Latvijā
Izglītība

Nav skaidrības, kā rēķinās skolotāju darba slodzi3


Pēc jaunā vidējās izglītības standarta ieviešanas skolēniem būs iespēja mācīties mazāk mācību priekšmetu, bet dziļāk, daļā no tiem specializējoties.
Pēc jaunā vidējās izglītības standarta ieviešanas skolēniem būs iespēja mācīties mazāk mācību priekšmetu, bet dziļāk, daļā no tiem specializējoties.
Foto: Karīna Miezāja

Vēsturisks notikums, fundamentāls pagrieziens izglītībā un sabiedrības domāšanā: tik pacilāti valdības pārstāvji pagājušajā nedēļā runāja par jaunā vidējās izglītības standarta apstiprināšanu Ministru kabinetā.

Noteikumi par vidējās izglītības standartu bija jāpieņem, lai no nākamā gada septembra pakāpeniski sāktu pāreju uz jaunā izglītības satura apguvi. Noteikumi nosaka, kā skolēni mācīsies 10., 11. un 12. klasē, un paredz gana lielas izmaiņas izglītības sistēmā.

Jauns standarts iepriekš tika pieņemts attiecībā uz pamatizglītību, tāpat jau no šā gada 1. septembra bērnudārzi sāka darboties pēc jaunajām Pirmsskolas izglītības vadlīnijām.

 

Ieviesīs jaunus mācību kursus

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks valdības sēdē atgādināja, ka pirmo reizi Latvijā pārskatīts viss izglītības saturs, sākot jau no pirmsskolas līdz pat vidējās izglītības ieguvei. Visos izglītības posmos saturs iecerēts tā, lai veidotu padziļinātu izpratni par mācībām, skolēni mācītos saskatīt kopsakarības. Nākamajā mācību gadā jauno saturu iecerēts ieviest 1., 4., 7. un 10. klasē, bet pilnībā jaunā satura ieviešana tiks pabeigta līdz 2022./2023. mācību gadam.

Tomēr šķiet, ka lielākās pārmaiņas gaidāmas tieši vidusskolā, jo tajā tiks samazināts apgūstamo mācību priekšmetu skaits, mācību priekšmetus turklāt varēs apgūt trīs dažādos līmeņos – vispārīgajā, optimālajā un augstākajā, kā arī tiks ieviesti specializētie mācību kursi.

Pēdējās vidusskolas klasēs skolēniem vairāk būs jāmācās ar nākamajām studijām saistīti mācību priekšmeti.

Tādējādi skolēniem jau laikus būs jāapzinās savas intereses. Piemēram, ja skolēns plānos nākotnē studēt filoloģiju vai vēsturi, viņš varētu padziļināti apgūt latviešu valodu un literatūru, vēsturi, kā arī kultūru un mākslu. Savukārt, ja interesē medicīna, veterinārija un farmācija, padziļināti varētu mācīties bioloģiju, ķīmiju un sociālās zinātnes.

Iecerēts gan, ka 10. klasē visi vēl apgūs samērā daudzus mācību priekšmetus vispārīgajā līmenī, bet 11. klasē jau klāt nāks kāds no specializācijas priekšmetiem, kamēr 12. klasē jau vairāki mācību priekšmeti tiks apgūti padziļināti, kā arī būs jāmācās specializētie kursi. Piemēram, nākamais inženieris varētu mācīties robotiku un projektīvo ģeometriju, ja vien skola šādus kursus piedāvās.

 

Lielās skolās – vieglāk

Katrai skolai būs jāpiedāvā vismaz divi tā sauktie izvēļu grozi. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atzīst, ka jauno mācību saturu būs vienkāršāk īstenot vidusskolās ar vismaz divām paralēlklasēm un, jo lielāka skola, jo lielāku izvēli un dziļāku specializāciju iespējams piedāvāt.

Taču arī nelielās vidusskolas, kurās nav paralēlklašu, esot gatavas nodrošināt skolēniem izvēli.

Arī vidusskolas pabeigšanas eksāmeni turpmāk tiks kārtoti dažādos līmeņos atkarībā no tā, kādā līmenī skolēns būs apguvis attiecīgo mācību priekšmetu. Vismaz divi eksāmeni būs jākārto augstākajā līmenī, bet obligātie eksāmeni – latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā – būs jākārto vismaz optimālajā līmenī.

Iecerēts, ka, mācoties pēc jaunā standarta, skolēns iemācīsies dzīvot patstāvīgi un veselīgi, mācīties prasmīgi un ieinteresēti, radīt inovatīvi un produktīvi, līdzdarboties izsvērti un atbildīgi.

Līdz ar lēmumu par jaunā standarta pieņemšanu valdība arī uzdevusi IZM jau līdz 30. decembrim sagatavot vidējās izglītības mācību priekšmetu pamatkursu programmu paraugus. Savukārt vidējās izglītības mācību priekšmetu padziļināto kursu programmu paraugus varēs gatavot līdz pat nākamā gada 31. augustam. Tā kā 11. klasē jauno saturu ieviesīs no 2021. gada 1. septembra, var secināt, ka kursu paraugiem jābūt pieejamiem, vēlākais, gadu pirms to ieviešanas. Skolas varēs gan izmantot IZM izstrādātos programmu paraugus, gan arī veidot tos pašas. Jaunie mācību līdzekļi, kas nepieciešami jaunā satura apguvei, tikšot izstrādāti pakāpeniski un pieejami varētu būt no 2020. gada pavasara.

 

Trūkst finansējuma

Tomēr dažas neskaidrības par jaunā standarta ieviešanu vēl saglabājas. IZM vēl tikai meklē finansējumu reģionāliem konsultatīviem semināriem visu skolu vadības komandām modeļa ieviešanas atbalstam, mācības padziļināto kursu pedagogiem, kā arī jauno centralizēto eksāmenu izstrādei.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga valdības sēdē norādīja, ka būtu nepieciešama skaidrība, kā pēc jaunā satura ieviešanas mainīsies skolotāju darba slodze.

Zināms, ka pedagogiem nāksies vairāk gatavoties stundām, vairāk sadarboties vienam ar otru, lai mācību saturs dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, bet papildinātu viens otru.

Tādējādi skolotāju slodze būtu jāveido tā, lai tajās samazinātos tā saukto kontaktstundu īpatsvars. IZM sola līdz pat 2021. gada oktobrim vēl vērtēt, kā varētu mainīt skolotāju darba slodzi no līdzšinējām 30 stundām par vienu tā saukto likmi uz normālu darba laiku – 40 stundām nedēļā.

Atgādināsim, ka ideja noteikt skolotājiem 40 stundu darba nedēļu bija jau pirms vairākiem gadiem. No tās atteicās galvenokārt tāpēc, ka pieaugtu skolotāju darba samaksa, bet tam trūka finansējuma. Tagad izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska teic, ka par skolotāju darba slodzi domās pēc tam, kad būs beigušās sarunas ar pašvaldībām par skolu tīkla kārtošanu. Drīzumā būšot jauns skolu finansēšanas modelis, tad arī skolotāju slodzi rēķinās citādi.

Vai pēc jaunā mācību satura ieviešanas daļai skolotāju nesamazināsies darba slodze un līdz ar to arī ienākumi, ja skolēni attiecīgā pedagoga mācīto priekšmetu neizvēlēsies? I. Šuplinska uzsvēra, ka pamatskolā skolēni nevarēs izvēlēties, kurus kursus apgūt. Līdz ar to, ja arī kādam pedagogam slodze saruks, izmaiņas tomēr nebūs lielas. Turklāt skolotājiem vajadzētu laikus zināt, kādus izvēļu grozus piedāvās skola un ko grasās izvēlēties skolēni.

Tā kā vispārējie mācību priekšmeti tiek apgūti arī profesionālajā izglītībā, nepieciešams arī jauns standarts, pēc kura strādās profesionālās izglītības ie­stādes. Tāpēc IZM jau līdz nākamā gada 1. martam jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un arod­izglītības standartu.

 

Vai mazās vidusskolas spēs piedāvāt izvēļu grozus?

Imants Slišāns, Baltinavas vidusskolas direktors: “Šajā mācību gadā mums trijās vidusskolas klasēs kopā ir 27 skolēni. Plānojam piedāvāt divus izvēļu grozus. Pirms izlemt, ko piedāvāt, aptaujājām skolēnus, lai saprastu, kādas ir viņu vēlmes. Vienā no groziem būs padziļinātā angļu valoda, fizika un programmēšana, bet otrā – arī angļu valoda padziļināti, kā arī sociālās zinātnes, kultūra un māksla. Skolēniem būs iespēja apgūt arī specializētos kursus: aizsardzības mācību, latgaliešu valodu, vācu valodu kā trešo svešvalodu un uzņēmējdarbību. Skolā jau ir skolotāji, kas varēs mācīt gan padziļinātos, gan specializētos kursus. Daļa gan šobrīd vēl papildina savu izglītību, lai varētu to darīt.

Protams, tur, kur skolēnu vairāk, ir lielākas iespējas nodrošināt specializētos un padziļinātos kursus, taču arī mazā skolā tas ir izdarāms, tikai efektīvi jāizmanto finanšu līdzekļi. Piemēram, jau tagad sporta stundas notiek divām vidusskolas klasēm kopā. Skolēni neko nezaudē, ir pat labāk, var izveidot sporta spēļu komandas, taču ietaupās nauda, ko var izmantot citu mācību priekšmetu apguvē.”

 

Ainārs Zankovskis, Skrundas vidusskolas direktors: “Mums vidusskolas klasēs kopā ir 37 bērni. Cik būs pēc diviem gadiem, kad reāli būs jāpiedāvā izvēļu grozi, nevaru pateikt, jo skolēnu skaits ir ļoti svārstīgs. Pērn 10. klasi uzsāka tikai trīs skolēni, bet mācību gada beigās bija jau septiņi. Šogad toties 10. klasē mums ir 17 bērni.

Esam secinājuši, ka varēsim piedāvāt pat trīs izvēļu grozus, jautājums, protams, vai katru no tiem kāds izvēlēsies.
Saistītie raksti

Vienā grozā būs padziļinātie dabaszinātņu mācību priekšmeti, otrā grozā būs inženierzinātnes – tajā būs gan jaunais inženierzinātņu kurss, gan padziļināti fizika un uzņēmējdarbība, trešajā grozā būs ar mākslu saistītie padziļinātie kursi.

Protams, stundu sarakstu būs pagrūti izveidot, bet izdarīt to var. Jābūt gataviem pārvarēt grūtības, jo mums ir ļoti svarīgi saglabāt vidusskolu – tuvākās vidusskolas citās pilsētās nav tuvāk par 30 kilometriem. Žēl tikai, ka visu laiku ir tāda neskaidra situācija: nav zināms, vai pastāvēsim, kādas jaunas prasības atkal varētu būt, kā mainīsies skolotāju slodžu aprēķināšana.”

LA.lv
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO: “Brexit” tuvošanās riski: tautieši pastāsta, kā šobrīd jūtas Lielbritānijā
13 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO: Saindējušos bērnu veselības stāvoklis joprojām smags 1
13 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Piltenes pusē iepriekš bezvēsts pazudusī Inta atradusies
14 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IP
Ilze Pētersone
Latvijā
“Esmu optimists, bet bez ilūzijām.” Saruna ar Egilu Levitu par Latvijas zaļumu un paša izvēlēm
Intervija 25 minūtes
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Ir skaidrs, kurš turpmākos četrus gadus valstī būs centrālais atslēgas cilvēks 1
1 stunda
LE
LETA/LA.LV
Dabā
Sinoptiķi svētdien izsludinājuši Latvijā oranžā līmeņa brīdinājumu par stipru vēju
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Dreiliņos ugunsdzēsēji izglābj 17 cilvēkus, kad aizdedzies atkritumu konteiners
34 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Rīgā atkritumus izvedīs pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna
1 stunda