Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien noraidīja “Bankas Baltija” (BB) likvidatora AS “BDO” likvidatora prasību no Latvijas valsts un Latvijas Bankas (LB) piedzīt 238 miljonus latu. Šo spriedumu 30 dienu laikā no 7.marta būs iespējams pārsūdzēt AT senātā.

Lasītākie

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

RAKSTA REDAKTORS

“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7

Lasīt citas ziņas

Prasība bija iesniegta saistībā ar BB krahu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

Rīgas apgabaltiesā, kurā BB likvidators prasību iesniedza 2005.gada maijā, civilprasības izskatīšana ilga vairākas dienas, uzklausot prasītāju un atbildētāju advokātus un pilnvarotās personas, kā arī procesa gaitā liecinieku statusā uzklausot virkni esošo un bijušo valsts augstāko amatpersonu.

ASV jaunās sankcijas vērstas pret Krievijas ieroču programmu

Krimināls

Bijušais augsta ranga Kazahstānas politiķis videonovērošanas kamerās redzams līdz nāvei sitam savu sievu

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

Apgabaltiesa 2010.gada 12.oktobrī BB likvidatora prasību apmierināja daļēji un par labu BB likvidatoram no LB piedzina 59,9 miljonus latu, bet prasību daļā pret FM noraidīja. Apelācijas sūdzības par šo spriedumu AT iesniedza BB, tās likvidators AS “BDO”, kā arī centrālā banka.

AT lietu izskatīja 7.februārī – vienas darbadienas laikā. Apelācijas instances tiesa lietu skatīja bez prasītāju BB un tās likvidatora pārstāvju klātbūtnes, jo uz tiesas sēdi nebija ieradušies advokāti Viktors Tihonovs un Vairis Brīze.

BB likvidatora pieteikumā tika norādīts, ka galvenie iebildumi radušies pret LB rīcību deviņdesmito gadu vidū, jo tā nav pietiekami uzraudzījusi kredītiestādes darbu un nav ievērojusi līdzīgu attieksmi kā pret citām tolaik strādājušām kredītiestādēm.

Tiesas procesa gaitā liecības par 1995.gada notikumiem ap tolaik par sistēmiski svarīgāko nodēvēto BB sniedza bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kādreizējais valsts kontrolieris Raitis Černajs, bijušais Ministru prezidents Māris Gailis un tā laika Latvijas Bankas vadītājs, nu jau bijušais finanšu ministrs Einars Repše (JL).

LETA jau ziņoja, ka pēc prasības iesniegšanas 2005.gadā Rīgas apgabaltiesa risināja vairākus procesuālas dabas jautājumus, turklāt 2007.gada 31.janvārī tiesvedība BB likvidatoru prasībā pret LB tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums tā saucamajā BB krimināllietā, kurā apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums.

Spriedums BB krimināllietā, kurā Lavents un Freimanis atzīti par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu, stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī un pēc tam tiesvedība BB civillietā tika atjaunota.

AT Krimināllietu tiesu palāta 2007.gada nogalē Laventu un Freimani atzina par vainīgiem lielākajā daļā viņiem inkriminēto noziegumu.

Abiem tika piespriesti reāli cietumsodi, taču apsūdzētajiem netika piemērota prokurora prasītā mantas konfiskācija. Bijušais SIA “Birojs L&A” direktors Alvis Līdums, kurš bija apsūdzēts par naudas piesavināšanos grupā ar Laventu, tika pilnībā attaisnots.

Laventam AT negrozīja iepriekš Rīgas apgabaltiesā piespriesto septiņu gadu un septiņu mēnešu cietumsodu. Viņam arī piemērots aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Freimanim AT cietumsodu toreiz nedaudz samazināja, piespriežot piecu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Tiesa apmierināja divas civilprasības pret Laventu par kopumā 20 miljoniem latu. Par labu AS “Latvenergo” no Laventa tika nospriests piedzīt astoņus miljonus latu un par labu AS “Latvijas Kuģniecība” – 12 miljonus latu.