriest darāmos darbus, noskaidrot viedokļus.

A. Kaimiņš: Lemšanai jānotiek valdībā, kur ir ministri, nevis aizklāti starp varai pietuvinātiem cilvēkiem.

A. Gobzems: Mūsu piedāvājums ietver sekretariātu veidošanu. Tos rada, lai atrisinātu konkrētu problēmu. Kolīdz tas paveikts, sekretariātu izformē. Pašreizējā sistēmā viss vērsts, lai pēc iespējas saražotu papīrus, nevis risinājumus. Aparāts gatavs sarakstīt likumus katram dzīves gadījumam. Mēs gribam mazāk ministriju, lai amatpersonām nav iespēju novelt atbildību – ai, otra ministrija neizdarīja. Sešu ministriju variantā katram ir sava nozare – ārlietas, tieslietas, drošība, uzņēmēji, cilvēks, un ministri kā atbildīgie dod politisko uzdevumu, atbild par sasniegto rezultātu.

 

Kas ir “cilvēku” ministrs?

A. Kaimiņš: Atbildīgais par visu, kas saistīts ar cilvēkiem – skola, labklājība, veselība. Un zem amatvīra ir sekretariāti, kas efektīvi risina sāpīgās lietas. Uzņēmēju ministra kompetence – ekonomika, satiksme, zemkopība.

A. Gobzems: Statistika vēsta, ka valstī ir 894 tūkstoši nodarbināto. No tiem trešdaļa valsts sektorā, kur deputāti, policisti, mediķi, ierēdņi arī tiek algoti no budžeta līdzekļiem. Tātad mazāk nekā 600 tūkstošiem strādājošo jānopelna nodokļos uzturnauda skolu un pensiju sistēmai, pārvaldei, aizsardzībai, veselības sfēras darbiniekiem, kas ir liels slogs valstī ar nepilniem diviem miljoniem cilvēku. Tas liecina, ka vismaz aparāts ir jāsamazina, neizslēdzu, ka jāapsver, vai vajag tik daudz Saeimas deputātu, ja liels skaits vēlētāju aizbraukuši.

 

Par to runā gadiem, un nupat Pašvaldību savienības kongresa virsraksts bija – lūdzu, atbrīvojiet mūs no papīru plūdiem! Klātesošās valsts trīs augstākās personas māja ar galvu – tā ir, derētu mazāk birokrātijas žņaugu. Kāpēc nekas netiek darīts?

Tāpēc, ka pastāvošā sistēma ir ērts veids, kā slēpties aiz kolektīvās bezatbildības. Šīs vēlēšanas lielā mērā būs izšķiršanās starp divām paaudzēm. Es, četrdesmitgadīgs, sevi gribētu pieskaitīt jaunajai paaudzei. Kura tomēr redzējusi pasauli, sliktos un labos pārvaldes piemērus, kam ir zināšanas, bet nav komunistiskas vai čekas pagātnes. Ja gribam dzīvot citādi, tad arī lēmumus jāsāk pieņemt citādāk un drosmīgākus, nevis pa iebrauktām sliedēm. Ja mums stāsta, ka lemts bijis pareizi, bet liela daļa cilvēku aizceļo no Latvijas – tātad lēmumi nav bijuši pareizi.

A. Kaimiņš: Saeimā ir balsošanas mašīnas. Brigmanis diriģē ZZS frakciju ar trim kartītēm – sarkanu, zaļu, baltu. Es viņam paņēmu nost sarkano. Ko darīja Augusts. Izvilka iesarkanu “Rimi” klienta karti. Citādi parlamenta darbs tiktu paralizēts, varas frakcijas biedri nespētu nobalsot.

 

Jāatzīst, ka vienlaik jaunatne stipri pacēlās, atbalstīja un gandrīz vai vienīgo politiķi pazina Artusu Kaimiņu.

Jaunieši panāca manu ievēlēšanu, un CVK reģistrēja par 400% lielāku balsotāju aktivitāti ārzemēs nekā iepriekš. Tiesa, ka esmu iesaistījis partijā, pasākumos cilvēkus, kam politika nekad nav likusies interesanta. Mēs braucam uz reģioniem, stāstām, lai cilvēki saprot, kas notiek. Varai gudrs vēlētājs nav sevišķi vajadzīgs. Un tikšanās reizēs ir arī pensionāri, kas vērīgi seko līdzi notikumiem.

 

Pagājšnedēļ bija Pensionāru federācijas sēde. Uzaicināja atskaitīties lielākās partijas, kamēr citas ne, jo tām jau neinteresējot pensionāru lietas.

Nav tiesa! Kad Saeimā sastapu kolēģu ievestus vecāka gadagājuma ekskursantus, pensionāri cits caur citu sauca – Kaimiņa kungs, nāciet mums par federācijas priekšsēdētāju! Tas man būtu godpilns pienākums, diemžēl statūti paredz, ka organizācija jāvada pensionāram. Saeimas ZZS frakcijā ir LPF vadītājs Andris Siliņš, acīmredzot darbošanās varas partijā nenodrošina senioru dzīves apstākļu uzlabošanu.

A. Gobzems: Svarīgi ir jebkura vecuma Latvijas ļaudis, bet vadībā jānokļūst cilvēkiem ar mūsdienīgu 21. gadsimta, nevis novecojušu domāšanu un attieksmi pret lietām. Vieni konkurenti klāsta – esam par Satversmes vērtībām! Bet kuri tad nav? Otri saka – uz vēlēšanām domāšot, kādi būs viņu mērķi. Bet šī partija pie varas bijusi gandrīz divdesmit gadus! Tā ir liela vaina, ka politiķi neprot uzrunāt cilvēkus, viņiem nav lāgā ko stāstīt par mērķiem ne jaunatnei, ne pensionāriem. Mana vīzija – jāpanāk 2,5 miljonu iedzīvotāju skaits 2050. gadā. Aicinot tautu mājās, veicinot dzimstību, atbalstot ģimenes, nodrošinot ilgāku mūžu – ne jau ievedot migrantus.

 

Dibinoties “KPV LV” bija līdz pat 8% reitings, simtiem biedru. Tagad atbalsts noplacis uz pusi. Vai nav jāpavērtē paškritiski – kāpēc partija nav augusi?

Esmu nesen iestājies “KPV LV”, bet ar drošu sajūtu, ka ne vien piedalīsimies, bet parādīsim labu rezultātu nacionālajās vēlēšanās. Un būsim starp nākamās valdības veidotājiem. Reti kurā profesijā var ko sasniegt ar zaudētāju filozofiju. Lai cik skeptiķi un polittehnologi sētu šaubas par mūsu partiju – lai paskatās, cik ļaužu atnāk ar mums tikties uz zemēm. Tā ir īstā socioloģija, nevis nopirktā, kas “KPV LV” liek zem 5% robežas.

 

Partiju pametuši vairāki dibinātāji, ievērojamais Neo. Citiem arī ir aizgājēji, bet nemēdz atstāt kodīgas piezīmes, ka vīlušies, ka bijuši neskaidri finansējuma avoti.

Kā jaunpienācējs atbildēšu ar pretjautājumu – vai 12. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš nav pildījis vēlētājiem dotos solījumus…

 

… viņš teica – parādīšu, kas notiek parlamentā, un kļuva par Saeimas videobiogrāfu!

Jā, un teica, ka izveidos parlamentāro izmeklēšanas komisiju par “Maxima” traģēdiju. Izveidoja, panāca, ka nosauc politiski atbildīgos. Vai Kaimiņš nozadzis desmit eiro vai miljonus nodokļu maksātāju naudas? Nē, nav zadzis!

A. Kaimiņš: Partijas kasē pārbaudījuši visu, ko var. Neatrada pārkāpumus.

 

Kurš tad jums maksās naudu par priekšvēlēšanu kampaņu?

Vāksim biedru naudas. Visās jaundibinātās partijās tā noticis, ka cilvēki gājuši prom. Pašattīrīšanās ir process, kam pāris gados jāiziet cauri.

 

Priekšvēlēšanu laikā Gobzema kungs rakstījis vēstuli JKP līderim Bordānam, ka būtu svētīgi diviem spēkiem apvienoties. Bordāna kungs pieklājīgi atrakstījis, ka tas tiešām nebūtu slikti, bet Kaimiņa partija spēlējot citā – populistu – nišā.

A. Gobzems: Uztveru to kā nelielu Bordāna kunga kļūdu. Bet mums bija svarīgi uzklausīt, ko kolēģis šajā sakarā domā un kāda ir attieksme, lai “KPV LV” zinātu, kā organizēt tālāko darbību. Paldies par saņemto viedokli, ko pieņemam zināšanai. No valstiskām interesēm skatoties, vai Latvijā ir par daudz partiju? Jā. Vai vērts apvienot spēkus vai saskaldīt? Apvienot. Tas attiecas arī uz sabiedrību, ko vairāk vajag vienot, nevis šķelt.

 

Kaimiņš nostājies pret veciem komunistiem, Gobzems – pret veco politiķu paaudzi, bet bijušie komunisti atkal startēs vēlēšanās – ar ko tad būsiet partneri Saeimā?

A. Kaimiņš: Lielākā valsts problēma ir Lembergs, ar kuru nevar strādāt kopā. Neesmu lietas kursā, kas notiek ar ZZS un “Saskaņas” noslēgto paktu, bet pēc balsojumiem bieži redzu, ka tie ir tīri sapasīgi spēki. Šīs divas partijas noliekam malā. Pārējos meklēsim kā sadarbības partnerus, bet pēc 6. oktobra, kad redzēsim, kas tikuši parlamentā.

 

Kāda ir “KPV LV” attieksme pret izglītības valodas reformu?

Saeimā balsoju par. Dīvaini tas, ka skolu latviskošanu pieņemam 28. neatkarības atgūšanas gadā. To nedrīkstēja tik ilgi marinēt. Esam par to, lai valsts pārņemtu skolas savā pārraudzībā. Ar vienotu izglītības sistēmu un programmu Ušakovam nenāktu prātā, ka Rīgas skolā iespējama cita kārtība, pasniegt matemātiku pēc pulksten 15 krievu valodā.

 

Vai Latvijā jāpieņem Stambulas konvencija un kopdzīves likums?

A. Gobzems: Manuprāt, uzsvars jāliek uz būtiskākām lietām – ne šīm. Zināmā laika periodā kaut kādas normas Latvijā iedzīvosies kaut tāpēc, ka piederam Eiropas kopienai. Turklāt minēšu piemēru – ja homoseksuāls vīrietis vēlas adoptēt bērnu – sakiet, kā kontrolējošās iestādes noskaidros viņa seksuālo orientāciju? Mēs par prioritāti uzskatām Latvijas cilvēku skaita negatīvās bilances apturēšanu, nevis dažu populistu vēlmi virzīt priekšplānā otršķirīgus jautājumus.

A. Kaimiņš: Kopdzīves likumprojektu Saeimā noraidīja, jo, pirmkārt, tas bija nekvalitatīvi izstrādāts, otrkārt, tika vāji slēpts, ka uz šīs bāzes, sniedzot tālākus priekšlikumus, iniciatori gribēja īsā laikā legalizēt homoseksuālistu laulības. Mans uzskats – ja viendzimuma partneri vēlas laulāties, lūdzu, rīkojam referendumu, ko par to saka tauta, nevis Saeima. Tie tomēr ir labojumi konstitūcijā. Taču kopdzīves likumdošanā jāprecizē kvalitatīvas izmaiņas. Ar to saskārāmies jautājumā par kompensāciju izmaksām Zolitūdes traģēdijas upuru tuviniekiem.

 

Vai partijai ir atbalstāms kandidāts Valsts prezidenta amatam?

A. Gobzems: Savu kandidātu virzīsim aiznākamajām prezidenta vēlēšanām. Plašākā nozīmē būtu jāmaina valsts pirmās personas ievēlēšanas kārtība. Kandidātam jāsaņem 67, nevis 51 deputāta atbalsts, un, ja parlamentā kvalificētā vairākuma nav, pēc Igaunijas parauga – lemšanā jāiesaista pašvaldību elektori. Balsojumam Saeimā jābūt atklātam. Tāda kārtība mazina politisko tirgu, bet palielina iespēju, ka valsts galvas amatā stājas labākais, piemērotākais kandidāts. Attiecībā par prezidenta funkciju paplašināšanu mēs rosinātu, ka vairākas amatpersonas (tiesībsargu, valsts kontrolieri) pēc Saeimas balsojuma prezidentam būtu tiesības noraidīt, ja viņš saskata neatbilstību, trūkumus reputācijā.

A. Kaimiņš: Esošā prezidenta pārvēlēšanu neatbalstīsim. Šajā amatā vismaz angliski vajadzētu prast labāk.

 

VIZĪTKARTE

KPV.LV

Partija dibināta 2016. gada maijā, un burtu atšifrējums ir “Kam pieder valsts” (saskaņā ar likumu, organizāciju nosaukumā aizliegts lietot vārdu “valsts”).

Partijas seja ir tās priekšsēdētājs – Artuss Kaimiņš, kurš 2014. gadā tika ievēlēts Saeimā no Latvijas Reģionu apvienības, taču vēlāk frakciju pameta. Pirms iesaistīšanās politikā Kaimiņš bija Nacionālā teātra aktieris, kā arī vadīja internetradio raidījumu “Suņu būda”.

Citi politiķi, kas mēdz publiski uzstāties KPV.LV vārdā, – filozofijas doktors Atis Zakatistovs, uzņēmēja Linda Liepiņa un advokāts Aldis Gobzems, kurš partijai pievienojās nesen, bet jau izvirzīts par premjera kandidātu.

Viens no partijas dibinātājiem – datorspeciālists Ilmārs Poikāns – no tās izstājās 2016. gada nogalē, pārmetot Kaimiņam autoritāras darba metodes un šaubīga finansējuma piesaisti.

KPV.LV sola panākt būtisku Latvijas pilsoņu skaita pieaugumu. Partija politikā ievērošot trīs principus: 1) valstij jāsāk ar sevi; 2) radikāla rīcība; 3) varas koncentrēšana.

LA.lv