Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. jūlijs, 2014
Drukāt

Koristi: negribas braukt prom no Rīgas

Foto-Dainis BušmanisFoto-Dainis Bušmanis

Aizvakar, 19.jūlijā, “Arēnā Rīga” ar krāšņu ceremoniju un kupli apmeklētu koncertu noslēdzās astotā Pasaules koru olimpiāde, kas, Rīgā pulcējot 27 000 dziedātāju no 73 valstīm – visiem pieciem kontinentiem –, vēsturē iegājusi kā vērienīgākā šā dziedāšanas foruma pastāvēšanas vēsturē.

Ceremonijas pirmajā daļā skatītājiem bija iespēja izbaudīt krāšņu un atraktīvu kvalitatīvas mūzikas daudzveidību, ko izpildīja apvienotais Latvijas bērnu koris. Vairāk nekā 800 dziedātāju diriģenta Arvīda Platpera vadībā kopā ar solistiem Intaru Busuli, Daumantu Kalniņu, Kristapa Krievkalna instrumentālo grupu atskaņoja dažādu tautu mūziku. Īpašas emocijas un vienotu sajūsmu publikā izpelnījās D. Kalniņa izpildītā Ērika Ešenvalda komponētā Pasaules koru olimpiādes oficiālā dziesma “My Song”.

Sākoties ceremonijas otrajai daļai, kuras laikā pasaules apvienotais koris un solisti, Daumants Kalniņš un Ieva Sutugova, dziedāja pasaules populāro mūziku, izzuda robežas starp skatītājiem un dziedātājiem. Ikviens zālē sēdošais cēlās kājās, lai dziedātu un aktīvi piedalītos līdzi, dažbrīd tribīnēs pat dejojot. Atmosfēra bija tik nepiespiesta un brīva, ka bija sajūta, it kā šie būtu mūsu pašu Dziesmu svētki.

“Šie pasaules kultūras svētki, kuros pavadījām pēdējās desmit dienas, bija patiešām liels kultūras notikums,” teica nodibinājuma “Rīga 2014” un Pasaules koru olimpiādes nacionālās organizācijas komitejas vadītāja Diāna Čivle. Iepriekš olimpiādes organizatoriem – vācu organizācijai “Interkultur” – saistībā ar notikumiem Ukrainā gan nācās uzklausīt kritiku un taisnoties par to, ka par nākamo koru sacensību vietu 2016. gadā izvēlēti Soči (Krievija). Lēmums esot pieņemts jau pirms politisko notikumu eskalēšanās, tomēr nav nejaušība, ka noslēguma ceremonijā Soču vārds netika akcentēts. Gan pirms ceremonijas notikusī preses konference, gan koncerts iesākās ar klusuma brīdi, pieminot pasažieru lainera “Malaysia Airlines” katastrofas upurus, starp 298 cilvēkiem 192 bija nīderlandieši. Dienu pēc traģēdijas kori devās pie Nīderlandes vēstniecības Rīgā, lai ar dziesmām un ziediem godinātu bojāgājušo piemiņu.

Ar sešiem čempionu tituliem un 54 medaļām (29 zelta un 25 sudraba) Latvija ieņem pirmo vietu astotās Pasaules koru olimpiādes triumfatoru sarakstā, mums seko Dienvidāfrika (5 čempionu tituli) un Ķīna (4). Pēc kultūras ministres Daces Melbārdes domām, aizvadītās desmit dienas bija laiks, kad varējām aizmirst biklumu un apzināties savu varēšanu, spēku un vērtības. Bet Pasaules koru olimpiādes goda mākslinieciskais vadītājs, ievērojamais komponists Mortens Lauridsens atzina, ka pēc deviņām dienām Latvijā negriboties braukt prom. Pateicoties taksometra šoferim, kurš viņam bijis arī kā gids, viņam bijusi iespēja šajās dienās izbaudīt Latviju visā tās vasarīgajā krāšņumā.

Uzziņa


PASAULES KORU OLIMPIĀDES ČEMPIONI 2014


Bērnu kori: Jelgavas 4. vidusskolas bērnu koris, LATVIJA

Skolēnu kori: Shanghai Huangpu Youngster’s Activity Center Spring Children’s Choir, ĶĪNA

Viendabīgie jauniešu kori: Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas meiteņu koris, LATVIJA

Jauniešu vīru kori: Diocesan Boys’ School Choir, ĶĪNA / HONKONGA

Zēnu kori: Chapel of Boys and Young Men of the Sverdlovsk State Children Philharmonic, KRIEVIJA

Jauktie jauniešu kori: University of Pretoria Camerata, DIENVIDĀFRIKA

Jauktie vokālie ansambļi: Ars Nova Vocal Ensemble, UNGĀRIJA

Jauktie kamerkori: Niños Cantores de la Orquesta Sinfónica Juvenil y Camerata Larense, VENECUĒLA

Jauktie kori: Stellenbosch University Choir, DIENVIDĀFRIKA

Sieviešu vokālie ansambļi: Anima Solla, LATVIJA

Sieviešu kamerkori: Philomela, SOMIJA

Sieviešu kori: Aarhus Pigekor, DĀNIJA

Vīru vokālie ansambļi: Vokalensemble Hohes C, AUSTRIJA

Vīru kamerkori: The Orthodox Male Choir “Armonia”, RUMĀNIJA

Vīru kori: Rīgas Tehniskās Universitātes vīru koris Gaudeamus, LATVIJA

Sakrālā mūzika a cappella: Ateneo Chamber Singers, FILIPĪNAS

Sakrālā mūzika ar pavadījumu: Stellenbosch University Choir, DIENVIDĀFRIKA

Garīga satura mūzika: Guangdong Experimental High School Choir, ĶĪNA

Laikmetīgā mūzika: Emīla Dārziņa jauktais koris, LATVIJA

Džezs: Dekoor Close Harmony, NĪDERLANDE

Gospeļi: Mazmur Chorale, INDONĒZIJA

Spiričueli: Stellenbosch University Choir, DIENVIDĀFRIKA

Barbershop kvarteti: KeyChord, NĪDERLANDE

Barpershop kori: The Old Joes’ Choir, ŠRILANKA

Populārā kormūzika: Dekoor Close Harmony, NĪDERLANDE

Popmūzikas/šovu kori: Kearsney College Choir, DIENVIDĀFRIKA

Tautas mūzika / folklora: Jauniešu koris MASKA, LATVIJA

Skatuviskā tautas mūzika: Student Choir of Nankai University, ĶĪNA.

Autore: Ieva Gržibovska

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+