Izglītības un zinātnes atbalstā jāvairo valsts naudas tiesa 0
Turpmākajā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas periodā līdz 2020. gadam pilnībā būtu jāmaina pašreizējā situācija, kad 90% naudas, kas augstākajai izglītībai un zinātnei ļauj attīstīties, tiek ņemta vienīgi no ES fondu līdzekļiem.
Mainot šo kārtību un nodrošinot lielāku valsts atbalstu, abas minētās nozares varētu pilnvērtīgi pievērsties augstskolu reģionālajai jeb viedajai specializācijai un zinātnes ekselences veicināšanai. Šādas atziņas izskanēja aizvadītajā nedēļā notikušajā ekspertu diskusijā “ES fondu finansējuma piesaiste pētniecībai Latvijas augstskolās: pieredze un nākamā plānošanas perioda perspektīvas”, ko savas 60 gadu jubilejas gada ietvaros rīkoja Liepājas Universitāte.
Jāmaina attieksme
Lai gan 2007. – 2013. gada finanšu periods ES projektiem ir noslēdzies, joprojām notiek intensīva tajā pieteikto projektu realizācija. Tomēr izglītības ministre Ina Druviete norāda: “Esam aktīvā nākamo ES struktūrfondu plānošanas posmā. Tikai no mums pašiem būs atkarīgs, cik pārliecinoši spēsim pierādīt nepieciešamību pēc šīs naudas kvalitātes celšanai kā augstākajā izglītībā, tā zinātnē.”
Viena no veiksmes atslēgām iespējami efektīvākā ES fondu izmantošanā, pēc Eiropas Komisijas (EK) Latvijas pārstāvniecības ekonomiskā eksperta Mārtiņa Zemīša domām, ir attieksmes maiņa pret ES fondiem. “Visi runā par “fondu apgūšanu”. Taču tie ir nevis “jāapgūst”, bet gan saprātīgi un mērķtiecīgi “jāiegulda”, nosaucot tos rādītājus, pēc kuriem būs atdeve no ieguldījumiem inovācijā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka ES budžets ir investīciju budžets,” uzsver M. Zemītis.
Nākamajā plānošanas periodā no Latvijai atvēlētās ES naudas – vairāk nekā 7,446 miljardiem eiro – piektā daļa būs pieejama visu veidu atbalstam izglītībā – kā pamata un augstākajai, tā profesionālajai izglītībai un zinātnei. Tomēr šoreiz ES izvirzījusi virkni priekšnosacījumu, kas jāņem vērā, lai naudu varētu sākt tērēt. Piemēram, jākoncentrējas uz viedo zinātnes stratēģiju jeb, vienkāršāk sakot, valstīm jādefinē tās nozares, kurās nauda ieguldāma, pasakot arī, kā tiks izmērīta atdeve no tās.
Neapšaubāmi būtisks augstākajai izglītībai, pēc EK pārstāvniecības eksperta domām, ir arī atbalsta palielinājums no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašlaik tas ir vien 0,7%, bet Latvija, tāpat kā citas ES dalībvalstis, līdz 2020. gadam apņēmusies to pieaudzēt līdz 1,5% no IKP.
ES nauda – “piešpricei”
Tikmēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja uzskata – normāli būtu, ja valsts budžets izglītības un zinātnes attīstībai nodrošinātu nepieciešamo pamatsummu, bet ES nauda būtu “patīkama piešprice”.
“Augstākajai izglītībai un zinātnei būs pieejams viens miljards eiro. Tas nav daudz, tādēļ ieguldījumiem jābūt mērķtiecīgiem un gudriem. Lai tie tādi būtu, investīcijas jālīdzsvaro, vienlīdz ieguldot cilvēkresursu un infrastruktūras attīstībā, jo ir gadījumi, kad iegādāts labs aprīkojums, bet nav kas ar to strādā,” norāda komisijas vadītāja.
Tāpat jāseko, vai ir līdzsvars starp ieguldījumiem fundamentālajā zinātnē, pētniecībā un pielietojamā pētniecībā. “Manuprāt, te valdība grēko, runājot tikai par tādām investīcijām, kas dod tūlītēju atdevi, aizmirstot, ka jāveido fundamentālās zinātnes kritiskā masa, kas ir pamats tam, lai tālāk var attīstīties arī pielietojamā pētniecība,” norāda D. Reizniece-Ozola.
Ieguldījumiem, pēc komisijas vadītājas domām, jāveicina arī sadarbība, jo tikai konkurence der lielajām valstīm. “Es runāju par to, vai tiek veicināta sadarbība starp pētniecības institūtiem un privāto sektoru. Līdzšinējā plānošanas periodā bija programma kompetenču centru izveidei, un to izdošanos es vērtēju ļoti zemu – pētnieciskās institūcijas un zinātnieki tika piesaistīti minimālākajā iespējamā apjomā,” tā D. Reizniece-Ozola.
Atbildot uz šo pārmetumu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Ģirts Kronbergs norāda – pati augstākā izglītība pārlieku par sadarbību ar industriju neinteresējas. “Diemžēl esam kļuvuši par pasūtījuma izpildītājiem rindas kārtībā un ļoti maz domājam un spējam konkurēt kā nopietni piegādātāji gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī,” uzsver Ģ. Kronbergs.
LTRK ir gatava atbalstīt ieceri par reģionālo augstskolu specializāciju jeb viedo attīstības stratēģiju veidošanu. “Tas būtu kā magnēts vietējām industrijām, lai nostiprinātu pārdošanas spējas, pārdodot studiju programmas un zinātnieku darbus,” uzskata Ģ. Kronbergs.
Kad visam traucē birokrātija
Tikmēr Liepājas Universitātes rektors Jānis Rimšāns norāda – jebkādu augstskolas vēlmi saņemt finansējumu caur dažādiem projektiem joprojām apgrūtina milzu birokrātija. “Jau iepriekšējā plānošanas periodā atbildīgās institūcijas solīja, ka birokrātiju ievērojami mazinās – nekas no tā nav īstenojies. Joprojām jāiesniedz nenormāli daudz dokumentu drukātā veidā, vēl nesen numurēju projekta pieteikumu ar vairāk nekā simt lappusēm,” atklāj rektors.
Par absurdu viņš uzskata arī prasību šajos projektu pieteikumos pievienot publikācijas, kas jau nodrukātas pasaules līmeņa zinātnisko darbu avotos SCOPUS un “Thomson Reuters”. “Šajās vietnēs publicētie raksti ir pieejami ikvienam. Kādēļ vēlreiz kādam jāapstiprina tas, ko jau atzinuši un novērtējuši zinātnes pasaules atzītākie eksperti?” neizpratnes pilns ir J. Rimšāns.
Tikmēr Latvijas Inovatoru apvienības valdes loceklis Andris Nātriņš uzskata – lai pētniecībai, inovācijai un attīstībai sasniegtu atbalstu 1,5% no IKP, jābūt motivējošam atbalstam no valsts puses un privātā sektora ieguldījumiem. “Nepiedāvājot nopietnu ieguldījumu, valsts nevar gaidīt nepieciešamo efektu. Diemžēl līdzšinējā pieredze rāda, ka valsts šādam solim nav īsti gatava. Taču arī augstskolas un pētniecības institūti nedrīkst gaidīt naudu un tikai pēc tam domāt, kur un kā to ieguldīt,” ir pārliecināts A. Nātriņš.
Viedokļi
Ivars Kalviņš, LZA akadēmiķis: “Uzskatu, ka reģionālajām augstskolām pašām jāveido savas viedās attīstības stratēģijas, kas ļautu piesaistīt finansējumu arī no nevalstiskiem avotiem. Īpaši būtiski šīm augstskolām ir izstrādāt 3S jeb viedo ilgtspējīgas specializācijas stratēģiju, koncentrējot resursus 2 – 3 jomās, kas tieši saistītas ar pētniecības un inovācijas pieprasījumu no industriju puses.”
Juris Ekmanis, LZA viceprezidents: “Lielākā kļūda, kas zinātnes un augstākās izglītības jomā pieļauta līdz šim, ir tas, ka 90% nepieciešamā finansējuma bija pieejami no ES fondiem. Tādēļ ir apsveicami, ka no nākamā gada valsts zinātnei sola līdzfinansējumu 48 miljonu eiro apmērā, bet no 2020. – jau 130 miljonus eiro. Tas ir būtiski, jo skaidri pateikts, ka ES naudu nedabūsim, ja valsts nedos savu daļu 10 – 25% apjomā no nepieciešamā. Tomēr neatbildēts ir jautājums – ko darīsim pēc 2020. gada, kad pilnībā būs jāpāriet uz valsts finansējumu?”
