Mobilā versija
+6.8°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
17. jūlijs, 2017
Drukāt

“Nav iespējams, ka neviens viņu neredzēja” – bojāgājušā Ivana lieta atstāj neatbildētus jautājumus (11)

Foto - Egons ZīvertsFoto - Egons Zīverts

Šīs nedēļas notikumus aizēnoja traģēdija Liepājas pusē. Pēc ilgstošiem meklējumiem miris tika atrasts bezvēsts pazudušais puisēns Ivans Berladins. Piecgadīgā zēna mirstīgās atliekas atrada Dubeņu mežā, divdesmit kilometrus no mājām.

Puisēna nāve raisījusi virkni jautājumu: par apstākļiem viņa ģimenē un arī par līdzcilvēku nevērību pret klaiņojošiem bērniem.

Izsaukumu par pazudušo zēnu policija saņēma 2. jūlijā. Bija pagājusi jau vairāk nekā diennakts, kopš mazais liepājnieks izgāja no mājām un nepārnāca. Sākās vērienīgi meklēšanas darbi. Iesaistījās gan policija, gan bruņotie spēki un Zemessardze, kā arī tūkstošiem brīvprātīgo.

Tika pārmeklēta Karosta, pēc tam – jau visa Liepāja. Uz mašīnām, kāpņutelpās un uz stabiem izvietoti plakāti. Māte policijai ziņojusi tik novēloti, jo cerējusi puiku atrast pašas spēkiem.

Šīs nedēļas sākumā policijai izdevās uzķert jaunu pavedienu. Puika ar sabiedrisko transportu no Liepājas bija aizbraucis līdz Grobiņas novada Dubeņiem. Sākās intensīvi meklēšanas darbi vietējā mežā. Dienu vēlāk, 11. jūlija vakarā, puisēnu atrada mirušu. Viņš ar kājām bija nogājis aptuveni divus kilometrus pa ceļu, pēc tam ieklīdis mežā, aptuveni 300 metru attālumā no ceļa. Ivana nāve izraisīja milzu sašutumu par apkārtējo vienaldzību.

“Vismaz kādu, kādu viņam vajadzēja satikt! Vienalga vai ar mašīnu, vai kājām. Manā uztverē tas nav iespējams, ka viņš atnāca un neviens viņu neredzēja. Cits jautājums. Cik daudzi pievērsa uzmanību. No Liepājas tomēr ir gabals ko braukt. Cits citu zina tajos Dubeņos, kaimiņi pazīst vietējos bērnus. Kādam bija jāredz,” saka vietējais mežzinis Andris.

Pie mājas, kur Ivans dzīvoja, cilvēki izveidoja piemiņas vietu. Iedzīvotāji devās aizlūgt arī uz Karostas katedrāli. Policija norāda, – izmeklētāju pēdas nojauca gan pretrunīgās ziņas no ģimenes par to, kas zēnam mugurā, gan tas, kad viņš pēdējo reizi redzēts.
“Šoreiz mēs zaudējām laikam. Mēs nonācām tur, kur viņš bija, bet nonācām par vēlu. Šis bērns dzīvoja viens un nomira viens. Arī viņa pārvietošanās, meklējot sabiedrību. Zinām, ka viņa dzīve bija izvērtusies par pārdzīvojumu, meklējumiem. Noteikti, ka pie normālas attieksmes pret bērnu, nebūtu traģēdijas,” sacīja policijas šefs Ints Ķuzis.

Sākts kriminālprocess par noziegumu pret personas dzīvību. Policija vērtēs gan autobusa šofera, gan kaimiņu, gan sociālo dienestu atbildību, kā arī ģimenes vainu – ģimenes, kurā aug vēl vairāki bērni.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. ka rejat uz tukšiem krūmiem. Ir divi varianti vai nu vainīgais tiek apzināti piesegts, jo Liepāja nav liela un cits citu pazīst vai arī tiešām mūsu izmeklētāji ir pēdējie āpstiņsoni…….. iespējams, ka ar laiku patiesība “uzpeldēs” pati

  2. Komentārs pazuda skaitītu sekunžu laikā, bet man nav grūti uzrakstīt vēlreiz. Jautājums tikai, kas manā versijā tik nepieņemams un momentā noslēpjams. Es rakstīju, ka bērns varbūt ieraudzīja kādu cilvēku, kuru viņš pazina, bet kuram pēc leģendas bija jābūt pavisam citur.

  3. Un ja nu puišelis ieraudzīja kaut ko tādu, ko viņam nevajadzēja redzēt? Varbūt pat kādu cilvēku, kuru viņš pazina, bet kuram pēc leģendas vajadzēja būt pavisam citur.

  4. Vai jums visiem nav piegriezies čakarēt tautu ar Ivanu? Sevišķi tiem debīlajiem kuri atkal un atkal paceļ šo lietu! ! ! Nezin kāpēc tikai tagad top zināms , ka kāds ir dzirdējis bērnu raudas Dubeņos, kāds ir redzējis utt! Bļin , apdauzītā tauta, kur jūs visi bijāt un ko darījāt ja dzirdējāt bērna raudas Dubeņu mežā? Vai pamperi bija jāmaina, apdirsāties! Nu tad arī tagad nevajag smirdēt šeit i – netā, sēdiet visi savos caurumos. Iztaisījuši no viena bērna JĒZU , kurš nes savu krustu. Debīlā tauta, aizverieties vienreiz un paskatieties apkārt sev , tādu Ivanu ir simtiem un tūkstošiem , bet tos lūk neredz neviens. Savus komentārus varētu raksti’t tie , kuri kaut kādā veidā ir centušies līdzēt, bet nevis tie , kuri kasa pakaļas un stulbi komentē.

  5. neredzēja? Bet taču dzirdēja palīgā saucienu………………………

  6. Ja zēns pieturā izkāpa viens, tas nozīmē, ka lūdza šoferim lai izlaiž, jo bez teikšanas autobuss pieturās netiek apturēts, tātad redzēja, ka ir viens un nepajautāja kāpēc ir viens un kurp ies? Ja vēl kāds kopā ar viņu izkāpa, tad kāpēc pieaudzis cilvēks tik mazam bērnam nejautāja kurp dodas, pie kādiem cilvēkiem, jo taču redzēja, ka nav vietējais bērns?
    Izkāpa, vieta nezināma, gāja uz labu laimi, bet tā, kā nebija ēdis brokastis, kā māte pati teica, ka izskrēja no mājas tik ātri, ka pat nepamanīja, kas viņam bija mugurā, apģērbies, vai kails, ja būtu pabarots tad taču būtu redzējusi kas mugurā, tāpēc gāja mežā meklēt ogas, ceļa malā neatrada, gāja aizvien dziļāk mežā kamēr atpakaļceļu vairs nevarēja atrast, vai vienkārši nomira no bada.

    • Visās gala pieturās pasažieri lūdzas , lai laiž ārā, bez teikšanas nebūtu pat apturējis. Beidziet taču sacerēt , protiet kaunu !

    • Kur no rīta māte atradās, to neviens nezina un neuzzinās! Ir jau teikts, ka puisēns izkāpa galapunktā reizē ar vairākiem cilvēkiem, tur nu durvis atver bez pieprasījuma. Pasakas sacerēt nav kaitīgi, bet ne par konkrētiem gadījumiem!

    • Visās gala pieturās šoferis paskatās vai visi ir izkāpuši,kurš neizkāpj,tam atgadina,ka ir gala pietura.Nevajag fantazēt un protams,ka šoferis redzēja šo bērnu,jo neredzēt vienkārši bija neiespējami,ja vien nebija aizmidzis,bet visticamāk viņam bija pie kājas.

Draugiem Facebook Twitter Google+