Dabaszinību skolotāja Anita Dāvida atzīst: tēmas intensīva apguve ļauj skolēniem vairāk iedziļināties apgūstamajā vielā.
Dabaszinību skolotāja Anita Dāvida atzīst: tēmas intensīva apguve ļauj skolēniem vairāk iedziļināties apgūstamajā vielā.
Foto: Karīna Miezāja

Skola, kurā tiek izmēģināts jaunais izglītības saturs 2

Viena no tā sauktajām pilotskolām, kurās tiek izmēģināts jaunais izglītības saturs, ko Latvijas skolās plāno ieviest no 2020. gada 1. septembra, ir Ogres 1. vidusskola. Un jaunā standarta ieviešana “mudina uz eksperimentiem”, saka skolas direktors Igors Grigorjevs.

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
Lasīt citas ziņas

Skolā aizvadītājā mācību gadā izmēģināta jauna pieeja stundu sarak­sta veidošanai: ieviesta tā sauktā modulārā apmācība, kurā mācību priekšmetu vienu nedēļu māca intensīvi, bet pēcāk divas nedēļas nemāca nemaz.

Divām skolas 4. klasēm vienu nedēļu vai pat divas nedēļas pēc kārtas intensīvi – piecas stundas nedēļā – mācīja sociālās zinības, pēc tam tikpat intensīvi bērni mācījās dabaszinības, bet citu nedēļu apguva mājturību. Divreiz nedēļā bija divas intensīvi apgūstamā mācību priekšmeta stundas pēc kārtas, bet vēl vienu dienu – tikai viena šī mācību priekšmeta stunda.

Mācās intensīvāk un dziļāk

CITI ŠOBRĪD LASA

Skolas direktors teic, ka vēlme izmēģināt modulāro apmācību bijusi jau sen: “Vēlamies, lai bērni ilgstošāk koncentrējas kāda noteikta jautājuma pētīšanai un izprašanai. Lai tas notiktu, ir vienkārši fiziski tam jāvelta diezgan daudz laika.

Līdzšinējā darba forma bērnu uzmanību saskalda starp dažādiem mācību priekšmetiem, dažādiem uzdevumiem un jautājumiem. Piemēram, bērns sāk apgūt tēmu, bet stundā nepagūst to dziļāk apgūt, bet atkal pie šīs pašas tēmas atgriežas tikai pēc nedēļas. Mūsu mērķis ir panākt, lai bērns kādu jautājumu pēta intensīvi vienu līdz divas nedēļas.”

Ieviešot citādu stundu sarakstu, skolēnu uzmanība vairs nesadalās un viņam nedēļā jāapgūst mazāk mācību priekšmetu: jānēsā līdzi mazāk mācību grāmatu, līdz ar to skolas soma kļūst vieglāka. “Taču svarīgāk ir tas, ka skolēna galva kļūst vieglāka. Jaunais izglītības standarts mudina arī uz iedziļināšanos mācību saturā. Mēs meklējam ceļus, kā to panākt,” teic I. Grigorjevs.

Mācību priekšmetus, kuros ieviešama modulārā apmācība, izraudzīja rūpīgi. Sociālās zinības, dabaszinības un mājturība no citiem mācību priekšmetiem atšķiras ar to, ka tajos ir vairāk noslēgto tēmu: tās sākas un beidzas un ne vienmēr sasaistās ar nākamo tēmu.

Piemēram, tiek apskatīta auga uzbūve no sākuma līdz beigām un nākamā tēma nav cieši ar to saistīta. “Tēmas, ko apgūst šajos mācību priekšmetos, var skaldīt un skatīt atsevišķi: nākamā tēma no tā nezaudē,” skaidro I. Grigorjevs.

Tāpēc ir iespējams šos mācību priekšmetus mācīt blokos. Savukārt, piemēram, svešvalodu, latviešu valodas un matemātikas stundas nav piemērotas modulārajai apmācībai, jo šajos mācību priekšmetos nepieciešams regulārs iknedēļas treniņš.

Tieši 4. klases eksperimentam izraudzītas tāpēc, ka šīm klasēm bijis vieglāk pārkārtot stundu sarakstus.

Skolotājiem jāspēj piemēroties

Skolotāji gan sākumā jauno sistēmu uztvēruši ar piesardzību, bet nu tā pamazām gaistot. Arī skolotājiem tomēr ir vieglāk dienas laikā strādāt ar mazāku klašu skaitu, nevis katru stundu mainīt klasi, ar ko strādā, uzskata direktors. Ogres 1. vidusskolas dabaszinību skolotāja Anita Dāvida gan saka, ka jau no paša sākuma ideju par modulāro mācīšanu uztvērusi konstruktīvi.

Viņa nepiekrīt direktora teiktajam, ka skolotājam vieglāk, ja apmācāmie skolēni nemainās katru stundu. Tas esot atkarīgs no skolotāja un konkrētās klases. Ja klase ļoti enerģiska un skolotāja enerģiju izsūcoša, ir grūti vienā klasē nostrādāt vairākas stundas pēc kārtas.

Toties pozitīvi jaunajā sistēmā ir tas, ka vieglāk plānot stundas, kaut ko tajās mainīt, ja nepieciešams. “Bērni visu nedēļu ir iekšā tajā tēmā, domā un runā par to arī mājās. Nāk uz stundu un zina, par ko runāsim, nav tēmu aizmirsuši,” stāsta skolotāja. Arī mājas darbi bijuši, taču pētnieciski. Piemēram, mācoties par magnētismu, bērni mājās paši mēģinājuši ar magnētu pievilkt dažādas monētas.

Modulārā sistēma patīk arī mājturības skolotājam Edmundam Puriņam, kurš piekritis eksperimentam, jo “šajā mainīgajā pasaulē ir jāpiemērojas situācijai”. Pēc tam secinājis, ka tieši 4. klases gadījumā jaunā sistēma ir īpaši noderīga. Iepriekš ceturtklasniekiem bija pa vienai mājturībai nedēļā. “Katras stundas sākumā jāizdala instrumenti, pēc stundas jāsavāc, bet paveikt vienā stundā var maz.

Virtuvē vienas stundas laikā vispār neko nevar pagūt. Tagad varējām strādāt ilgāk, tāpēc vairāk varējām izdarīt. Zinot, ka nedēļas laikā būs rezultāts, bērni arī strādāja mērķtiecīgāk. Tas nekas, ka pēc tam attiecīgajām klasēm vairākas nedēļas mājturības nebija,” klāsta skolotājs. Vienīgā problēma: ļoti rūpīgi jāsaplāno darbs tā, lai nedēļa noslēgtos ar rezultātu un skolēns būtu nopelnījis vērtējumu, jo līdz nākamajai mājturībai ilgi jāgaida.

Jaunā sistēma ieviesta pēc pavasara brīvlaika marta otrajā pusē un izmēģināta līdz maija vidum, kad mācību gada noslēguma pasākumu dēļ atgriezās pie ierastā stundu saraksta. Gan vecāku, gan bērnu attieksme pret jauno stundu sarakstu bijusi pozitīva. Vecāki secinājuši, ka tādējādi bērnu noslodze veidojas mazāka.

Piemēram, mājturībā uzdoti tādi darbiņi, ko var saplānot, pabeigt un arī novērtēt nedēļas laikā. Tad nav vairāku nedēļu garumā ik vakaru jāatvēl laiks kāda mājturības darbiņa pabeigšanai.

Tajā pašā laikā: ja skolotājs uzskata, ka prasmju nostiprināšanai bērniem pie kāda darbiņa vēlams pastrādāt ilgāk, arī modulārajā sistēmā nav liegts uzdot mājasdarbu, kas jāpilda vairākas nedēļas: līdz nākamajai reizei, kad skolēni atkal intensīvi apgūs attiecīgo mācību priekšmetu.

Var uzdot ne tikai rokdarbu, bet arī veikt kādu eksperimentu vai novērojumu, kas vai nu nostiprina jau apgūtajā tēmā gūtās zināšanas vai arī sniedz datus un informāciju, kas palīdzēs nākamās tēmas apguvei.

Jāmaina ne tikai stundu saraksts

Foto: Karīna Miezāja


Skolas direktors atzīst: ieviest modulāro stundu sarakstu nav viegli, jo jāpārkārto stundu saraksts, “kas bija un ir ļoti sarežģīti”. “Šāda veida darba plānošana pilnībā maina darba nosacījumus skolā,” viņš secina. “Līdz šim gan mūsu, gan daudzās citās skolās stundu saraksts veidots, ņemot vērā skolotāju vēlmes un vajadzības.

Tāpēc stundu saraksts līdz šim bijis kā lupatu deķis, ko veido ļoti daudzas vēlmes, vajadzības un citi apstākļi. Taču stundu sarakstam būtu vairāk jābūt atkarīgam no mācību satura un plānojuma, nu skolotājam ir jāpiemērojas stundu sarakstam, nevis otrādi. Taču tā noteikti nav liela problēma skolotājiem, kuri skolā ir pamatdarbā. Tomēr domāju, ka arī mazās skolas varētu pēc šāda principa veidot stundu sarakstu, viss ir atkarīgs no skolas darba organizācijas.”

Tomēr nākamajā mācību gadā eksperiments turpināsies, un plānots, ka tad modulārā apmācība būs visā 4. līdz 6. klašu posmā. Iespējams, tā tiks ieviesta arī 7. līdz 9. klašu grupā un varbūt arī vidusskolā. Vai būtu iespējams rīkot vēl intensīvākas mācības, piemēram, visu dienu mācīt vienu mācību priekšmetu?

I. Grigorjevs spriež, ka nē. Jo tādā gadījumā skolēnam pietiktu vienu dienu neatnākt uz skolu, lai garām būtu palaista vesela tēma.

Šis risks gan pastāv arī tad, ja mācību priekšmetu intensīvi apgūst nedēļas ietvaros, kā tas ir pašlaik. Ja skolēns slimo visu nedēļu, tēma palaista garām. “Lai risinātu šādas problēmas, ir jāpārveido konsultāciju sistēma,” teic skolas direktors.

“Ja līdz šim konsultācijas, piemēram, dabaszinībās, bijušas vienu vai divas reizes nedēļā, tad modulārā sistēmā šīs konsultācijas varētu būt vienu nedēļu mēnesī, bet katru dienu. Tad, ja bērns nav kādu laiku bijis skolā, tad visu nedēļu varēs iet uz konsultācijām un atgūt zaudēto.”

Vēl viena problēma, kas var rasties, ieviešot modulāro sistēmu, ir ar skolotāju darba slodzi un tās apmaksu. Piemēram, var gadīties, ka vienā mēnesī kādai klasei tikai vienu nedēļu māca kādu priekšmetu, bet citā – divas nedēļas. Skolotāju darba samaksai tāpēc nevajadzētu katru mēnesi mainīties.

I. Grigorjevs atzīst: tās ir birokrātiskas problēmas, kas jārisina, jo vairāku mēnešu laikā slodze tomēr izlīdzinās. Viņš cer, ka līdz ar jaunā satura ieviešanu arī skolotāju darba apmaksas sistēma tiks mainīta un direktoram vairs nebūs jālauza galva par šādām birokrātiskām niansēm.

“Modulārā sistēma nav unikāls risinājums, tā strādā daudzas skolas daudzās pasaules valstīs. Turklāt modulārā sistēma nav vienīgais ceļš, kā mainīt mācību pieeju. Esam gatavi arī mācīties no citām skolām, kā uzlabot mācību stundu plānojumu,” teic I. Grigorjevs.

Jāpiebilst, ka modulārā sistēma pēc jaunā standarta ieviešanas nebūt nebūs obligāta, taču skolām būs lielāka brīvība sava darba plānošanā, tāpēc standarta stundu saraksti dažviet varētu kļūt par vēsturi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
Debešķīgi gards kartupeļu sacepums uz “ātro”
Lasīt citas ziņas
Kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ no 2023. gada uzsāks “bezdarbnieku profilēšanu”
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
Kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ no 2023. gada uzsāks “bezdarbnieku profilēšanu”
06:06
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
22:11
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
20:39
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā 1
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā?
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt 51
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 64
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 331
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē 25
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība? 55
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām 56
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim