Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. jūnijs, 2013
Drukāt

Nerezidentu nauda veido pusi no banku noguldījumiem


12juni_pase_72

Eiropas paustās bažas par pārāk lielo citu valstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem piederošās naudas noguldījumu apmēru jeb nerezidentu naudu Latvijas bankās nebūs būtisks šķērslis, kas kavēs mūsu valsts pievienošanos eirozonai. Par to ir pārliecināti aptaujātie eksperti. Turklāt, neskatoties uz Eiropas bažām, Latvijā no citām valstīm nākušas naudas upes visdrīzāk neizsīks.

 

Te esot pietiekami laba augsne, lai šāda veida pakalpojumi Latvijā turpinātu attīstīties.

Nerezidentu apkalpošana ir bijusi Latvijas finanšu sistēmas būtiska daļa jau 20 gadus. Globālās finanšu krīzes ietekmē gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumi piedzīvoja kritumu, tomēr jau kopš 2009. gada vidus atkal vērojams pakāpenisks noguldījumu apmēru pieaugums. Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati, šā gada pavasarī Latvijas bankās bija noguldīti 6,38 miljardi latu nerezidentu līdzekļu, no kuriem tikai miljards latu piederēja citu valstu privātpersonām, pārējie līdzekļi nāca no citu valstu uzņēmumiem. Šī summa veido aptuveni 50% no visās Latvijas bankās noguldītās naudas. Gada laikā nerezidentu naudas apmērs Latvijas bankās pieaudzis par nepilniem 18% un te “pie vainas” ir gan ekonomisko problēmu saasināšanās Eiropas dienvidvalstīs, gan krīze Kiprā, no kurienes bēga pārsvarā Krievijas uzņēmumiem un pilsoņiem piederoša nauda.

 

Divi brīdinājumi

Eiropa pirmo reizi bažas par pārāk lielo nerezidentu, tostarp Krievijas, naudas īpatsvaru Latvijā pauda pēc banku krīzes Kiprā šā gada pavasarī. Tolaik tika pieļauts, ka liela daļa no šīs valsts aizplūstošās nerezidentu naudas, kuras saknes meklējamas Krievijā, var nonākt Latvijā un tālāk jau radīt problēmas mūsu valsts ekonomikai.

Otrs brīdinājums izskanēja Eiropas Centrālās bankas (ECB) ziņojumā par Latvijas gatavību iestāties eirozonā šī gada jūnija sākumā. Abos gadījumos Latvijas politiķi steidza mierināt, ka nekādā gadījumā ārzemnieku nauda neietekmē ekonomikas stabilitāti un ir veikti dažādi pasākumi, lai arī maksimāli ierobežotu nelegālu līdzekļu plūšanu caur komerciestādēm.

Arī banku pārstāvji mierina – viss tiek kontrolēts un bažām nav pamata.

 

Bažas par naudas atmazgāšanu

Vēl pirms krīzes nereti runāja, ka finanšu nozare Latvijā varētu būt viena no prioritārajām, bet pēc smagās ekonomiskās lejupslīdes šādas runas visā Eiropā vairs nav modē. Tiek domāts, kā ierobežot un kontrolēt šīs nozares darbību, lai nākotnē nepieļautu tik smagas krīzes. Tomēr Latvijai ir visi nosacījumi, lai šī nozare būtu spēcīga, tostarp arī apkalpojot nerezidentu līdzekļus, kas ļautu audzēt tā saucamo finanšu pakalpojumu eksportu.

“No vienas puses, Latvijai būtu izdevīgi attīstīt finanšu eksportu. Taču, no otras puses, nerezidentu līdzekļi ir augsta riska nauda, proti, to izcelsme var būt arī nelegāla, un līdz ar to gan bankām, gan arī kontrolējošām iestādēm tas rada papildu galvassāpes – kā pārbaudīt, vai šie līdzekļi nav iesaistīti dažādās naudas atmazgāšanas shēmās,”

norāda Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova. Viņa arī pieļauj – ja ECB paudusi bažas, tātad tās rīcībā ir informācija, ka šādas problēmas ir bijušas vai arī aizvien ir.

“Pasaulē naudas atmazgāšanas shēmas tiek izgudrotas visu laiku. Izkontrolēt un līdz ar to pilnībā novērst šo risku nebūs iespējams,” uzskata ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Finasta Asset Management” valdes loceklis Andrejs Martinovs.

 

Ietekme ir neliela

Bankas, kas apkalpo nerezidentu naudu, galvenokārt ienākumus gūst no komisijas maksām. Divas trešdaļas no piesaistītajiem nerezidentu līdzekļiem ir izvietoti tādos aktīvos, kas ļauj šo naudu pēc pirmā pieprasījuma ātri atdot īpašniekiem, nenodarot ļaunumu pašai bankas stabilitātei. Patlaban tikai aptuveni 30% no nerezidentu naudas tiek iepludināti Latvijas ekonomikā ar kredītu starpniecību.

“Ļoti labi, ka tie ir tikai 30%. Tas ir maldīgs priekšstats, ka visai naudai jānonāk tautsaimniecībā. Latvija jau vienu krīzi pārdzīvoja, un mācības ir gūtas. Nerezidentu līdzekļi ir jāiegulda drošos aktīvos,” norāda Krievijas bankas “M2M Private Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Nesen koncerns VMHY, kurā ietilpst arī šī Krievijas banka, nopirka Latvijas Biznesa banku, un R. Idelsons neslēpj, ka viens no tās darbības virzieniem būs arī nerezidentu naudas apkalpošana.

Tiesa, vai līdz ar ekonomikas izaugsmi nepieaugs arī Latvijas komercbanku vēlme papildus nopelnīt uz kredītu rēķina, ir nākotnes jautājums. Patlaban bankas ļoti piesardzīgi aizdod naudu – Eiropā joprojām valda pārāk liela nestabilitāte, savukārt Latvijā ir samērā maz dzīvotspējīgu projektu, kuriem varētu aizdot bez liekām bažām. Tas vismaz patlaban būtiski bremzē nerezidentu līdzekļu nonākšanu reālajā ekonomikā.

 

Fakti

Kur bankas iegulda nerezidentu naudu

~15% tiek turēti skaidrā naudā un Latvijas Bankā

~30% tiek izvietoti citās bankās depozītos

~20% tiek ieguldīti vērtspapīros

~30% tiek izsniegti kredīti (salīdzinājumam – universālās bankas izsniedz ~70%)

~5% tiek izvietoti citos aktīvos

Dati: FKTK

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+