Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. novembris, 2014
Drukāt

“Mums zeme viena, liktenis viens!”
. Ģenerāļa Jāņa Kureļa grupai – 70 (5)

Vesture8

Žurnāls “Mājas Viesis” sāk vēsturnieka Ulda Neiburga rakstu sēriju, veltītu Otrā pasaules kara notikumiem Latvijā. Turpmāk lasiet katra mēneša pirmajā “Mājas Viesa” numurā!

Šogad aprit 70 gadu kopš ģenerāļa Jāņa Kureļa militārās grupas izveidošanas 1944. gada jūlija beigās Vidzemē un leitnanta Roberta Rubeņa bataljona cīņām pret vāciešiem 1944. gada novembrī – decembrī Kurzemē. Nelabvēlīgā militāri politiskā situācija tolaik neļāva kureliešiem sasniegt savu mērķi – Latvijas valstiskuma atjaunošanu. Tomēr apņemšanās cīnīties tikai zem saviem, ne svešiem karogiem, ir cienīga lappuse mūsu tautas vēsturē un vērā ņemama mācība Latvijas valsts nākotnei.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Bet 1944. gada 20. novembra pēcpusdienā Liepājas Karostā nošāva 8 ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsniekus un tehniskos darbiniekus – pulkvedi P. Liepiņu, kapteini Kristapu Krišu Upelnieku, kapteini Jūliju Mucenieku, virsleitnantu J. Gregoru, virsleitnantu Teodoru Prikuli, virsleitnantu Jāni Rasu, leitnantu Filipsonu un adjutantu Kārli Valteru.
    Dīvaini, ka Kureli nē!
    Ģenerālis J.Kurelis bija Latvijas Centrālās Padomes (LCP) Militārās komisijas vadītājs, taču faktiskā komisijas vadība atradās kapteiņa Kristapa Kriša Upelnieka rokās, kurš nodibinoties Kureļa grupai kļuva par Kureļa štāba priekšnieku un tādējādi arī par faktisko vienības vadītāju.
    1944.gada jūlija beigās ģenerālis J.Kurelis, kapteinis K.K.Upelnieks, virsleitnants Jānis Gregors, seržants Vilnis Pāvulāns, kā arī LCP locekļi Zande un Klibiķis devās uz Skrīveru pagasta Robežu mājām, kur 1944. gada 28. jūlijā tika uzsākta Kureļa grupas formēšana.

  2. Interesantu stāstu par traģiskajiem notikumiem l/a Kurzemes Vārds (1999.g.8.maijs) publicējis aculiecinieks Rihards Rubīns:”Nogurušais leģionārs uzsāka grēksūdzi:
    “Mēsli visapkārt – visi ienaidnieki. Gan sarkanie, gan zilipelēkie… Kurelis, maita, padevās fričiem bez viena šāviena – glāba savu ādu. Vai tā mēs atdosim Latvijai brīvību? Rubenis gāja līdz galam, un esmu gatavs skūpstīt viņa zābakus… Bataljons saruka. Daudzi “piemeta pēdu”, saprata – neveiksies. Labi, ja palikām puse. No Abavas mežiem pārgājām uz Zlēkām. Vietējie saņēma ļoti sirsnīgi. Dzīvojam tā, it kā kara nemaz nebūtu… Atlīda “Sarkanās bultas” fufaiknieki, Staļina pakalpiņi. Strikti pateicām – nav pa ceļam. Pirms dažām dienām vācieši mūs aplenca. Skaidrs – gals klāt. Jaunais komandieris Briedis ieteica dalīties mazās grupās un laisties lapās… Mēs ar Andreju uz Sisi. Brūte šo gaidot. Gājām, gājām – dubļi, dzīvā elle. Pēkšņi Anrejs krita gar zemi. Vācu lodes nepaņēma. Dievs pažēloja. Neapraku – pietrūka spēka. Palika ceļa malā, meža vidū, debesīs skatoties, par līgavu domājot…
    Lasu vācu izlūkgrupas priekšnieka Haselmaņa ziņojumu. Tajā vācu virsnieks konstatē, ka ar kuģi “Lappland” no Ventspils uz Dancigu vesti apcietinātie kurelieši. Haselmaņa padoto vidū bijuši 150 latviešu leģionāri un tie pret saviem sagūstītajiem tautiešiem izturējušies nosodoši un naidīgi. Kurelieši – nodevēji. Nav izpildījuši fīreram doto zvērestu. Haselmans to nevar saprast, jo domā vāciski, nevis latviskā mentalitātē.”

  3. Ikviens patiess Latvijas Avīzes (Lauku Avīzes) lasītājs par pašmāju liberastu pievēršanos kureliešu tēmai nebūs pārsteigts. Atliek vien Lauku Avīzes rakstu “Kurelieši un kolaboracionisti” (1995.g.5.maijs) pārlasīt, lai liberastu jezuīstiskos nodomus saprastu. Liberasti apzināti izvairās minēt 1943.g. Teherānas konferencē pieņemtos lēmumus, kā arī atgādināt par latviešu kolaborantu nostāju, viņu lomu kureliešu virsnieku tiesāšanā un atšķirīgo nostāju:”Kurelieši gaidīja brīdi, kad pēc vāciešu un krievu sabrukuma viņi varēs atjaunot brīvo Latviju. Leģiona vadība – Bangerskis, Plesners un Silagailis – cīnījās kopā ar vāciešiem pārliecībā, ka pēdējie karu uzvarēs un pēc tam, ievērojot latviešu leģionāru varonīgās cīņas, Hitlers arī Latvijai ierādīs kādu piemērotu vietu jaunajā Eiropā. Tās bija divas nesavienojamas koncepcijas un tādas tās palika līdz kara beigā.” H.Biezais (sk. vairāk LA, 1995.g.5.maija nr.)

  4. Labs un laicīgs raksts. Šodien ir parādijies daudz Latvijas vēstures “vēsturnieku” kuri ar gugli tulko visdažādākus pieejamus tekstā fragmentus cenšoties sameklēt ko komprometējošu un nievājošu par latviešu neatkarības cīņān, Imanta pulku u.c. Dod tiem sev vēlamu (pasūtītu) interpretāciju. Centieni pārrakstīt Latvijas vesturi, mazināt brīvības cīņu lomu paliek arvien uzbāzīgāki un acimredzot notiek krievijas vēstures pārrakstīšanas programmas ietvaros, lai pieskaņotu vienu otram. Rakstā ir arī fakti, ko lasu pirmo reizi. Prasās labi literāri darbi un filmas par šiem laikiem.

  5. “Ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu” — Rainis.
    Pārāk daudzi latvieši par vēlu 2.Pasaules kara laikā atjēdzās, lai savlaicīgi pret tumsas spēkiem nostātos.
    Cilvēki, esiet modri, jo liberastu ideologi sākuši kārtējo miglas laišanas akciju, lai vācu pakalpiņu Dankera un Bangerska 1944.g. atbalstītā latviešu evakuācija (sk.kurelieša J.Gregora dienasgrāmatu), varētu sekmīgi turpināties arī pēc evakuācijas “re-startēšanas” 1990.g.4.maijā.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+