Krievi nāk virsū kā melna nakts.. Ukraiņi nosauc laiku, kad vairs nevarēs noturēt fronti – ne ieroču, ne spēka nav 315
Ukrainas bruņoto spēku (AFU) virsnieki baidās, ka frontes līnija šovasar varētu sabrukt pēc plaša mēroga Krievijas ofensīvas, raksta izdevums Politico.
Augstas Ukrainas militārpersonas, kas vēlējušās palikt anonīmas, izdevumam norādīja, ka, viņuprāt, frontes līnija tiks pārrauta vasarā pēc Krievijas ofensīvas, jo Krievijas armijas vadība ir gatava lieliem zaudējumiem, bet ukraiņu karavīru morāle un apņēmība ir novājināta.
Kā atzīmējis bijušais aizsardzības ministrs Valērijs Zalužnijs, Ukrainas armijai vajadzīgs liels skaits karavīru. Pēc viņa novērtējuma, Kijevai papildus nepieciešami 500 000 karavīru.
“Vienkārši pajautājiet kādam ukraiņu karavīram, vai viņš joprojām uzskata, ka Rietumi atbalstīs Kijivu “tik ilgi, cik nepieciešams”. Šie solījumi ir tukši, – kā redzams tad, kad ir pagājušas četras nedēļas, kopš jūsu artilērijas vienībā pēdējo reizi tika izšauts šāviens,” tā sūdzējies izdevumam kāds karavīrs no frontes līnijām.
Karam, kam ir tik laikmetu noteicoša nozīme, Rietumu līderu rīcība, palīdzot Kijivai atvairīt Krievijas okupantus, ir tālu no viņu retorikas. Šī vilšanās ir padarījusi visu rangu ukraiņus — no karavīriem, kas rok ierakumus, līdz ministriem, kas vada valsti — nogurušus un aizkaitināmus.
Krievijas lielais mērķis ir Ukrainas otrā lielākā pilsēta – Harkiva. Šobrīd Ukrainai vissteidzamākā vajadzība ir pēc artilērijas šāviņiem — miljonus. Turklāt Ukraina apgalvo, ka tai ir nepieciešami vismaz divi desmiti pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot”, lai aizsargātu karaspēku frontes līnijās un aizstāvētu Harkivu, kas jau nedēļām ilgi ir pakļauta nežēlīgiem raķešu un artilērijas uzbrukumiem.
Ukrainas bruņotajiem spēkiem (AFU) aizmugurē nav aizsardzības līniju, kas varētu kalpot par aizsegu atkāpjošajiem karaspēkiem, ziņu aģentūrai Associated Press sacīja Ukrainas militārpersonas un amatpersonas. Tās uzskata, ka pirms Krievijas armijas ofensīvas sākuma bija jāizbūvē nocietinātas līnijas, bet tam piegāja bezatbildīgi. Daudzi negaidīja jaunu Krievijas ofensīvu, sacīja Avdijivkas apgabalā dislocētās 47.brigādes komandiera vietnieks.
Ukrainas bruņoto spēku 67.brigādes karavīrs, ieņemot pozīcijas Časovjaras apgabalā, sacīja, ka, pārejot uz jaunām pozīcijām, karavīri “gaidīja, ka ieraudzīs zemnīcas, ierakumu labirintu un apšaudes pozīcijas, taču atrada vairākas bedrītes, diez vai pietiekami liels, lai paslēptos artilērijas apšaudes laikā. Šī iemesla dēļ atkāpšanās laikā brigāde cieta lielus zaudējumus.”
Viens no aizsardzības līniju nesagatavotības iemesliem ir masveida armijas samazināšana neatkarīgajā Ukrainā, raksta AP. Jo īpaši vienlaikus gandrīz visi inženiertehniskie pulki tika izformēti, un tiem piederošie ekskavatori un arkli tika izpārdoti. Kāds no atlikušajiem inženieriem sacīja, ka, kad viņa vienība oktobrī ieradās, lai būvētu nocietinājumus Ukrainas austrumos, viņiem bija tikai “vecā 60. gadu tehnika un lāpstas”.
Pagājušā gada rudenī Ukrainas varas iestādes paziņoja par plāniem frontē būvēt plaša mēroga nocietinājumu tīklu. Kijiva šim mērķim atvēlējusi gandrīz 38 miljardus grivnu (960 miljonus dolāru). Martā Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina būvē 2000 km nocietinājumu pa trim frontes līnijām.
Kā vēsta AP, pirmo nocietinājumu līniju spiesti būvēt paši Ukrainas militāristi, vienlaikus piedaloties kaujās. Otro līniju. 2–5 km aiz frontes līnijas, un Krievijas artilērijas darbības rādiusā veido vāji aprīkoti inženiertehniskie spēki. Trešo līniju būvē privātas kompānijas saskaņā ar militāriem līgumiem.
Būvniecības tempi ievērojami atpaliek no Krievijas armijas virzības. Munīcijas trūkums liek Ukrainas karaspēkam, neskatoties uz to skaitlisko pārsvaru, vienu apdzīvotu vietu pēc otras atdot Krievijai, stāsta Ukrainas bruņoto spēku vienības komandieris ar iesauku Batjars.
