×
Mobilā versija
+11.7°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
26. februāris, 2018
Drukāt

Negatīvi ietekmē bankas un to kredītreitingus: “Moody’s” komentē situāciju Latvijā (1)

LETALETA

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Moody’s” pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto “ABLV Bank” likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

“Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,” norāda “Moody’s” analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

“Moody’s” ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Lai arī jaunākie notikumi Latvijas finanšu sistēmā rada negatīvu ietekmi uz visu banku kredītreitingiem, tās bankas, kuras visvairāk balstās uz nerezidentu noguldījumiem savu darbību finansēšanai, ir visvārīgākās, tostarp “ABLV Bank”, “Rietumu banka” un “Norvik banka”, vēsta aģentūra.

“ABLV Bank” noguldījumi no iedzīvotājiem NVS valstīs 2017.gada 30.jūnijā veidoja 83,9% no kopējā noguldījumu apmēra. “Rietumu banka” ierobežo informācijas izpaušanu par nerezidentu noguldījumiem, taču bankas biznesa modelis balstīts uz turīgām starptautiskām privātpersonām, un 2016.gada beigās 62% no visiem aizdevumiem tika izsniegti kredītņēmējiem valstīs, kas neietilpst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kas, pēc “Moody’s” uzskatiem, paredz lielu nerezidentu noguldījumu apmēru. Tikmēr “Norvik bankas” nerezidentu noguldījumu apmērs no valstīm ārpus OECD 2016.gada nogalē veidoja 57,8%, tostarp 25,3% bija no Krievijas rezidentiem.

Vienlaikus “Moody’s” vēsta, ka no Latvijas finanšu institūcijām aģentūra vērtējumā banka “Citadele” un “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”) ir labi pozicionētas, lai pārciestu pašreizējo notikumu radīto spiedienu. Aģentūra norāda, ka banka “Citadele” pēdējos gados galvenokārt attīstījusies Baltijas valstīs, koncentrējoties uz patēriņa kredītiem, kā arī aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Vienlaikus banka samazinājusi saikni ar NVS valstīm un ierobežojusi jaunu nerezidentu noguldījumu pieņemšanu. 2017.gada beigās bankas “Citadele” noguldījumu apmērs no Baltijas valstīm veidoja 64% no kopējā noguldījumu apmēra, bet noguldījumi no NVS valstīm bija 7,6%. Tikmēr “Altum” ir attīstības institūcija, kuru galvenokārt finansē Latvijas valsts un Eiropas Savienības programmas, skaidro “Moody’s”.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.

Vienlaikus “ABLV Bank” paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.

“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+