×
Mobilā versija
Brīdinājums +21°C
Melānija, Imanta
Svētdiena, 19. augusts, 2018
15. maijs, 2018
Drukāt

“Nebija mobilo telefonu, un mamma dalīja skrejlapas pa Rīgu.” Personisks stāsts par Latvijas dibināšanu (2)

Ekrānuzņēmums no Youtube.com.Ekrānuzņēmums no Youtube.com.

Viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē būs multimediālā deju lielizrāde “Abas Malas”, kas trīs dienas novembrī tiks izrādīta “Arēnā Rīga” un kuras tapšanas laikā veidotāji iedziļinājās Latvijas vēsturē.

Neviena vēstures grāmata nekad nepaskaidros notikumu tik dzīvi un cilvēcīgi kā pats cilvēks, kurš notikumu ir redzējis savām acīm. Pētera Bolšaita mamma piedalījās Latvijas proklamēšanā, pats Pēteris bija viens no pirmajiem bēgļiem, kas 2. pasaules karā emigrēja no Latvijas uz Austriju, un viņa atmiņu vācele pilna gan ar mammas stāstiem par Latvijas Valsts dibināšanu 1918. gadā, gan paša bēgļu gaitām.

“Toreiz nebija izgudroti mobilie telefoni, televīzijas arī nebija, tādēl visas ziņas bija jānodrukā un jāiznēsā pa pilsētu. Tādēļ meitenes, tostarp arī mana mamma, kurai bija 14 gadus veca, iznēsāja skrejlapas pa pilsētu proklamēšanas pasākumu. Kad meitenes bija darbu paveikušas, arī viņām tika ierādītas vietas Nacionālajā teātrī,” stāsta Pēteris Bolšaitis, kura mamma Elza Bolšaite bija klāt Latvijas Valsts proklamēšanas dienā 1918. gadā.

“Tolaik mamma Rīgā gāja 2. pilsētas ģimnāzijā, kur viņas draudzenes un klasesbiedrenes bija to cilvēku, kas dibināja Latvijas valsti, meitas – Arvīda Berga meitas, Zigfrīda Meierovica meitas, tostarp arī Lidija Barone – Krišjāņa Barona mazmeita. Meitenes tika iesaistītas proklamācijas pasākuma organizēšanā. Mammai toreiz bija 14 gadi. Kad tika nolemts proklamēt Latviju, meitenes pulcināja, lai viņas izdalītu skrejlapas pa Rīgu,” stāsta Pēteris, kura ģimene pēc kara devās bēgļu gaitās.

“Vēlāk, kad jau gāju augstās skolās Amerikā, es rēķināju latviešu valodā, un arī sapņoju es latviešu valodā. Varbūt tieši tādēļ, ka mana mamma bija piedalījusies Latvijas dibināšanā un tādēļ, ka viņa uzauga tādā skaistā laikā, viņa man arī nodeva to lepnumu par Latviju un par to, ka esmu latvietis. To vienmēr esmu uzskatījis par tādu īpašu privilēģiju. [..] Būt latvietim bija tāds kā medālis,” stāsta Bolšaitis.

Cilvēkstāsti top projekta – multimediālas deju lielizrādes “Abas Malas” ietvaros. Līdz projekta kulminācijai – multimediālai deju izrādei “Arēnā Rīga” 17., 18. un 19. novembrī, tiek veidota “Abas Malas” cilvēkstāstu sērija.

Radošā komanda ir sameklējusi, uzrunājusi un iemūžinājusi spilgtākās atmiņas katrā no Latvijas desmitgadēm. Starp cilvēkstāstiem, kuri laika gaitā tiks publicēti “Abas Malas” Facebook kontā un mājaslapā abasmalas.lv, būs piemēram Kārļa Ulmaņa komandanta Raimonda Bebra jaunākās meitas Olitas (Jausmas) Ābramas bērnības atmiņas, dzīvojot prezidenta pilī, gan “Helsinki-86” dalībnieka Laura Cekula dēla Ako Kārļa Cekula stāstījums par piedzīvoto pārmaiņu laiku un citi.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ļoti jauks stāsts.

  2. šis būtu jārāda skolās, vēstures stundās..

Draugiem Facebook Twitter Google+