Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. decembris, 2014
Drukāt

Kā vērtējat ideju ik gadu Latvijā nominēt savu kultūras galvaspilsētu? (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Nodibinājuma "Rīga 2014" krūze.

Ilona Asare, pašvaldības aģentūras “Cēsu kultūras un tūrisma centrs” projektu vadītāja: “Mēs ļoti pozitīvi novērtētu šādu iniciatīvu. 2016. gadā Cēsis svinēs 810 gadu jubileju, un mēs jau sevi arī pozicionējam kā kultūras galvaspilsētu – Cēsīs dzimušas daudzas Latvijai nozīmīgas kultūras personības, te ir mūsu valsts karoga dzimtene, mums ir ļoti labas iestrādnes profesionālās mākslas un kultūras jomā un ļoti bagātas tradīcijas. Jāsaka arī, Eiropas mērogā šāda ideja par ikgadēju kultūras galvaspilsētu nav nekas jauns. Piemēram, Somijā ir paradums katru gadu mazliet vairāk izgaismot kādu no pilsētām, pievērst tai vairāk uzmanības. Cēsis noteikti būtu gatavas pieteikties šādā projektā. Protams, ja turklāt vēl valsts piedāvātu līdzfinansējumu, ja pretendentiem uz kultūras galvaspilsētas titulu būtu jāsacenšas, tas nodrošinātu lielāku konkurenci un galu galā – labāku piedāvājumu, jo pašvaldību finansiālās iespējas, protams, ir ierobežotas.”

 

Juris Jirgens, Liepājas Kultūras pārvaldes vadītājs: “Latvijas kultūras galvaspilsētas statusa ieviešana, protams, sniegtu daudz ieguvumu gan liepājniekiem, gan valsts kultūrpolitikai kopumā. Mēs esam vienīgā pašvaldība ārpus Rīgas, kurā ir divi profesionālās mākslas kolektīvi. Taču, atskatoties uz to, kā tika organizēta sacensība par Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu, vēl jūtamas mieles. Mēs piedalījāmies konkursā, tas prasīja ne tikai daudz laika un cilvēkresursu, bet arī naudas. Protams, tika iegūta pieredze, taču – vai tā bija izdoto līdzekļu vērta? Tas ir tikai mans viedoklis, bet varbūt būtu bijis godīgāk uzreiz pateikt: Baltijas valstīs par pirmo Eiropas Kultūras galvaspilsētu tiks izraudzīta galvaspilsēta. Tādēļ, domājot, ka varētu tikt ieviests konkurss par Latvijas kultūras galvaspilsētu, būtu svarīgi definēt noteikumus, arī to, cik lielā mērā tās programmā varēs piedalīties citi pretendenti. Jo skaidrs, ja šādu statusu ieviestu, tad ar laiku tajā nokļūtu pilnīgi visas Latvijas pilsētas.”

 

Mintauts Buškevičs, Jelgavas pašvaldības aģentūras “Kultūra” direktors: “Ja šāda nominācija tiktu izsludināta, būtu pilnīgi saprotamas pilsētas kultūras darbinieku ambīcijas piedalīties konkursā. Taču, protams, jāskatās pašvaldības budžeta iespējas, tas, cik lielā mērā pašvaldība varētu atbalstīt projekta pieteikumu un kultūras sarīkojumus. Ja šādu statusu ieviesīs, tas droši vien skars arī Valsts kultūrkapitāla fondu – būs interesanti pavērot, kādus projektus tad atbalstīs. Runājot par Rīgu kā Eiropas Kultūras galvaspilsētu, jāteic, ka profesionālās mākslas sarīkojumi, ko redzēju, bija augstvērtīgi un interesanti, laba bija arī ideja par Ziemassvētku egli Briselē, bet pragmatisks jautājums – cik tas viss īsti maksāja? No otras puses, vai mums, māksliniekiem, jāvērtē pragmatiski? Mums gan daudz vajag, taču mēs arī daudz dodam pretī. Skaidrs, ka augstā māksla ir jādotē; izklaidei sevi jāatpelna.”

 

Jūlija Daņiļina, Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra priekšniece: “Vērtēju to kā ļoti labu ideju un domāju, ka mēs pēc visiem priekšnoteikumiem noteikti varētu pretendēt uz šo statusu, ņemot vērā mūsu jaunos objektus – “Zeimuļu”, “Gora” sasniegumus valsts mērogā – tādā veidā pašvaldība varētu parādīt kultūras dzīvi savā pilsētā. Ja reiz esam Latgales kultūras galvaspilsēta, kādēļ lai nebūtu arī Latvijas? Un, ja mēs laikus zinātu par šādu konkursu, varētu plānot tam līdzekļus – domāju, arī pašvaldības vadība būtu tikai par.”

 

Uzziņa

* “Rīga – 2014” Eiropas Kultūras galvaspilsētas (EKG) gada pasākumus līdz 1. decembrim apmeklējuši vairāk nekā 1,5 miljoni interesentu.

* EKG programmas sagatavošanā un īstenošanā iesaistīti vairāk nekā 12 000 dalībnieku. Programmas mākslinieciskajā īstenošanā piedalījās vairāk nekā 1900 mākslinieku un radošo grupu pārstāvju.

* Lielākā daļa (63%) no “Rīga – 2014” pasākumiem bija bezmaksas vai brīvi pieejami.

* Līdz 1. decembrim par Rīgu kā EKG ārvalstīs bijušas 1503 publikācijas, reportāžas vai televīzijas sižeti, ko veidojuši mediju pārstāvji no 66 valstīm.

Avots: “Rīga – 2014”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Pirmajā gadā visas pilsētas un novadi uz burtu A:
    Alūksne, Ape, Alsviķi, Aloja, Aispute, Ainaži, Aizkraukle, Aknīste, Auce, Alsunga un Amata.
    Otrajā gadā uz B utt.

  2. es gan rosinātu izvēlēties Baltijas valstu kultūras galvaspilsētu
    katru gadu no citas valsts

  3. vai, vaig, lai mēs savā Bambāļciemā ar tiekam pie šeftēšanas, mums i savs tirgs, uztaisis labs tāms lai pietiek i pašam i sašam kād gad zaļ padzīvot !

  4. Daudz jau nesanāk: Strenči, Daugavpils, Aknīste, Rīga, Jelgava, Straupe, Liepāja, citās vietās psihiatriskās un narkoloģiskās palīdzības stacionāri pakalpojumi nav pieejami.

  5. Laba doma, ja iztiek bez no-mi- nē- ša -nas.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Varbūt, ka ar nomīnēšanu tieši vajadzētu sākt! Būtu jāuzrauj gaisā tā piespļaudītā, apķēpātā, nesakoptā Rīga un tad tās jaunākā māsa Jūrmala. Saprotu, ka tūdaļ man metīsies virsū dažāda kalibra Eiropas galvaspilsētas aizstāvji un Jūrmalas dižizpārdošanas šēni, taču īlenu maisā nenoslēpsi. Cik skaistas, sakoptas ir Latvijas mazpilsētas, tik netīra, apspļaudīta, neremontēta (trakākais, ka privātmājas daudz neatpaliek no nodzīvotajiem padomlaiku un pirmskara graustiem) un apķēpāta ar ”augsto grafiti mākslu” ir Rīga.
      Ja runājam par kultūru, tad ir ļoti daudzas (un atkal priekšplānā Rīga, arī Jelgava, Rēzekne u.t.t.) pilsētas, kas, valdošās valodas (pirmkārt jau lamu vārdu lietošanas un valsts valodas nelietošanas) dēļ, vispār nevarētu startēt Latvijas KULTŪRAS GALVASPILSĒTAS konkursā. Nepietiek ar Gaismas pili vai ar Goru, vispirms jābūt ir latviskam garam, sakoptai dvēselei un sētai.

Draugiem Facebook Twitter Google+