Kokteilis
Ceļo

Nemunas deltas unikālā pasaule un indiāņu pasaule tepat, Lietuvā 0

Foto – Shutterstoc.com un vinetukaimas.lt

Latviešu tūristi Lietuvā ļoti iecienījuši Kuršu kāpu ar unikālo dabu un lieliskajiem delfīnu un jūras lauvu šoviem, taču ne mazāk pārsteidzoša dabas pasaule paveras vēl pārdesmit kilometrus tālāk uz dienvidiem Nemunas deltā, kur, upes tecējumam sadaloties vairākās atsevišķās straumēs, izveidojusies Rusnes sala (44 km²) – etnogrāfiski interesanta vide, kurā piecos ciemos dzīvo ap diviem tūkstošiem iedzīvotāju.

Ačgārnā māja

Varbūt tādēļ, ka pa ceļam uz Rusni Klaipēdas apkaimē ir tik daudz aizraujošu apskates vietu, ceļotāji vienas dienas ekskursijā nepaspēj aizkļūt līdz Nemunas deltai. Starp šādām vietām ierindojama arī Ačgārnā māja, kas nesen atklāta līdzās Dinozauru parkam Radaiļos (7 km no Klaipēdas). Ideja nav jauna, jo šāda māja jau labi sen apskatāma arī Polijā kašubu apdzīvotajā teritorijā netālu no Gdaņskas, taču tagad, lai, pastaigājoties pa griestiem, sajustu “taurenīšus” vēderā, vairs nav jābrauc tik tālu. Turklāt blakus esošajā restorānā par salīdzinoši zemu cenu var nobaudīt cepelīnus – populārāko lietuviešu nacionālo ēdienu.

 

Vinetu indiāņu ciemats

Vēl noteikti jāredz Indiāņu ciemats Šļiku ciemā, kas iekārtots kā autentiska Ziemeļamerikas indiāņu atpūtas vieta gleznainās Akmenes – Danes upes ielejā Klaipēdas rajonā. Tā saimnieks vecākais indiānis Vinetu kopā ar palīgiem piedāvā iepazīties ar indiāņu vēsturi, kultūru, piedalīties šamaņa rituālos, piemēram, uzpīpējot “miera pīpi”, un apmesties tradicionālajās indiāņu “Tipi” mājās.

Mazajiem indiāņiem te dota iespēja iemācīties šaut ar loku un spļaudīkļiem, braukt ar kanoe laivu vai smailīti, apkrāsot māla amuletus un iesaistīties dažādās spēlēs. Savukārt pirts mīļotājus gaida mistiskā “septiņu dvēseļu sviedru” Inipi pirts, kas atjauno dvēseles enerģiju.

 

Savdabīgie Lietuvas dienvidrietumi

Lietuvas piekrastē uz dienvidiem no Klaipēdas īpatnā veidā sajaukusies lietuviešu un vācu kultūra, jo šīs valsts daļas vēsture diezgan būtiski atšķiras no pārējās Lietuvas vēstures. Gadsimtiem ilgi Klaipēdas oficiālais nosaukums bija Mēmele, un tā ietilpa Austrumprūsijā, bet 1871. gadā, Vācijai apvienojoties, tā kļuva par vistālāk uz ziemeļiem esošo impērijas pilsētu, kuras lielākā daļa iedzīvotāju bija vācieši, neskatoties uz to, ka te bija izveidojies Lietuviešu kultūras centrs un tika drukātas grāmatas lietuviešu valodā.

Pēc Pirmā pasaules kara Klaipēdas apgabals kļuva par Antantes protektorātu, ko pārvaldīja neatkarīgs Landtāgs franču virsvadībā, līdz 1923. gada janvārim, kad Lietuvas armija ieņēma Klaipēdu un pievienoja to Lietuvas valstij, kaut arī franču karavīri simboliski pretojās uzbrukumam. Taču, atguvusies no kara, Vācija neatmeta cerības atgūt Klaipēdu, un 1939. gada 20. martā (gandrīz pusgadu pirms Otrā pasaules kara sākuma) Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops izvirzīja ultimātu Lietuvas ārlietu ministram par Klaipēdas atdošanu. Jau divas dienas vēlāk Vācijas karaspēks iegāja pilsētā, un 23. martā te ieradās pats fīrers Ādolfs Hitlers, lai teiktu patriotisku runu no pilsētas teātra balkona.

Šobrīd Klaipēdas reģions atkal ir neatņemama Lietuvas teritorija, tomēr vācu laiku ietekme vēl saglabājusies vietvārdos un pildrežģu ēku arhitektūrā, bet Nemunas delta pārsteidz ar 21. gadsimtam neraksturīgu mieru, kolorītajiem zvejniekciemiem un putnu vērošanas vietām.

Rusnes salas burvība

Uz rietumiem no Šilutes pirms ietekas Kuršu līcī Lietuvas likteņupe Nemuna sazarojusies vairākās attekās, veidojot plašu deltu. Atmata un Skirvīte no kontinenta nošķīrusi sauszemes gabalu, izveidojot kaimiņvalsts lielāko salu Rusni, kurā pāri pārplūstošajām piekrastes pļavām var nokļūt pa tiltu salas austrumos. Agrākos laikos Rusnes iedzīvotāji pārsvarā nodarbojušies ar zvejniecību, koku pludināšanu un nedaudz arī lauksaimniecību, cik nu liesā zeme te ļāvusi kaut ko izaudzēt iztikai. Mūsdienās gan īsteno salinieku dzimtu palicis pavisam maz, taču pārējie iedzīvotāji veido it kā Lietuvu miniatūrā, jo uz dzīvi šeit cilvēki sabraukuši teju no visiem valsts novadiem.

Dzīvot Rusnē nav viegli, jo cietzeme paceļas tikai 0,5 –1 m v. j. l. un ik pa laikam pārplūst, visbiežāk pavasaros. Turklāt jārēķinās ar robežsardzes torņu modro klātbūtni salas dienvidos – Skirvītes (Severnajas) upe ir robeža starp Lietuvu un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, ko paradoksāli varētu nosaukt par “mazo Rietumu kaimiņu”. Upe vienlaikus ir arī Eiropas Savienības robeža.

Saistītie raksti

Pirms vairāk nekā 20 gadiem te izveidots Nemunas deltas reģionālais parks nepilnus 240 kvadrātkilometrus lielā platībā, no kuriem aptuveni piekto daļu aizņem ūdens. Vislabāk to iepazīt, braucot ar kuģīti pa upju, pieteku un atteku labirintu, kur mājo daudzas ūdensputnu sugas, tostarp jūras ērgļi jeb kormorāni, par kuriem nepriecājas vietējie zvejnieki, jo tie apēd daudz zivju. Tomēr zivju bagātības pietiek visiem un kuģīša īpašnieks ceļotājiem piedāvā arī nobaudīt zivju zupu, jo zivis, visdažādākajā veidā pagatavotas, ir salinieku nacionālais ēdiens. Ja atlicināts vairāk laika Nemunas deltas apceļošanai, vienu dienu var veltīt braucienam uz Nidu Kuršu kāpā, jo vasaras sezonā pāri Kuršu līcim notiek regulāra kuģīšu satiksme. Rusnē iespējams arī pārnakšņot un izmantot gida pakalpojums, lai labāk iepazītu salu, jo vietējie iedzīvotāji ir laipni, apzinoties tūrisma nozīmi savā no ārpasaules visai nošķirtajā dzīvē.

Tā tikai šķiet, ka Rusne ir pasaules mala, bet te ir ko darīt, piemēram, izstaigāt vairākas dabas takas, apmeklēt brīvdabas muzeju vai iespaidīgo bāku Ostad­vares ciemā, kurā uzkāpjot pa stāvajām kāpnēm paveras Atmatas upes panorāma. Savukārt Miņģes (Mīnijas) zvejniekciemu dēvē pat par “Lietuvas Venēciju”, jo galvenās ielas vietā tek Mīnijas upe. Vietējā krodziņa interjeru rotā kuģa modelis, atgādinot par lietuviešu jūrasbraucēju laikiem, bet piekrastē satupušas sarkanbrūni krāsotas koka mājas ar dakstiņu jumtiem un baltziliem logiem, un pie daudzām izveidotas piestātnes laivām un nelieliem kuģīšiem. Tādu idilli reti kur Baltijā gadās redzēt, tādēļ iesaku jau šovasar padomāt par nesteidzīgu atpūtu Nemunas deltā, lai atgūtu ticību nesapostītajam dabā un cilvēku savstarpējās attiecībās.

LA.lv
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
13 īpašas latviešu filmas novembra vakariem: jaunākās simtgades kino un neaizmirstama klasika
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Negaidīta krāsu palete un zīda apģērbi: COS piedāvā 2019. gada pavasara/vasaras kolekciju
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO: Latvijas slavenības atklāj, ko cels galdā Latvijas svētkos
5 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām
4 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Latvijas Banka noslēgusi pastāvīgu darba līgumu ar Saeimas “izsvilpto” Kušneru
3 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Latvija piedalīsies “Expo 2020” Dubaijā: cer veicināt eksportu uz Āzijas valstīm
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Arī ceturtdien vietām gaidāmi saulaini mirkļi
9 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānija brīdina savus pilsoņus un ierindo Zviedriju augstākajā terora draudu līmenī
1 stunda