Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
31. jūlijs, 2014
Drukāt

Miglot ļauts pareizajā laikā, pārbaudes nepietiekamas (5)

Foto-LETAFoto-LETA

Cik kontrolēti norit labības miglošana, un cik lielā mērā ķīmija nonāk miltos un maizē?

Uģis Šalms, 
z/s “Jumpravdzirnavas” saimnieks:

“Pats audzēju graudus un arī maļu tos savās dzirnavās, bet produktus tālāk pārdodam veikalos. Mūsu saimniecībā laukus ar glifosfātu miglo vien pēc kulšanas un pavasarī, gatavojot papuvi sējai. Mēs paši, mani bērni ēd no mūsu labības gatavotos miltu produktus, tos pārdodam arī veikalos. Miltus un miltu produktus, kas gatavoti no citās saimniecībās audzētajiem graudiem, mēs kā savu produktu nepārdodam. Miglošana ar glifosfātu zemniekam dod trīs priekšrocības, tostarp vieglāk ir nokult lauku, mazāki ir kaltēšanas izdevumi un tiek iznīcinātas nezāles nākamā gada ražai. Graudu kontroles notiek maz, tomēr katram saimniekam ir jābūt striktai lietotās ķīmijas uzskaitei. Viennozīmīgi, ka tirdzniecībā atrodas milti un to produkti ar pārsniegtu pieļaujamo glifosfāta daudzumu. Es savā saimniecībā audzētajiem graudiem glifosfāta daudzumu nepārbaudu tāpēc, ka augšanas laikā šo herbicīdu nelietoju.”

Vadims Bartkevičs,
 Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas “Bior” vadītājs:

“Īsi pirms graudu kulšanas pielietojot glifosātu (raundapu), šā pesticīda atlikumi nonāks graudos. Glifosāta pussadalīšanas laiks apkārtējā vidē ir vismaz 30 dienas (respektīvi, pēc 30. dienas paliek puse no sākotnēja daudzuma). Ja glifosāts nonāk graudos, no kuriem ražo miltus, tad koncentrācija šajos miltos vidēji ir divreiz mazāka salīdzinājumā ar koncentrāciju graudos. Manuprāt, samazinājums nav nozīmīgs. Maizes sagatavošanas procesā (pirms termiskās apstrādes) glifosāta samazinājums nav būtisks. Eiropas Pārtikas drošības aģentūras pētījumā norādīts, ka glifosāta metabolīts (viela, kas veidojas no glifosāta apkārtējā vidē) ir stabils arī maizes cepšanas procesā. Glifosāts ir plaši izplatīts, tā atlikumdaudzumu konstatēja 44% cilvēku urīna paraugos. Tomēr glifosātam raksturīgs zems toksiskums, tāpēc nevajadzētu pārspīlēt tā ietekmi uz cilvēka veselību.”

 

Dace Ūdre, 
Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve:

“Dienests jau kopš 2008. gada atvēlēto budžeta līdzekļu ietvaros veic pārbaudes un ņem graudaugu un rapša paraugus ražas novākšanas laikā, lai pārbaudītu, vai darbīgā viela glifosāts nepārsniedz maksimāli pieļaujamās normas. Iepriekšējos gados, kā arī 2013. gada paņemtajos 38 paraugos nav konstatētas darbīgās vielas glifosāta atliekas, kas pārsniedz maksimāli pieļaujamās normas. Šogad iecerēts palielināt pārbaudāmo paraugu skaitu līdz 100.”

Anna Jofe, 
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve:

“PVD uzraudzības funkcija sākas no brīža, kad augi ir novākti un iegūta raža. Par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu atbildīgs ir pats ražotājs, kas uztur savu paškontroles sistēmu. PVD, veicot regulāras pārtikas uzņēmumu pārbaudes, pārliecinās, kā uzņēmums ievēro paškontroles procedūras. PVD arī ik gadu izstrādā un īsteno vairākas laboratoriskās kontroles programmas, lai izlases kārtībā ņemtu produktu paraugus un noskaidrotu situāciju par iespējamo produktu piesārņojumu. Programmas ietvaros gada laikā PVD inspektori dažādos produktu realizācijas posmos ņem produktu paraugus, lai laboratoriski pārbaudītu, vai tie nesatur pārmērīgas pesticīdu atliekas. Katru noņemto paraugu laboratorijā pārbauda uz vairāk nekā 150 dažādu pesticīdu atliekām. Šogad pārbaudāmo produktu skaitā ir arī kviešu milti, un pirmo četru miltu paraugu pārbaudēs pesticīdu atliekas nav konstatētas.”

UZZIŅA

Graudaugu sējumos, kuros savairojušās nezāles, lai atvieglotu ražas novākšanu un samazinātu ražas zudumus, graudaugu pilngatavības stadijā, bet ne agrāk kā septiņas dienas pirms ražas novākšanas drīkst lietot herbicīdus, kuri satur glifosātu.

Glifosāts ( N-(fosfonometil)-glicīns ) ir sistēmisks plaša spektra herbicīds, kas iedarbojas, bloķējot fermentu, ko augi izmanto olbaltumvielu sintēzē.

Pētījumos par glifosāta ietekmi uz cilvēka veselību visbiežāk runā par tā iedarbību uz hormonālo sistēmu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kapitālisms nežēlīgs! varētu papildināt – kapitālisms nežēlīgi iznīcina cilvēku! to ko dara lielie zemnieki, faktiski ir noziegums! noziegums pa kuru vajdzētu ierosināt krimināllietas.. par cilvēku indēšanu….

  2. Labi, pieļaujamās normas nepārsniedz, bet pieredze rāda, ka tās var “precizēt”, parasti uz augšu… Interesanti būtu uzzināt cik kuram paraugam pietrūcis līdz “ieteicamajai devai”!

  3. Šim rakstam laikam bija mūs, patērētājus, jānomierina, bet tā kā esmu dzimusi un augusi Zemgalē un ļoti labi zinu, kā tur tā miglošana notiek, nekad tos graudus vai miltus uzturā nelietošu! Paldies, bet variet ēst paši savu indi!

  4. Raundaps, kuru var saukt arī citādāk, ir inde, kuru poelietoja Vjetnamas karā.

  5. malā stāvētāja padoms Atbildēt

    Kapitālisms ir nežēlīgs. /I.Godmans/
    Pofig, kas notiek ar maizes ēdājiem, galvenais taču ir peļņa! Raundapu var iegādāties katrs muļķis, ar to ir pilni visi veikali. Tie, kas miglo ar šo ķīmikju, paši savus graudus uzturā nelieto. Par kaitīgumu parasti kautrīgi nerunā, jeb, kā saka biedrs Vadims Bartkevičs, tas esot nenozīmīgs. Gan jau ka pats kundziņš surogātmaizi, kas cepta no šādiem miltiem, uzturā nelieto. Par reālo ietekmi uz cilvēka veselību varam spriest jau tagad – pavērojiet, cik daudz aptaukojušos ir jaunatnes vidū! “Krievu laikos” tas bija retums, bet tagad pārvēršas par masveida parādību! Burgeru un makdonaldu ēdāji ir potenciālie neārstējamo slimību ķīlnieki. Ikviens ārsts jums pateiks, ka cilvēka hormonālā sistēma ir ārkārtīgi smalka lieta, kuru var viegli sabojāt, bet bieži neiespējami atjaunot. Presē kādreiz bija ziņa, ka mūsu saeimas deputāti pārtiku iepērk tikai no pārbaudītām saimniecībām – kaut kas līdzīgs specveikaliem padomju laikos. Latviešu tauta ir pārāk maza, lai eksperimentētu, varbūt, ka tos raundapu saturošos miltus jāsūta šīs ķīmijas izgudrotājiem, bet zemniekiem, kas nevīžo rūpēties par savu saražoto produkciju, jāatņem tiesības tos mēslus laist apgrozībā. Lai paši ēd!

Draugiem Facebook Twitter Google+