Kultūra
Kultūrpolitika

Ne atdarināt, bet jaunradīt. Rīko Jūlijam Maderniekam veltītu vakaru0


Jūlija Madernieka gleznota Briseles ainava (pa kreisi) un vāks Aspazijas Kopotiem rakstiem.
Jūlija Madernieka gleznota Briseles ainava (pa kreisi) un vāks Aspazijas Kopotiem rakstiem.
Foto: Wikimedia Commons, kolāža Collage made with FotoJet

Nākamajā nedēļā, 7. novembrī, plkst. 18 Jāņa Akuratera muzejs aicina uz pasākumu “Jūlijs Madernieks – latviešu ornamenta meistars, gleznotājs un mākslas kritiķis”, LA.lv uzzināja muzejā.

Gandrīz katru latviešu māju 20. gadsimta 20.–30. gados greznoja kāds rokdarbs, kas bija darināts pēc mākslinieka Jūlija Madernieka (1870–1955) meta. Jāņa Akuratera mājā tie bija aizkari dzejnieka kabineta logam, turklāt iespējams, ka tos bija izgatavojusi viņa sieva Marija Anna.

Aizkari, kas rotāja dzejnieka kabinetu gan Blaumaņa ielas dzīvoklī, gan arī 1933. gadā Torņakalnā uzceltajā savrupmājā, saglabājušies līdz mūsdienām un tagad ir aplūkojami Akuratera ģimenes kolekcijā muzejā.

Jāni Akurateru un Jūliju Madernieku vienoja ne tikai piederība vienai paaudzei, kas sevi spilgti pieteica 20. gadsimta sākumā, veidojot latviešu jūgendstila mākslu, bet arī jautājumi par latviešu nacionālās mākslas radīšanu.

Jānis Akuraters rakstā “Pozitīvais virziens mūsu nacionālajā mākslā” 1915. gadā uzsvēra: “Griežoties tagad pie mūsu tautas garīgās īpatnības un mākslas, mums jājautā, kur ir tas oriģinālais, īpatnēji ētiskais un estētiskais, ko mēs esam devuši cilvēcei kā savas tautas sejas atspoguļojumu? Ja mēs to neesam devuši, vai tiešām mēs esam tik nabadzīgi, ka nekā nevaram dot? (..) Tas ir liels jautājums mūsu nacionālai pašapziņai.”

Kā brīnišķīgu avotu nacionālās mākslas radīšanai gan Jānis Akuraters, gan Jūlijs Madernieks uztvēra tautas mākslu – latviešu folkloru un etnogrāfiskos rakstus. Taču tas ir tikai avots, ne tiražējams paraugs, uzskatīja Jūlijs Madernieks. Viņš bija pirmais, kurš prata radīt savu unikālu stilu lietišķajā mākslā, izmantojot etnogrāfiskos rakstus.

LA.LV Aptauja

Vai jums patīk mākslas darbi, kas balstās latviešu etnogrāfiskajos rakstos?

  • Jā, tie izsaka mūsu būtību.
  • Atkarībā no mākslinieka.
  • Nē, mani nesaista etnogrāfija.

Sarīkojumā Maira Valtere pastāstīs par priekšmetiem, kas veidoti pēc Jūlija Madernieka metiem, Akurateru ģimenes kolekcijās. Ruta Cimdiņa, Aivars Eipurs, Maira Valtere atklās Jūliju Madernieku Emīla Melngaiļa, Jāņa Jaunsudrabiņa un citu laikabiedru portretējumos – lasa.

Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne un māksliniece Ieva Krūmiņa sarunāsies par tradicionālo un mūsdienīgo Jūlija Madernieka grāmatu ilustrācijās un tekstilijās.

Savukārt improvizācijas un latviešu tautasdziesmas atskaņos Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēknes – koklētājas Elīza Zaula un Asnate Vadziša (skolotāja Biruta Deruma) un vijolniece Alita Miķelsone (skolotāja Sandra Bubindusa, koncertmeistare Tatjana Tretjaka).

Ieejas maksa 2 eiro, skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 eiro.

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
Koris “Maska” jauno albumu atvērs “Kūtī”
13 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Saruna ar Jāni Streiču par latvieša vērtībām gadsimta garumā
13 stundas
LE
LETA
Kultūra
Pabeigta Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta mājvietas atjaunošana
14 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Krievijas dezinformācijas apskats: Somiju mēģina “pievienot” Krievijai 1
5 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
“Sabiedrību nosauca par aitām….” Kariņš sašutis par atsevišķu deputātu uzvedību Saeimas sēdē
4 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
“Ventspils” Eiropas kausā turpina perfekti, nodrošinot vietu nākamajā kārtā
4 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
VIDEO. Ķīpsalā sāks būvēt Pīlēna projektēto multifunkcionālo ēku kompleksu olas formā
8 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Pusaudze izsauc uz mājām policiju, lai glābtos no dzērumā esošās mātes
4 stundas