Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: SCANPIX/Yegor Aleyev/TASS/LETA

Pēteris Apinis: Klīnicists mūsdienās ir atkarīgs no precīziem laboratorisko analīžu datiem. Pieaugs gan laboratorisko izmeklējumu apjoms, gan izmaksas par tiem 0

Autors: Pēteris Apinis, ārsts

Kā katru gadu, vasara Latvijas medicīnā nāk ar skatu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem. Ziemā un pavasarī laboratoriskajām analīzēm iztērāta gandrīz gadam paredzētā nauda. Vasaras sākumā notiek diskusijas par to, kāpēc pārtēriņš ir tik liels – nepareiza plānošana, pārāk dārgas laboratorisko izmeklējumu cenas vai varbūt ārsti vēlas par daudz analīžu saviem pacientiem.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Daži jūtas kā no ķēdes norāvušies, citi otru reizi uz tā paša grābekļa neuzkāps. Es… nekad nevēlos tur atgriezties” – Līnas stāsts par tikšanu prom no krīzes centra 14
Kokteilis
VIDEO. Iemīļotais aktieris Andris Keišs benzīntankā piedzīvojis smieklīgu “tikšanos” pats ar savu balsi 8
Skolas direktora viedoklis par skolotāju apdāvināšanu mācību gada noslēgumā: “Sabiedrība ir morāli slima ar šīm dāvanām un pateicībām”
Lasīt citas ziņas

Mūsdienīga laboratorija ir ļoti kompless jēdziens

Laboratoriskā diagnostika ietver plašu klāstu testu un procedūru, kas palīdz identificēt, novērtēt un monitorēt slimību un veselības stāvokli. Mēģināšu definēt būtiskās labiratoriskās diagnostikas jomas. Asinsanalīzes ir viens no svarīgākajiem laboratorijas testiem, kas sniedz informāciju par dažādiem bioloģiskajiem rādītājiem, piemēram, hemoglobīna līmeni, leikocītu skaitu, eritrocītu skaitu, glikozes līmeni, holesterīnu un daudziem citiem. Urīna analīzes tiek izmantotas, lai novērtētu nieru un urīnceļu veselību, kā arī identificētu infekciju slimību pazīmes. Audu un šķidruma paraugu analīzes lieto, izmeklējot biopsijas vai operācijas materiālu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tādā veidā var atklāt audzēja vai slimības klātbūtni un raksturu, identificēt audu patoloģiskās izmaiņas vai vērtēt audu reakciju uz ārstēšanu. Bioķīmiskie testi tiek izmantoti, lai novērtētu dažādus bioloģiskos procesus organismā, piemēram, aknu un nieru funkciju, enzīmu aktivitāti un elektrolītu līdzsvaru. Seroloģiskos testus izmantojam, lai noteiktu antivielas pret infekcijas slimību izraisītājiem vai citiem ārējiem antigēniem. Tie ļauj diagnosticēt infekcijas slimības, piemēram, HIV, A,B,C hepatītus, dažādas autoimūnas slimības. Molekulārā diagnostika ietver ģenētisko un molekulāro analīzi, piemēram, DNS vai RNS testēšanu, un ļauj identificēt ģenētiskās mutācijas, infekcijas izraisītājus vai citus molekulāros marķierus, kas saistīti ar slimībām.

Pētījumi rāda, ka Eiropā un ASV aptuveni 70% ārstu slēdzienu balstās uz laboratoriskās diagnostikas sniegtajiem rezultātiem. Laboratoriju veiktie izmeklējumi ik gadu kļūst par 3 –6% daudzveidīgāki un informatīvāki. Lai iegūtu šos 70% slēdzienu laboratorijas tērē mazāk par 4% no kopējā veselības budžeta.

Latvijā pēdējo 5 gadu laikā laboratorisko izmeklējumu skaits vidēji pieaudzis par 9.7%, bet visievērojamākais kāpums bija no 2020. uz 2021. gadu – par 23.3%. 2024. gada pirmajos mēnešos visās laboratorijās vērojams neprognozēti liels laboratorisko izmeklējuma apjoma pieaugums. Ambulatoro laboratorisko izmeklējumu straujais kāpums tiek skaidrots ar PostCovid simptomātikas pieaugumu pacientiem ar pārslimotu Covid–19 infekciju, kā arī ar nepieciešamību vairāk veikt izmeklējumus pacientiem ar hroniskām neinfekcijas slimībām, kam izmeklēšana un ārstēšana tika iekavēta pandēmijas laikā.

Pēc neoficiāliem datiem veikto laboratorisko izmeklējumu finansiālais apjoms ir par vairākiem miljoniem eiro mēnesī lielāks nekā budžetā paredzēts, pie kam laboratorijas kļuvušas par ķīlniekiem – tās nevar atraidīt pacientu, kam ir nosūtījums veikt vienu vai otru analīzi tikai tādēļ, ka valdībai nepietiek nauudas laboratorisko izmeklējumu apmaksai.
Kopējās laboratorijas pakalpojumu pieauguma tendences novērojamas ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, un to saista ar trim faktoriem: profilaktiskiem pasākumiem slimību agrīnai diagnostikai, medicīnas pakalpojumu tirgus globalizāciju, bet visvairāk – ar populācijas novecošanu.

Reklāma
Reklāma

Tieši populācijas novecošanās ir būtiskākais sabiedrības veselības izaicinājums, jo pieaugot iedzīvotāju vidējam dzīves ilgumam, pieaug risks saslimt ar dažāda veida multifaktoriālām slimībām, kuru attīstībai būtiska loma ir ne tikai dažādām riska alēlēm, bet arī dzīvesveidam. Pie 21. gadsimta nozīmīgākajām multifaktoriālām slimībām mēs uzskatām kardiovaskulārās slimības, cukura diabētu, Alcheimera slimību, multiplo sklerozi, dažādu lokalizāciju ļaundabīgos audzējus u.c. Agrīnu riska alēļu apzināšana ir būtisks priekšnosacījums dzīves kvalitātes uzlabošanai un savlaicīgu profilaktisku pasākumu veikšanai, kur laboratoriskai diagnostikai ir neatņemama loma;

Vai ārsti mūsdienās nozīmē laboratoriskos izmeklējumus par daudz, vai pārlieku bieži atkārto?

Manuprāt, kategoriski nav pareizi teikt, ka laboratoriskos izmeklējumus ārsti nozīmē “par daudz un pārlieku bieži atkārto”. Būtiski saprast, ka ārstiem var būt nepieciešams nozīmēt laboratoriskos izmeklējumus atkārtoti vai noteikt tos par daudz (ierēdņuprāt) dažādu iemeslu dēļ. Kā pirmo es minētu nepieciešamību diagnozi precizēt. Ja pacientam ir multimorbīds slimību komplekss, simptomi, kas var būt saistīti ar dažādām slimībām, ārstam nākas nozīmēt vairākus (dažādus) laboratoriskos izmeklējumus, lai tiktu pie precīzas diagnozes.

Laboratoriskos izmeklējumus arvien vairāk izmanto arī slimības vadības vai ārstniecības procesā. Dažādām slimībām ir dažādi ārstēšanas un uzraudzības protokoli un vadlīnijas. Laba ārstēšanas prakse nozīmē veikt regulārus laboratoriskos izmeklējumus, lai sekotu slimības gaitai un noteiktu, vai ārstēšanas plāns ir efektīvs, vai arī – lai identificētu jebkādas komplikācijas vai blakusparādības. Būtībā tas nozīmē, ka mūsdienu medicīna ar laboratoriskām diagnostikas metodēm novērtē pacienta stāvokļa izmaiņas. Laboratorisko izmeklējumu rezultāti medz mainīties laika gaitā, atkarībā no slimības gaitas un ārstēšanas rezultātiem.

Un vēl man nākas norādīt uz kādu apstākli – laboratorisko analīžu skaita pieaugumu nosaka arī pacienta lūgums vai prasība. Pārlieku bieži mūsdienās pacienti pieprasa papildu laboratoriskos izmeklējumus vai atkārtotus testus, lai gūtu papildu drošības sajūtu vai pārliecinātos par slimības stāvokli. Es vēlos piebilst, ka laboratorisko izmeklējumu noteikšana tiek veikta, ņemot vērā pacienta individuālās vajadzības un medicīniskos apstākļus, tādēļ izmeklējumu skaits un apjoms var ievērojami atšķirties pat pacientiem ar vienu un to pašu diagnozi.

Vai laboratorijas ir vainīgas pie tā, ka pieaug izmeklējumu skaits?

Laboratorija neveic izmeklējumus tālab, ka kādam laborantam tīk aparāta dūkoņa. Laboratorija izpilda to, ko paģēr ārsts jeb, precīzāk, pacienta veselības intereses. Ģimenes ārsts vai speciālists izraksta asins bioķīmisku izmeklējumu, piemēram – noteikt holesterīna skaitļus, ALAT (ferments alanīnaminotransferāze, ar ko varam spriest par aknu pataloģiju). Pacients saņem nosūtījumu un dodas uz valsts sertificētu laboratoriju (visbiežāk – E. Gulbja laboratoriju vai Centrālo laboratoriju, kas abas ir Latvijas laboratorās medicīnas flagmaņi).

Pacientam laboratorijā profesionāls medicīnas darbinieks paņem asinis vienā vai vairākos stobriņos, nosūta šos stobriņus izmeklēšanai, bet dažu dienu laikā gan ģimenes ārsts, gan pats pacients saņem atbildes. Laboratorijas telpu uzturēšana ir dārga, tehnoloģijas maksā miljonus, reaģenti – tūkstošus, laboratorijas darbinieku darbs prasa īpašas zināšanas un pieredzi, tātad – arī nav lēts. Laboratorijas izmeklējumi Latvijā ir ievērojami lētāki nekā Igaunijā, aptuveni vienādi lēti ar Lietuvas izmeklējumiem, bet Latvijā valsts, atbilstoši līgumam, maksā par šiem izmeklējumiem ar koeficientuu 0.9.

Ir vairāki iemesli, kāpēc medicīnā tiek arvien vairāk izmantoti laboratoriskie izmeklējumi, mēģināšu tos uzskaitīt. Pirmkārt, laboratorija nodrošina precizitāti un uzticamību, bet uzticami rezultāti ir ļoti svarīgi medicīniskās diagnozes noteikšanā un slimības vadībā. Otrkārt, laboratorisko izmeklējumu sniegtā informācija palīdz atklāt slimības agrīnā stadijā, kad ārstēšana ir efektīvāka un rezultāti ir labāki.

Mūsdienās arvien vairāk uzmanība tiek pievērsta personalizētai medicīnai, kurā izmanto laboratoriskos izmeklējumus, lai izstrādātu individuāli pielāgotas ārstēšanas plānus, pamatojoties uz pacienta specifiskajām vajadzībām un ģenētisko informāciju. Laboratoriskā izmeklēšana nodrošina dažādu slimību skrīninga programmas, piemēram, vēža skrīninga testi un infekciju noteikšanas testi baltīti uz laboratoriskiem izmeklējumiem. Mūusdienīgā genomikas un proteomikas un citu tehnoloģiju attīstība ir paplašinājusi laboratorisko izmeklējumu klāstu un uzlabojusi to precizitāti un efektivitāti.

Laboratoriskie izmeklējumi var palīdzēt noteikt slimības prognozi un pielāgot ārstēšanas plānus, lai uzlabotu slimnieku dzīves kvalitāti un prognostiskos rezultātus.

Kāpēc pieaug laboratrisko izmeklējumu izmaksas?

Laboratorijas izmeklējumu izmaksas mūsdienās strauji pieaug vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt – tās ir materiālu izmaksas – dažādu ķīmisko vielu, reaģentu, un citu materiālu cenas pieaug dēļ ražošanas sterilitātes, precizitātes, labas ražošanas prakses prasībām. Mūsdienu reaģents ir daudzas pakāpes “tīŗāks” par reaģentu pirms desmit gadiem. Līdz ar to arī pašām laboratoorijām nepieciešams iegādāties jaunākas tehnoloģijas un modernizēt esošo aprīkojumu, bet tas savukārt palielina izmaksas.

Jaunāka un efektīvāka aprīkojuma iegāde uzlabo izmeklējumu precizitāti un ātrumu, bet vienlaikus palielina izmeklējumu cenu. Jaunās tehnoloģijas var darboties tikai tad, ja to darbu nodrošina augsti kvalificēts personāls, bet šāda līmeņa kvalificēts personāls prasa augstākas algas. Man vēl šķiet, ka Eiropas un Latvijas regulas un regulatīvie noteikumi, kā arī administratīvie izdevumi, (atļauju iegūšana, sertifikācija un atbilstības pārbaudes) ievērojami palielina izmaksas.
Vēl kāds nozīmīgs cenas pieauguma iemesls ir mākslīgais intelekts.

Neticiet, ka mākslīgais intelekts kaut kur cenas samazina. Mākslīgais intelekts (MI) ienāk laboratorajā diagnostikā dažādos veidos, sniedzot jaunas iespējas, uzlabojot efektivitāti un precizitāti. Mākslīgais intelekts ļauj veikt automatizētus laboratoriskos izmeklējumus, piemēram, automatizētas asinsanalīzes un audu paraugu analīzi. MI palīdz uzlabot efektivitāti, samazina cilvēka kļūdu risku un ļauj laboratorijām apstrādāt lielāku apjomu dažādu paraugu.

Bez tam mākslīgais intelekts var veikt pacientu datu analīzi, piemēram, apvienojot pacientu datus – slimību vēsturi, laboratoriskos rezultātus, vizuālās diagnostikas attēlus – tas palīdz ārstiem noteikt diagnozi, prognozēt slimības gaitu un izstrādāt personalizētu ārstēšanu. Mākslīgais intelekts var analizēt plašu pacientu datu klāstu, lai prognozētu slimību attīstību, novērtētu slimības risku un identificētu pacientus, kuriem ir paaugstināts slimības riska faktors. Molekulārā diagnostikā un ģenētiskā analīzē mākslīgais intelekts ļauj interpretēt ģenētiskos datus un identificēt ģenētiskos riska faktorus vai slimības izraisītājus. Tas ļauj ārstēšanā izmantot farmakogenomiku.

Vai NVD var veikt jelkādas darbības lai samazinātu laboratorisko izmeklējumu skaitu un izmaksas, vienlaikus nodrošinot pacientu pienācīgu veselības aprūpi?

Manuprāt – var. Piemērs būtu protololu un vadlīniju izstrādes atbalstīšana – valstiski izstrādājot un ieviešot standartizētus, uz medicīniskajiem pierādījumiem balstītus protokolus un vadlīnijas attiecībā uz laboratoriskajiem izmeklējumiem. Tas ļautu ieviest prioritāru izmeklējumu sarakstus un ierobežojumus attiecībā uz laboratorisko izmeklējumu nozīmēšanu, lai novērstu, iespējams, nevajadzīgu vai pārmērīgu laboratorisku izmeklēšanu.

Neesmu pārliecināts, ka Latvijā izdotos ar algoritmiem un vadlīnijām sasniegt ievērojamu ekonomiju, bet ir cerības samazināt izmeklējumu skaitu par 10%. Izstrādājot ārstēšanas algoritmus, kas balstīti uz pacientu slimības riska novērtējumu un sagatavotiem klīniskajiem kritērijiem, ir iespējams palīdzēt ārstam izvēlēties atbilstošākos un nepieciešamākos laboratoriskos izmeklējumus. Bez tam veicinot sadarbību un koordināciju starp ārstiem, laboratorijām un NVD varētu optimizēt laboratorisko izmeklējumu izmantošanu un nodrošināt pacientiem labāko aprūpi par pieņemamām izmaksām.

Otrs virziens būtu mēģināt apmācīt pacientus, ieviest pacientu izglītošanas programmas, lai informētu un izglītotu pacientus par to, kādās situācijās ir nepieciešams laboratoriskais izmeklējums, un kāda ir šī izmeklējuma nozīme un cena veselības aprūpē.

Trešais virziens, ko čakli iesaka Eioroopas savienība, ir investēt tehnoloģijās un attīstīt jaunas tehnoloģijas un medicīniskos instrumentus, kas var uzlabot laboratorisko izmeklējumu efektivitāti un precizitāti, vienlaikus samazinot izmaksas un laiku. Manuprāt, investīcijas tehnoloģijās uzlabo precizitāti un ātrumu, taču nesamazina cenu.

Laboratorās diagnostikas nākotnes izaicinājumi

Laboratorā diagnostika nākotnē būs izšķiroša jomas, jo ietekmēs gan pacientus, gan veselības aprūpes sniedzējus, gan sabiedrību kopumā. Ar tehnoloģiju attīstību pieaug pieprasījums pēc precīzākiem un uzlabotiem laboratorijas testiem. Tas nozīmē, ka ir nepieciešama augstāka izpratne par testu rezultātu interpretāciju un to, kā šie rezultāti tiek integrēti veselības aprūpes lēmumu pieņemšanā.

Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta personalizētajai medicīnai, kas prasa izmantot laboratoriskos izmeklējumus, lai identificētu individuālās pacienta ģenētiskās un biomarkeru raksturīgās īpašības. Integrējot šo informāciju, gadu no gada pieaug iespēja izstrādāt efektīvākus un pielāgotus ārstēšanas plānus. Arvien lielāka daudzuma datu apkopošana no laboratorijas testiem var radīt izaicinājumus datu pārvaldībā un privātumā. Laboratorisko izmeklējumu attīstība diktē nepieciešamību datus pareizi saglabāt, apstrādāt un aizsargāt, ievērojot stingrus drošības standartus un privātuma noteikumus.

Jaunākās tehnoloģijas un inovācijas jebkurā gadījumā palielinās laboratorisko izmeklējumu izmaksas. Svarīgi būs nodrošināt, ka izmeklējumi ir pieejami visiem pacientiem (gan attiecībā uz pacienta ģegrāfisko dzīves vietu, gan vecumu, gan maksātspēju), un tos iespēju robežās nodrošināt valstiski par pieņemamām cenām, lai veicinātu līdzsvarotu pieejamību un veselības aprūpes taisnīgumu. Ar globālo mobilitāti un klimata pārmaiņām pieaug infekcijas slimību risks. Laboratorijas diagnostika ir būtiska, lai agrīni identificētu un kontrolētu potenciālos infekcijas izraisītājus, kas palīdzētu novērst slimību izplatību un uzlabotu sabiedrības veselību.

Lai diagnosticētu slimību, klīnicists mūsdienās ir kļuvis atkarīgs no precīziem laboratorisko analīžu datiem, viņš paļaujas uz šo informāciju – lai plānotu vai īstenotu pacienta ārstēšanu un aprūpi.

SAISTĪTIE RAKSTI