Mobilā versija
+16.8°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
14. decembris, 2016
Drukāt

Mūžībā aizgājusi aktrise Dzintra Klētniece

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Adventa laikā mūžības slieksnim pārkāpusi Dzintra Klētniece (17.02.1946.- 14.12.2016), informē Latvijas Teātra darbinieku savienība.

Talantīga aktrise, un ar īpatnu, spēcīgu enerģiju apveltīts cilvēks. Lauku meitene, kura jau no agras bērnības radināta pie darba. Auksta rīta rasa agros ganu rītos, smaga zemes kārta, ravējot dārzeņu dobes, agrīna spēja lasīt grāmatas un alkas pēc teātra mākslas – apmēram tāda ir Dzintras dzīve līdz studijām Teātra fakultātē. Dzintra bija nemierīga un ne visai paklausīga studente. Viņa neslēpa savas patiesās domas arī tad, ja tās nesakrita ar pedagogu viedokļiem, piedalījās dažādos ārpus studiju pasākumos, piemēram regulāros braucienos uz Maskavu, uz tajos gados populāru režisoru izrādēm, mākslinieci raksturo savienība.

Dzintra Klētniece jaunībā.Dzintra Klētniece jaunībā.

Pēc studiju beigām viņa bija Valmieras Drāmas teātra aktrise. Viņas nozīmīgākās lomas šajā periodā: Ģertrūde V. Šekspīra “Hamlets” iestudējumā, Lovisa H. Vuolijoki “Niskavuori saimnieces jaunība”. Dzintrai Valmieras teātrī bija sava noteikta vieta, viņa varēja te trupināt savu aktrises karjeru.

Taču viņa devās uz Liepājas teātri. Tur strādāja viņas vīrs Nauris Klētnieks, un tieši viņa režijās varēja izpausties Dzintras daudzpusīgais, īpatnais talants. Viņu abu “zvaigžņu stunda” bija 20.gs. septiņdesmito. gadu beigas, astoņdesmito gadu sākums, kad Naura Klētnieka režijā tapa Ed. Olbi “Kam no Vulfa kundzes bail”, ar Dzintru Martas lomā. Tas bija ļoti pārliecinošs un izteiksmīgs skatuves tēls, kas sajūsmināja daudzus skatītājus un kritiķus visā Latvijā.

Tikpat populāra un cildināta bija Dzintras Alise F. Direnmata “Spēlēsim Strindbergu”, Vasiluca J. Druces “Laimes istabiņa”, Rašele M. Gorkija “Vasa Žeļeznova”. Šajā laikā teātra dzīves vērtētāji un skatītāji varēja pārliecināties, ka aktrises dotumi Dzintrai ir visdažādākie. Sākot no ārkārtīgi dziļa dramatisma līdz groteskai.

Daži gadi Daugavpils teātrī deviņdesmito gadu sākumā Dzintrai bija lielo cerību, apsolījumu un arī vilšanās laiks. Viņai neizdevās atkārtot Liepājas teātrī iekaroto skatītāju un kritiķu labvēlību. Nebija arī prasmes un spēju pārvarēt smagos sadzīves apstākļus.

“Dzintra bija viens no tiem cilvēkiem, kuriem īstā dzīve notiek uz skatuves, tai viss tika ziedots. No otras puses Dzintra bija arī dzīves aktrise. Viņai bija absolūta humora izjūta. Kā ir absolūtā dzirde, tā Dzintrai bija absolūtā humora izjūta. Ar to viņa varēja atbruņot jebkuru cilvēku dažās minūtēs,” par Dzintru teicis viņas kursabiedrs Edmunds Freibergs. Šī absolūtā humora izjūta Dzintrai palīdzēja arī dzīves pēdējos gados, kad nebija vairs iespēju kāpt uz skatuves un mocīja slimības. Viņa ne reizi nesūdzējās par grūtībām, bet centās citus pārliecināt, ka viss ir labi un viegli. Lai viņai viegls ceļš mūžībā.

“Latvijas Avīze” mākslinieci intervēja 2014.gadā. Lasi rakstu “Dzimusi skatuvei. Saruna ar aktrisi”.

"Daba viņu bija tik ļoti bagātīgi apdāvinājusi." Vijai Artmanei - 88 (4)21. augustā VIJAI ARTMANEI apritētu 88. Slavas kalngalā 50 gadu vecumā viņa teikusi: – Baidos, ka tad, kad es teātrim vairs nebūšu vajadzīga, mani aizmirsīs, neviens pie manis vairs neatnāks un es par teātri nekā nezināšu... Tomēr aktrise nav aizmirsta, un, lai to vēlreiz apliecinātu, publicējam gadu pēc aktrises nāves tapušu sarunu par Viju Artmani.
Draugiem Facebook Twitter Google+