Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. marts, 2015
Drukāt

Nacionālais vēstures muzejs atklās saktām veltītu virtuālu ekspozīciju

Foto - Anda Krauze.Foto - Anda Krauze.

Saules simbols Kurzemei raksturīgajā ripsaktā (II–IV gs.).

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) paredzējis turpmāk virtuālās galerijās iepazīstināt ar izcilākajiem un interesantākajiem krājuma priekšmetiem, aģentūra BNS uzzināja muzejā.

Virtuālās izstādes muzejs piedāvās savā “youtube.com” profilā “LatvijasNacionālais_vēstures_muzejs”.

Otrdien, 10. martā, muzejs “youtube.com” publiskos neklātienes izstādi, kurā iepazīstinās ar izcilākajām saktām LNVM Arheoloģijas departamenta krājumā. Tās atrastas dažādos Latvijas arheoloģiskajos pieminekļos un attiecināmas uz laika periodu no vēlā bronzas laikmeta līdz jaunajiem laikiem.

Saktas apģērba saspraušanai un rotāšanai nēsāja gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni. Senākās saktas Latvijas teritorijā ievestas no citiem reģioniem. Pirmās vietējās saktas tapušas pirmajos gadsimtos pēc Kristus. Saktas galvenokārt darinātas no bronzas, retāk – no sudraba. Īpaši greznas saktas rotātas ar stiklu un zeltu.

Latvijā sastopama liela saktu daudzveidība. Pie senākajiem saktu veidiem pieskaitāmas ripveida saktas ar izvirzījumiem virsmā – tutulsaktas, tā sauktās acu saktas, ažūrās ripassaktas, stopsaktas. Stopsakta bija iecienīta vīriešu rota un ieguva daudzas formu variācijas. No 7. līdz 17.gadsimtam Latvijas teritorijā lietotas arī pakavsaktas.

Viduslaikos parādījās jauns saktu veids – riņķsaktas, kuru ornamentā saskatāmas Rietumeiropas mākslas stilu – gotikas, renesanses, baroka – iezīmes. Ar neliela izmēra riņķsaktu sasprauda kreklu, bet lielās, greznās riņķsaktas lietoja villaines saspraušanai.

Saktu stilistiskā daudzveidība netieši rāda, kādas ietekmes ekonomikā un politikā valdījušas.

Pievienot komentāru

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeju no KM piedzen 652 335 eiro (1)Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" no Kultūras ministrijas (KM) piedzina 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+